Sociālo mediju tīkli, kāpēc mēs tos lietojam, vai tas ir labi
Sociālo mediju tīkli, neatņemama ikdienas sastāvdaļa.
Latvijas iedzīvotāju vidū populāra ir sociālā mediju lietotne ir Whatsapp. Iedomājies, to lieto vairāk par 71 % Latvijas iedzīvotāju.
Lai skatītu svarīgu reklāmu, piemeklētu tieši TEV, izslēdz reklāmu bloķētāju! Raksta turpinājums zemāk:Ko par to saka Nacionālā Enciklopēdija. Pareizāk jāsaka, raksturo būtību sociālo mediju tīkliem.
Sociālo mediju tīkli.
Sociālo mediju pamatā ir trīs elementi.
- Digitāls saturs teksta un audiovizuālā formā.
- Lietotāji – indivīdi vai organizācijas –, kas saturu rada, izplata un patērē.
- Programmatūra, kas lietotājiem saturu ļauj publicēt, izplatīt un uz to reaģēt.
Sociālajos medijos lietotāji mijiedarbojas uz pašu radīta vai atlasīta satura pamata. It kā skaidrs un to mēs visi diezgan labi jau zinām.
Kā arī to, ka Sociālie mediji var būt gan tīmekļa vietnes, gan mobilās ierīces lietotnes formā, gan izmantot abas formas. Tomēr, kā “Domakla Zobens”, kas karājas pār mūsu sociālajiem niķiem un stiķiem, daudzus nodarbina vienkāršs jautājums.
Sociālo mediju tīkli, vai tas ir labi?
Skaidrs, ka sarakste internetā nevar aizstāt tiešo saziņu. Saskaņā ar jaunu aptauju Amerikas Psihiatru asociācija, vairāk nekā trešdaļa respondentu uzskata.
Sociālo mediju tīkli ir kaitīgi viņu garīgajai veselībai.
Tikai 5% aptaujāto uzskata, ka tiem ir pozitīva ietekme uz psihi. Vēl 45% sociālajos tīklos atrod gan pozitīvos, gan negatīvos punktus. Divas trešdaļas respondentu uzskata, ka sociālo mediju izmantošana ir saistīta ar sociālo izolāciju un vientulības sajūtu.
Iecienītākā sociāla lietotne Latvijā – Whatsapp, bet Lietuvā un Igaunijā – Facebook.
Reģistrēti sociālajos tīklos apmēram trīs miljardi cilvēku. Vidēji mēs tērējam tur divas stundas dienā. Vai mēs vēlamies iemācīties kaut ko noderīgu? Varbūt, atvieglot garlaicību un atpūsties?
Tomēr bieži vien nopelnām tikai depresiju, trauksme un citas problēmas. Paradoksāli, mēs izvēlamies saturu, kas mums sagādā tik daudz nepatikšanu.
Bijušo partneru konti.
Vairāk nekā 60% aptaujāto atzīst ka vismaz reizi mēnesī viņi pārlūko savu bijušo partneru sociālos tīklus. Kāds nevar viņus pilnībā aizmirst, kāds sapņo par atkal apvienošanos, kāds vienkārši vēlas paaugstināt pašcieņu un pārliecināties.
Interesanti ko? Noteikti taču zini un nevari sev atzīties, ka doma ir vienkārši ļauna. Gribu pārliecināties, kā šis sliktais cilvēks pēc šķiršanās cieš.
Iemeslu ir daudz, bet rezultāts parasti ir nožēlojams. Tie, kas seko bijušajam, nevar pārvarēt zaudēto un izbijušo, iespējams labo. Šie cilvēki ļaujas cerībām, kuras, visticamāk, nekad nepiepildīsies. Kopumā nekas labs.
Fotogrāfijas.
Tiek pievienoti filtri, maskas un fotogrāfijas, kas uzņemtas no izdevīgiem leņķiem. Gribam būt skaistāki nekā esam!
Sociālo mediju tīkli dod darbu plastiskajiem ķirurgiem. Cilvēki ir gatavi operācijai, lai tikai kļūtu par “Instragam” zvaigznēm vai savām veiksmīgākajām pašbildēm.
Mēs skatāmies ideālu ķermeņu attēlus, lasām par to, cik slikti ir būt resnam un neglītam, un sākam meklēt trūkumus sevī.
Tie, kas liek mums justies kaunā par savu ķermeni.
Viņi to var darīt atklāti un agresīvi. Piemēram, atļaujas savus lasītājus saukt par resnām govīm vai izdilušām siļķēm. Vai arī viņi izmanto smalkāku pieeju: “Tauki neļauj atklāt tavu skaistumu”, “Es nevaru iedomāties, kā tu vari ēst hamburgerus un atteikties no treniņiem, es to neatļautos.”
Bieži vien, pat tie, kuri atbalsta veselīgu dzīves veidu un ir emuāru autori vai uztura speciālisti, nodarbojas ar ķermeņa kaunināšanu.
Jebkurā gadījumā, lasot kaut ko līdzīgu, nedrošie cilvēki jūtas slikti un zaudē pašcieņas paliekas. Tāpēc ir vērts savās rokās ņemt savu garīgo veselību. Atteikties no visiem profiliem, kas liek ienīst savu ķermeni.
Sociālo mediju tīkli un ziņas.
Ja jūs lasāt ziņu kanālus, jums var šķist, ka maniaki baros klīst pa pilsētu ielām. Katru minūti notiek asiņainas slepkavības. Visas amatpersonas nepārtraukti zog miljardus, ārsti nobendē pacientus, bet skolotāji sit bērnus.
Jā, tas viss diemžēl notiek un biežāk, nekā mēs vēlētos.
Bet sliktās ziņas ievērojami sašaurina mūsu perspektīvu un māca saskatīt tikai slikto. Tādas ziņas liek ignorēt labo un iekrist sociālajos slazdos.
Ja nevarat pilnībā atteikties no ārkārtīgi negatīvām ziņām, mēģiniet vismaz tās atšķaidīt ar kaut ko pozitīvāku. Piemēram, abonējiet lapas, kurās tiek runāts tikai par labiem un priecīgiem notikumiem.
Svešas vērtības.
Veģetārietis nelabprāt lasīs emuāru par ādas somām. Strādājoša māte, visticamāk, negūs labumu no konta, kurā teikts, ka bērnudārzi ir ļauni, un bērns jāaudzina tikai mājās.
Jebkuru izglītotu cilvēku mulsinās stāsti par vakcinācijas bīstamību. Vai aicinājumi uz diskrimināciju un vardarbību.
Ja kāda cilvēka vērtības ir atklāti pretrunā ar jums un šādas ziņas sabojā jūsu garastāvokli, atsakāties no to lasīšanas.
Tieši meli.
Sociālie mediji jau sen ir pārvērtušies par liela mēroga iedomības gadatirgu. Ikviens cenšas parādīt sevi no savas labākās puses.
Mīl fotografēties pie īrētas un dārgas automašīnas, protams, skaidrojot, ka tā ir viņa. Rāda laimīgas ģimenes un tīra dzīvokļa attēlus, pat ja aizkulisēs ir netīrumi un saplēstas tapetes.
Instagram zvaigznes melo par dāvanām, ko fani viņām it kā atsūta. Daži ceļojumu ziņu autori izrāda fotogrāfijas no ceļojumiem, kas nekad nav notikuši.
Varu turpināt šo melu kaleidoskopu. Tomēr, mēs turpinām tos aplūkot, pat ja jūtam, ka kaut kas šeit nav pareizi.
Vēl trakāk, mēs salīdzinām cita ideālo dzīvi ar mūsu pašu. Reālu un tālu no ideāla. Protams, salīdzinājums izrādās ne par labu mums.
Labākais veids, kā apkarot melus sociālajos medijos ir neatbalstīt šādu saturu. Sociālo mediju ļaunprātīga izmantošana var novērst uzmanību un traucēt personisko saziņu.
Ko darīt?
Jūs būsiet daudz tuvāk saviem draugiem un ģimenei, ja atvēlēsit noteiktus dienas laikus, lai tieši sazinātos ar viņiem.
Jā un vēlreiz jā! Jums jāizslēdz paziņojumi viedtālrunī. Ja nezini kā, vienkārši ieslēdz lidojuma režīmu.
Pārdomāti un apzināti lietojot, sociālie mediji var būt noderīgs papildinājums jūsu dzīvei.
Taču, tikai saziņa “aci pret aci”, ar pretī sēdošo personu var apmierināt personas vajadzību pēc saziņas. Bez tā jūs joprojām jutīsities vientuļš.
Sociālo mediju tīkli ir slikti, skarbi teikts par ierasto un daudziem neaizvietojamo. Tomēr padomā par laika daudzumu, ko tu tur pavadi. Izdari secinājumus un izfiltrē saturu, kas galīgi tev nav vajadzīgs.
Labu Dienu!
