Šausmu mīlestība, daudziem tā izraisa patīkamas tirpas
Šausmu mīlestība.
Neapstrīdams fakts, ka cilvēki vēlas piedzīvot spriedzes pilnu, biedējošu un satraucošu pieredzi, daudzus un arī mani ir mulsinājusi. Tālu nav jāiet arī Halovīna svinēšana ir mazs rituāls vai pareizāk teikt šausmu godinošs pasākums.
Šausmu mīlestība, kā tā rodas?
Uzreiz uzdošu mazu jautājumu lai pavedinātu jūs uz pareizas domu risinājuma nots. Tātad, kāpēc mēs skatāmies filmas par biedējošiem monstriem, spēlējam spoku un zombiju pilnas spēles un lasām grāmatas, kurās attēlotas apokaliptiskas pasaules?
Tas vis taču piepildīts ar mūsu ļaunākajām bailēm?
Atbilde, visticamāk, meklējama mūsu evolūcijas pagātnē, līdztekus iemesliem, kāpēc mēs baidāmies no tumsas, čūskām un zirnekļiem.
Cilvēka evolūcija ir iemesls mūsu mīlestībai pret šausmu filmām. Mums ir tikai divas iedzimtas bailes: bailes nokrist un bailes no skaļiem trokšņiem.
Tas ir tāpēc, ka bailes nokrist no augstuma ir instinkts, kas nepieciešams daudzu sugu izdzīvošanai. Kad mēs dzirdam skaļas skaņas, mēs visticamāk nolaidīsim galvu un izraisīsim domu, kas rezultātā asociēsies ar mūsu ķermeņa reakciju “cīnies vai bēgt”.
Abi šie modeļi ir iedzimti un norāda uz iespējamām briesmām.
Šausmu mīlestība, iedzimtība no senseniem laikiem.
Ja kas, mums ir tikai divas iedzimtas bailes: bailes nokrist un bailes no skaļiem trokšņiem. Kļūstot vecākiem, mēs iegūstam jaunas bailes, pateicoties dažādām asociācijām.
Šīs bailes var salīdzināt ar to, ko piedzīvo mierlaiku atmīnētāji pēc sastapšanās ar sprādzienbīstamām ierīcēm.
Pat pēc atgriešanās no dienesta šādi cilvēki izjutīs bailes, ieraugot līdzīgu situāciju, jo viņu ķermenis izraisīs reakciju “cīnīties vai bēg” – stāvokli, kurā ķermenis mobilizējas, lai novērstu draudus.
Tas pats līdzīgi notiek dzīvnieku pasaulē. Piedalīšanās spēlēs, kas simulē bīstamas situācijas, palīdz jaunajiem zīdītājiem, piemēram, tīģerēniem un vilku mazuļiem, ātri atgūt kustību stabilitāti un emocionālo mieru.
Vai ir brīnums, ka cilvēki rīkojas tāpat?
Labu Dienu!