18. novembris, visā Latvijā tiek svinēts, jo ir svētku diena
18. novembris, ir katra Latvijas patriota svētku diena!
Nestrādās valsts iestādes un lielākā daļa privāto uzņēmumu. 18. novembris ir Latvijas dzimšanas diena! Iesākšu ar “KLlproject” rakstu autoru mazu vēlējumu:
Mēs novēlam Tev šajā dzimšanas dienā gudru, strādīgu valdību!
Gudrus un priecīgus pavalstniekus un visus tos, kam ir nācies klupt, lai viņi pieceltos un paši novāktu no savas takas šos klupšanas akmeņus. Lai tie, kam gribas pelnīt naudu mazgājot traukus, to varētu ļoti labi darīt šeit pat – Latvijā un pelnīt tik pat cik Londonā.
Lai viss labais piepildās!
Pat svētku dienā atceries, ka savas valsts vēsture ir jāzina. Latvijas Valsts dibināšana ir saistīti ar dažādu vēstures procesu kopumu.
Saprotams, ka neviens cits, kā paši latvieši bija noilgojušies pēc savas valsts…de jure. Latvijas neatkarību var iedalīt divos vēstures periodos.
Latvijas pirmais neatkarības periods aptver neatkarības pasludināšanu 1918. gada 18. Novembrī. Par to sīkāk lasi… šeit.
Laika posmā starp Latvijas valsts dibināšanu, 1918.gada 18. novembri un 1940.gada 17.jūniju, dienu, kad Latviju okupēja padomju karaspēks pastāvēja tā dēvētie: Ulmaņlaiki.
Ulmaņlaiki.
Tautsaimniecībā ieviesa latviskuma principu. Latvijas brīvvalsts arvien vairāk regulēja tautsaimniecību. Rūpniecībā strādājošo skaits 5 gadu laikā gandrīz divkāršojās.
Ar valsts kapitāla palīdzību veidojās lieli uzņēmumi.
Bezdarbs 30. gadu beigās samazinājās līdz minimumam. 1938.g. darba biržās bija reģistrēti tikai 900 darba meklētāju. Arī šis skaitlis neparāda patieso ainu, jo laukos sezonas strādnieki vienmēr trūka.
Efektīvi darbojās sociālās apdrošināšanas sistēma, īpaši attiecībā uz strādniekiem. Tika noteikta obligātā apdrošināšana slimības gadījumā.
Saslimušie un viņa piederīgie saņēma ārsta palīdzību un zāles par brīvu, kā arī 2/3 no algas kā slimības naudu. Katru gadu strādniekiem piešķīra 2 nedēļu apmaksātu atvaļinājumu.
Uzlabojās iedzīvotāju dzīves līmenis.
Kvalificēti strādnieki 1936. gadā vidēji pelnīja 130 latus, bet meistari – 280 latu, inženieri mehāniķi – 380, vidusskolas skolotāji ar augstāko izglītību 230 – 335 latus.
Salīdzinājumam.
Viens litrs piena maksāja 0,11 latus, 1 kg cūkgaļas – 0,93 latus, 1 kg sviesta – 1,78 latus, vīriešu uzvalks – 33 latus, zābaku pāris – 10 latus.
Toreiz, pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Ulmanim bija skaidrs, kas jādara, bet mūsdienās ne tuvu nav tās skaidrības, tādēļ, ka ir pārāk liels ierēdņu aparāts. Tādēļ, ka plaukst korupcija un zagšanas sērga.
Ulmaņa laikā cēla visas valsts līmeni, bet šobrīd notiek, kas notiek. Ceļ savu personīgo labklājību uz valsts rēķina. Dati liecinot, ka ekonomiskā spriedze mājsaimniecībās nemazinās, bet, gluži pretēji, turpina pieaugt.
Un Tomēr!
Latvijas dzimšanas dienu nedrīkst aizmirst, ne pirmo, ne pēdējo, lai katru gadu tautas atmiņā ataustu sajūtas, cik nozīmīga ir brīvība un cik ļoti tā mūs visus vienoja, izveidojot Latviju.
Tie ir brīži, kad sirds siltuma liesma pret savu valsti kļūst kvēlāka un vairo mīlestību. Tas viss notiek laikā, kad pievienojamies Māras Zālītes vārdiem: “Nāk rudens apgleznot Latviju, bet nepūlies, necenties tā. Man viņa ir visskaistākā tik un tā.”
Vienmēr jāatceras, ka mūsu valsts sākums ir 1918.gada 18. novembris , kad proklamēja neatkarīgu Latvijas valsti.
Latvijas Republika ir vienīgās mājas, man un Tev !
Mēs ne brīdi nedrīkstam aizmirst, ka lielvalstis īsteno vienīgi savu interešu politiku. Domāju Krieviju un arī citas, kurām nav slinkums diktēt savu politiku. “Mēs maza cilts, mēs būsim tik lieli, cik mūsu griba.” (Rainis)
Saules mūžu Latvijai!
VAI ESI PATRIOTS?
Ja atzīsti sevi par Latvijas Valsts patriotu izdaiļo sava auto antenu ar Latvijas karoga simbolisku lentīti:
18. novembrī Latvijas Neatkarības proklamēšanas gadadienu atzīmēs ne vien Latvijā, bet arī citviet pasaulē.
Priecīgus Svētkus!
Mazliet iekrāsots svarīgais moments Latvijas tapšanā (vēsture):
Pieliec delnu pie acīm un skaties:
līdz pat pēdējam olim viss tavs.
Neatdod, dzirdi, neatdod
mazo Latviju – lielākas nav.
(L. Briedis)
daudz laimes
Mūsu nacionālais karogs ir viens no senākajiem Eiropā. Tas nav izdomāts, bet gan dokumentāli fiksēts XIII gadsimta hronikā.
Vajag mīlēt tikai trīs lietas – dzimteni, valodu un brīvību!
Drošības sajūta, siltas jūtas pret savu valsti un sajūta, ka līdzcilvēka plecs ir tepat cieši blakus…
Bez latviešu nācijas tādas Latvijas nemaz nebūtu.” Starp tiem 38 Tautas padomes locekļiem, kuri 1918. gada 18. novembrī no tagadējā Nacionālā teātra skatuves pasludināja Latvijas Republiku, nebija neviena nelatvieša.
Tautas padomes locekļi, kas piedalījās Latvijas neatkarības aktā (norādīta viņu nodarbošanās tobrīd – 1918. gada novembrī)
1. Gustavs Zemgals (1871 – 1939), jurists.
2. Marģers Skujenieks (1894 – 1941), tautsaimnieks, politiķis.
3. Kārlis Ulmanis (1877 – 1942), agronoms, politiķis.
4. Jānis Zālītis (1874 – 1919), jurists, politiķis.
5. Erasts Bite (1888 – 1942), jurists, politiķis.
6. Emīls Skubiķis (1875 – 1944), inženieris.
7. Staņislavs Kambala (1893 – 1941), latviešu strēlnieks, sabiedriski politiskais darbinieks.
8. Oto Nonācs (1890 – 1942), publicists.
9. Edmunds Freivalds (1891 – 1922), žurnālists.
10. Ernests Bauers (1882 – 1926), agronoms.
11. Nikolajs Svemps (1889 – 1944), zemnieks.
12. Jānis Bērziņš (1894 – 196?), zemnieks, tirgotājs
13. Jānis Akuraters (1876 – 1937), rakstnieks.
14. Miķelis Valters (1874 – 1968), publicists.
15. Atis Ķeniņš (1874 – 1961), literāts, izglītības un sabiedriskais darbinieks.
16. Eduards Strautnieks (1886 – 1946), advokāts.
17. Spricis Paegle (1876 – 1962), inženieris.
18. Dāvids Golts-Zeltiņš (1867 – 1948), rakstnieks un grāmatizdevējs.
19. Rūdolfs Benuss (1881 – 1940), jurists
20. Jānis Bergsons (1881 – 1960), sabiedriskais un saimnieciskais darbinieks.
21. Kārlis Kasparsons (1865 – 1962), ārsts.
22. Miķelis Bružis (1868 – 1941), inženieris ķīmiķis.
23. Andrejs Petrevics (1883 – 1939), jurists, politiķis.
24. Kārlis Kurševics (1874 – 1938), advokāts, sabiedrisks darbinieks.
25. Pauls Kalniņš (1872 – 1945), ārsts.
26. Klāra Kalniņa (1874 – 1964), P. Kalniņa dzīvesbiedre, politiķe.
27. Fricis Menders (1885 – 1971), politiķis un sabiedriskais darbinieks.
28. Jānis Ampermanis (1889 – 1942), lauksaimnieks.
29. Vilis Gustavs Gulbis (1890 – 1942), agronoms.
30. Kārlis Vanags (1883 – 1942), banku darbinieks.
31. Jānis Vārsbergs (1879 – 1961), lauksaimnieks.
32. Pēteris Murīts (1891 – 1924), agronoms.
33. Jūlijs Celms (1879 – 1935), tautsaimnieks, banku darbinieks.
34. Bruno Kalniņš (1899 – 1990), Latvijas Sociāldemokrātiskās jaunatnes savienības vadītājs.
35. Eduards Traubergs (1883 – 1965), jurists, sabiedriski politisks darbinieks.
36. Kārlis Albertiņš (1889 – 1925), jurists, sabiedriski politisks darbinieks.
37. Augusts Raņķis (1875 – 1937), grāmatizdevējs, tirgotājs.
38. Artūrs Žers (Šers) (1885 – 1944), agronoms.