Šizofrēnija, viena no vispretrunīgākajām psihiskām slimībām

Šizofrēnija.

Vārds, šizofrēnija, tulkojumā no grieķu valodas nozīmē «psihes sašķelšanās». Tās simptomi ir tik dažādi, ka zinātniekiem ir grūti saprast, vai tā ir viena slimība vai tikai dažādu sindromu kombinācija.

Šizofrēnija, saprast slimību.

Parastie cilvēki bieži jauc personības šķelšanos ar šizofrēniju, taču tās ir pilnīgi atšķirīgas kaites. Neskatoties uz to, ka tikai 4-6 cilvēkiem no tūkstoša ir risks saslimt ar šizofrēniju, tās simptomi var parādīties pēkšņi.

Tāpēc ikvienam ir jāzina šīs bīstamās slimības iespējamās pazīmes.

Kāds ir šizofrēnijas cēlonis?

Vēl nesen šizofrēnijas cēloņi zinātniekiem palika pilnīgs noslēpums, taču neiroloģijas attīstība ir ļāvusi pacelt noslēpumainības plīvuru.

Pētījumi liecina, ka galvenais faktors ir ģenētiskā predispozīcija, taču liela nozīme ir apstākļiem, kādos cilvēks atradās pirmajos dzīves gados. Piemēram, garīga vai fiziska vardarbība agrīnā vecumā palielina slimības attīstības risku.

Riska faktori ir zems sociālais statuss, nabadzība, rasu vai cita veida vajāšana, bezdarbs un vientulība.

Turklāt daži zinātnieki uzskata, ka vīrusu slimības, ar kurām māte pārcietusi grūtniecības laikā, kā arī vitamīnu trūkums var palielināt risku saslimt ar šizofrēniju.

Šizofrēnija

Kāds ir risks saslimt ar šizofrēniju?

Šizofrēnija skar 1% pasaules iedzīvotāju, tas ir, aptuveni 75 miljonus cilvēku. Šajā gadījumā slimība rodas 10% cilvēku, kuru radiniekiem ir tāda pati diagnoze.

Gan vīrieši, gan sievietes ir aptuveni vienlīdz uzņēmīgi pret šo slimību, un visbiežāk tā “aplaimo” cilvēku jaunībā. Vīrieši mēdz slimot vecumā no 20 līdz 28 gadiem, bet sievietes no 26 līdz 32 gadiem. Turklāt visbiežāk slimība tiek konstatēta pilsētu iedzīvotājiem.

Savukārt interesanti ir tas, ka cilvēkiem, kas dzīvo, kā saka, ārpus civilizācijas, šizofrēnija praktiski nenotiek. Cilvēkiem ar šizofrēniju risks nomirt jaunā vecumā ir 2–2,5 reizes lielāks nekā veseliem cilvēkiem. ​​​​Šo slimību bieži pavada sirds un asinsvadu sistēmas traucējumi.

Ir zināms, ka cilvēki ar šizofrēniju bieži ir smagi smēķētāji, kas vēl vairāk samazina paredzamo dzīves ilgumu.

Šizofrēnija, simptomi.

Saskaņā jaunākajām vadlīnijām, diagnozes noteikšana nav iespējama, pirms tiek konstatēti pirmie akūtie psihopātiskie simptomi. Taču prodromālo pazīmju identificēšana var būt ļoti būtiska, lai novērstu tālāku slimības attīstību, kā arī nodrošinātu agrīnu iejaukšanos.

Ja kāds pamana prodromālās pazīmes, ir jācenšas tās mazināt, izvairoties no zināmajiem riskiem, kuri ietekmē šizofrēnijas attīstību.

Redzamie simptomi ir atpazīstami.

Normālai psihei uzreiz redzamas šizofrēnijas izpausmes, pat nespeciālists to var pamanīt.

Halucinācijas.

Parasti tās ir dzirdes halucinācijas, kas var izpausties kā viena balss, kas komentē pacienta darbības vai dod rīkojumus.

Vai kā divas vai vairākas balsis, kas runā viena ar otru (parasti par “saimnieku”). Ir arī vizuālas, ožas un pat taustes halucinācijas, kad cilvēks jūt pieskārienu.

Bailes.

Cilvēks, kas slimo ar šizofrēniju, var uzskatīt, ka viņu vajā daži cilvēki vai organizācijas. Tās ar radiosignāliem kontrolē viņa dzīvi. Uzskata, ka viņš ir slavena vēsturiska personība, turklāt šī persona var būt gan miruša, gan dzīva persona.

Depersonalizācija.

Cilvēks ar šo simptomu sāk sevi uztvert it kā no ārpuses un zaudē spēju kontrolēt savas emocijas un ķermeni. Piemēram, cilvēks var neatpazīt savu balsi vai savu atspulgu spogulī.

Derealizācija.

Šis simptoms parasti iet roku rokā ar depersonalizāciju. Šādā stāvoklī apkārtējā pasaule šķiet nereāla vai attāla.

Runas un domāšanas dezorganizācija.

Šim simptomam raksturīga lauzta runa, nesakarīgi un strauji mainīgi attēli. Reizēm cilvēks pēkšņi apklust, it kā zaudējis domas.

Šizofrēnija, negatīvie simptomi.

Cilvēkiem, kuri ir tālu no psihiatrijas, var būt diezgan grūti noteikt negatīvos simptomus, jo tos var uztvert kā cilvēka rakstura iezīmes. Tās var parādīties gan pozitīvu simptomu, gan medikamentu lietošanas rezultātā.

Abstraktās domāšanas pārkāpums, kā arī vēlmju un tieksmju trūkums. Cilvēki, kuriem ir šis simptoms, var ne tikai nevēlēties kaut ko darīt (piemēram, doties uz darbu vai lasīt), bet arī pārstāt rūpēties par sevi un ievērot labu higiēnu.

Apātija.

Cilvēks ir vienaldzīgs pret visu, kas notiek, nekas viņā neizraisa ne pozitīvas, ne negatīvas emocijas.

Autisms.

Cilvēks ar šo simptomu zaudē interesi par ārējo pasauli un iegrimst savā iekšējā pasaulē. Saziņa ar apkārtējiem tiek traucēta un var pilnībā apstāties. Turklāt pacients var izrādīt naidīgumu.

Tomēr cilvēki ar šizofrēniju reti ir vardarbīgi. Citiem vārdiem sakot, ja cilvēks nav izdarījis vardarbīgas darbības pirms slimības, tad viņš tās neizdarīs arī tad, kad būs slims.

Šizofrēnija

Šizofrēnija, kad sākt uztraukties?

Tiek uzskatīts, ka viena no pirmajām slimības attīstības pazīmēm ir higiēnas paradumu pārkāpšana.
Tā, piemēram, cilvēks, kurš tīrīja zobus divas reizes dienā, sāk to darīt tikai vienu reizi. Pēc tam šis rituāls pārstāj būt svarīgs, vispār kā tāds.

Darbības palēninās, ja pirms slimības attīstības sākuma cilvēks pavadīja dušā 5–10 minūtes, tad pēc slimības sākuma procedūra var izstiepties vairākas stundas.

Tāpat cilvēks var sākt izrādīt nepiemērotas emocijas. Piemēram, raudot priecīgu notikumu laikā vai smejoties traģiskā situācijā. Dažreiz slimības sākuma stadijā emocijas var izzust pavisam. Daži pacienti var mierīgi aplūkot cilvēku vai dzīvnieku moku ainas.

Dažreiz slimības sākumu pavada krasas paradumu izmaiņas. Bieži pacienti “iekrīt” reliģijā vai mistikā, pat ja viņi vienmēr ir bijuši tālu no tādām lietām.

Gandrīz visiem pacientiem šizofrēnijas sākumposmā sejas izteiksmes kļūst neparasti aktīvas, parādās sejas muskuļu raustīšanās.

Kā palīdzēt kādam ar šizofrēniju?

Neskatoties uz to, ka kļūst arvien vairāk zināšanu par šizofrēnijas cēloņiem, šīs slimības ārstēšana ir vērsta uz tās simptomu likvidēšanu. Lai tos novērstu, cilvēkiem ar šo slimību tiek nozīmētas dažādas zāles – tā sauktos antipsihotiskos līdzekļus.

Diemžēl, par pilnīgu izārstēšanu vēl par agru runāt, tāpēc šizofrēnija tiek klasificēta kā hroniska slimība. Šizofrēnijai nepieciešama terapija visas cilvēka dzīves garumā.

Cilvēkiem, kas rūpējas par šizofrēnijas pacientiem, ir jāuzrauga savlaicīga medikamentu uzņemšana, bez kuriem slimības simptomi ļoti drīz atgriezīsies. Ir labi, ja cilvēks ar šizofrēniju apmeklē atbalsta grupas cilvēkiem ar tādu pašu diagnozi.

Ir vērts atcerēties, ka laipnība, pacietība un sapratne ir ļoti svarīgas, saskaroties ar cilvēkiem ar šizofrēniju.

Labu Dienu!

 

Viens komentārs par “Šizofrēnija, viena no vispretrunīgākajām psihiskām slimībām

  • at
    Permalink

    Latvijas politiķi pa lielākam ir slimi ar šo kaiti. Piemēram Šlesis

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.