Šī Saeima ir jāaiztriec ratā.

 

Lai skatītu svarīgu reklāmu, piemeklētu tieši TEV, izslēdz reklāmu bloķētāju! Raksta turpinājums zemāk:  

 

 

 

Saīsināts Lato Lapsas redzējums par notiekošo politikā un mūsu politiķu vērtējums. Ļoti trāpīgi un pašā laikā pirms 13.janvāra.

Citādi šis tas jau sāk piemirsties, bet saliekot kopā mūsu vadošo elites pārstāvju raksturojumus jāpiekrīt raksta autoram- varza un tikai varza.

Ir cilvēki, kas saka, ka Atis Slakteris ir apkaunojums valstij jau gadiem ilgi – un tikai valsts laime, ka āksts dzērumā savulaik uzrāpies uz skatuves tepat Latvijā un nevis Blumberga televīzijā (kaut, protams, dzērums būtu kaut jel kāds izskaidrojums).

Ir cilvēki, kas saka, ka Mārtiņš Roze ir totālas un absolūtas nekompetences paraugs, kurš, sev ierasti bildējot plikas meitenes, būtu daudz vairāk vietā, nekā lemjot par mežu izciršanu vai mēģinot iestāstīt, cik konkurētspējīgiem mūsu zemniekiem jābūt ar savām smieklīgajām subsīdijām, kuru šogad, cik noprotams, pateicoties lieliskajam ministram, būs vēl mazāk.

Ir cilvēki, kas saka, ka dīvainā kārtā zirgus beidzot piemirsušais Vinets Veldre savā amatā lieliski iederoties tikai tāpēc, ka tajā vispār var būt jebkurš – un katram, kurš par to šaubās, atgādina, ka galu galā šos pienākumus ilgāku laiku lieliski pildīja tas pats Atis Slakteris un ka jau Ļeņins gana skaidri norādīja – valsti var vadīt pat ķēkša.

Ir cilvēki, kas saka, ka Ainārs Šlesers ar visiem saviem tūkstošlatu algas (uz valsts rēķina, protams, kā citādāk) saņemošajiem šoferu dēlēniem un preses sekretāriem beidzot varētu būt pārsniedzis visas pieļaujamās nekaunības robežas un tāpēc palaižams, piemēram, beidzot iegūt kaut jel kādu – nu, kaut vai kā šofera dēlēnam – augstāko izglītību.

Ir cilvēki, kas saka, ka Kaspars Gerhards lieliski varētu atbrīvot savu ekonomikas ministra amatu par labu Atim Slakterim un labi saprotamu iemeslu dēļ neviens to pat nepamanītu – gluži tāpat kā Latvijas ekonomika nav pamanījusi līdzšinējo ekonomikas ministra darbību.

Ir cilvēki, kas saka, ka Helēna Demakova… nu, labi, gan kāda vairs vispār jēga kaut ko teikt par Helēnu Demakovu kā kultūras ministri. Vai par Ivetu Purni kā labklājības ministri – jo kamdēļ izzūdošai parādībai būtu vajadzīga sava ministrija? Vai par tiem, pārējiem ministriem, kuru vārdi un sejas ir tikpat nepazīstami kā reālie darbi…

Šais apgalvojumos var klausīties, taču – kas nu teiktajā tāds īpašs? Pie tā visa taču mēs jau sen, gadu gaitā esam pieraduši. Un kas tad visā aprakstītajā ir atšķirīgs no tā, kas varbūt nedaudz citu cilvēku izpildījumā ir bijis vērojams pirms gada, diviem un trim, – no visas šīs jau tradicionālās nekaunības, mazspējas, slinkuma, lupatības un vienkārši dīvainībām?

Līdz ar to viss iepriekš minētais nu nekādi nav uzskatāms par iemeslu, kura dēļ būtu enerģiski jāaicina Ivara Godmaņa valdība prasties un vienreiz tīties pie velna vecmāmiņas. Jo vairāk, ka visi šie ļaudis taču jebkurā brīdī ir gatavi paziņot, ka ir gatavi uzņemties atbildību par situāciju – un turpināt tādā pašā garā, jo «šādā situācijā» stabilitātes un līdzīgu svarīgu iemeslu dēļ taču ne valdību, ne Saeimu, ne prezidentu nedrīkst mainīt.

Taču ir kas cits, kura dēļ šī valdība un šī Saeima tik tiešām ir jāaiztriec ratā jo ātrāk, jo labāk. Un iemesls ir nevis Šlesera nekaunība, Slaktera ākstības, Rozes nekompetence vai Veldres dīvainības, bet gan tas, ka šo kungu vidū nav redzams neviens, kam būtu skaidrs reālas, valstij un tās iedzīvotāju nākotnei par labu nākošas darbības plāns, ar to saprotot ko vairāk par plāniņiem no sērijas «oi, sāk beigties nauda apēšanai? tad tak kaut kur jāaizņemas».

Jo ātrāk šī varza tādā vai citādā veidā tiks patriekta, jo ātrāk parādīsies kaut jel kāda cerība. Jo pat Andris Šķēle kopā ar visu savu ģimenīti, vēl pieņemot palīgus, nenozagtu pat desmito daļu no tā, ko pašreizējā bezjēgas varza vienkārši notrallina savā slinkumā, stulbumā, neizlēmībā un totālajā nespējībā.