Salīdzināsim pirmo un otro Latvijas brīvvalsts veikumu

Latvijas brīvvalsts, kā izmērīt labklājību un attīstību?

Ar vienu skaitli to nevar izmērīt, vajag vismaz divus rādītājus, tagad tie ir, jo 21.martā apritēs 7884 dienas kopš Latvija ir atguvusi neatkarību.

Tas ir par vienu dienu ilgāk nekā  pastāvēja  pirmā  Latvijas brīvvalsts. Kas tas būtu, notikums vai ikdienišķa fakta konstatējums?

Priekš manis tas ir prieks par iespēju dzīvot brīvā Latvijā.

Šo faktu atzīmēs arī Rīgā, jo plkst.13.50  no Rātslaukuma uz Brīvības pieminekli dosies Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona Godasardzes rota un Nacionālo bruņoto spēku orķestris.

Toties plkst.14 pie Brīvības pieminekļa notiks svinīgā goda sardzes maiņa un aizsardzības ministra Arta Pabrika  uzruna:
«21.marts ir Latvijas Brīvības diena, kad ikvienam iedzīvotājam ir iemesls izjust īpašu prieku, ko sniedz brīvība – pulcēšanās un biedrošanās brīvība, pārvietošanās brīvība, domu, pārliecības, izteiksmes un ticības brīvība» uzsver aizsardzības ministrs.

«Šajā dienā priecāsimies par to, ka paši varam lemt savas valsts likteni un to nedara svešas varas, tāpēc aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju pievienoties svinīgajam pasākumam un kaut uz mirki novērtēt to lielo iespēju, ko esam izcīnījuši.»

Laika posmā starp Latvijas valsts dibināšanu, 1918.gada 18.novembri un 1940.gada 17.jūniju, dienu, kad Latviju okupēja padomju karaspēks, bija pagājušas 7883 dienas.

Sākot no Latvijas brīvvalsts valstiskās neatkarības atjaunošanas 1991.gada 21.augustā, līdz šā gada 20.martam ir pagājis identisks laika periods.

Tātad varam salīdzināt.

Latvijas brīvvalsts, Ulmaņlaiki.

Tautsaimniecībā ieviesa latviskuma principu.  Latvijas brīvvalsts arvien vairāk regulēja  tautsaimniecību. Rūpniecībā strādājošo skaits  5 gadu laikā gandrīz divkāršojās. Ar valsts kapitāla palīdzību veidojās lieli uzņēmumi.

Bezdarbs 30. gadu beigās samazinājās līdz minimumam. 1938.g. darba biržās bija reģistrēti tikai 900 darba meklētāju.  Arī šis skaitlis neparāda patieso ainu, jo laukos sezonas strādnieki vienmēr trūka.

Efektīvi darbojās sociālās apdrošināšanas sistēma, īpaši attiecībā uz strādniekiem. Tika noteikta obligātā apdrošināšana slimības gadījumā.

Saslimušie un viņa piederīgie saņēma ārsta palīdzību un zāles par brīvu, kā arī 2/3 no algas kā slimības naudu. Katru gadu strādniekiem piešķīra 2 nedēļu apmaksātu atvaļinājumu.
Uzlabojās iedzīvotāju dzīves līmenis.

Kvalificēti strādnieki 1936. gadā vidēji pelnīja 130 latus, bet meistari – 280 latu, inženieri mehāniķi – 380, vidusskolas skolotāji ar augstāko izglītību 230 – 335 latus.

Latvijas brīvvalsts, salīdzinājumam.

1 l piena maksāja 0,11 latus, 1 kg cūkgaļas – 0,93 latus, 1 kg sviesta – 1,78 latus, vīriešu uzvalks – 33 latus, zābaku pāris – 10 latus.

Toreiz, pirmās  Latvijas brīvvalsts laikā Ulmanim bija skaidrs, kas jādara, bet mūsdienās  ne tuvu nav tās skaidrības, tādēļ, ka ir pārāk liels ierēdņu aparāts, tādēļ, ka plaukst korupcija un zagšanas sērga valsts mērogā.

Ulmaņa laikā cēla visas valsts līmeni, bet šobrīd notiek, kas notiek… ceļ savu personīgo labklājību uz valsts rēķina.

Lūk šodienas realitāte.

Šodien, pie Labklājības ministrijas rīkoja protesta akciju, pieprasot atsākt pensiju indeksāciju, atjaunot un palielināt dzīvokļu pabalstu līdzfinansējumu no valsts puses 50% apmērā.

Nodrošināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu siltumapgādei no 12% līdz 5%, kā arī uzlabot Latvijas valsts iedzīvotāju labklājības līmeni.

Latvijas brīvvalsts

Savukārt labklājības ministre Ilze Viņķele  jau paudusi neizpratni par arodbiedrības LABA izvēlēto komunikācijas stratēģiju. Vai tas nav ierēdnes cinisms un uzspļaujoša attieksme pret tautu.

Dati liecinot, ka ekonomiskā spriedze mājsaimniecībās nemazinās, bet, gluži pretēji, turpina pieaugt. Nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai tiek pakļauti 40% Latvijas iedzīvotāju.

Saskaņā ar «Eurostat» datiem Eiropas Savienībā (ES) vidēji dalībvalstu valdību izdevumi sociālajai aizsardzībai ir 29,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijas valdība šim mērķim novirza tikai 17,8%, kas ir otrais zemākais rādītājs dalībvalstu vidū.

Turklāt 45,8% bezdarbnieku bez darba ir ilgāk nekā gadu, tātad viņi ir iedzīvotāji, kas vairs nesaņem bezdarbnieka pabalstu un potenciāli tiek pakļauti nabadzības riskam.

Latvijā 85% mājsaimniecību ir ikdienas naudas grūtības.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, visvajadzīgākajām ikdienas lietām ik mēnesi uz vienu cilvēku ģimenē pietrūka 66 latu.

Domāju, ka salīdzinājumam pietiek, izdariet secinājumus!

Nobeigumā citēšu Imanta Ziedoņa teikto:

Valsts bez nākotnes – vai tas ir tas, ko mēs esam izcīnījuši, sadodoties rokās Baltijas ceļā un ceļot barikādes Rīgas ielās? Jo tas, uz kurieni mūs šobrīd kā aitu baru dzen, ir neliels aploks federatīvas Eiropas nomalē.

Mēs taču gribējām pasaulē būt kā līdzīgie starp līdzīgajiem – paši vadīt savu tautsaimniecību, paši veidot savas attiecības ar citām valstīm un paši noteikt savus orientierus visos mūsu cilvēku un sabiedriskās dzīves aspektos.

Jo runa jau nav par eiro. Runa ir par to, vai mēs vēlamies izšķīst federatīvā Eiropā, kas mūsu tautas nākotnei ir nāvējoša, vai arī mēs gribam veidot tādu savu valsti, par kādu sapņojām, sākoties Trešajai Atmodai.

Saules mūžu Latvijai!

 

Paldies, ka izlasījāt šo ziņu, neaizmirsti abonēt (ja kas bez maksas) jaunākos rakstus!

ABONĒŠANA!

 

Dalies ar šo ziņu

3 Atziņas “Salīdzināsim pirmo un otro Latvijas brīvvalsts veikumu”

  1. jojojoj saka:

    Dombrovska sasniegtais rezultāts Briselē nodrošina mūsu zemniekiem stabilu pēdējo vietu visā Savienībā tiešmaksājumu apjomā uz vienu hektāru.

    Bet te nez kāpēc iejaucas Eiropas Parlaments un premjera partijas biedrene Sandra Kalniete, pilnīgi „nevietā” pielemjot Baltijas zemniekiem vēl papildus 500 miljonus.

    Tad jau sanāk, ka premjers nebūt ne visu iespējamo izdarīja, ja jau pat Parlaments savā balsojumā pauda savu gribu palīdzēt apdalītajiem baltiešiem. Ko nu?

    Nu premjers atkal nelāgā situācijā nokļuvis, proti, viņam vēlreiz Eiropas Padomē būs jāimitē cīņas ainas, rakstura stingrība un apņēmība par saviem zemniekiem stāvēt līdz pēdējam.

    Vēlreiz būs jābrauc mājās, visticamākais, ar tukšām kabatām. Un savu nevarēšanu panākt rezultātu premjeram atzīt ir nu bezgala grūti.

    Otrkārt, mēs visi redzam, kas pašlaik notiek eirozonā.

    Kipra ir slēgusi bankas, valsts atrodas bankrota priekšā, bet Eiropas Savienība apmaiņā pret palīdzību uzstāj, ka no visiem depozītiem ir jāietur līdz pat 10% no noguldītās summas.

    Vai kas tāds jau reiz nav pieredzēts Padomju Savienībā?

    Vai arī Latvijas iedzīvotājiem, 1940. gadā ienākot padomju karaspēkam, nebija sava manta un īpašumi „labprātīgi” jāatdod cēlajiem glābējiem?

    Bet mūsu valdības vadītājs, neskatoties ne uz ko, stūrē tik uz eirozonu.

    Viņš, kuru Latvijā netur nekas – ne paša veidots uzņēmums, ne iekopta lauku sēta, viņš – cilvēks, kurš nav dzinis dziļas saknes mūsu zemē, ved valsti tieši atvara mutulī.

  2. kate saka:

    Neskatoties uz valdības centieniem mazināt cilvēku izbraukšanu no Latvijas, pagaidām vēl nav ziņu, kas liecinātu par emigrācijas būtisku palēnināšanos, jo 2011.gadā Latviju pametuši aptuveni 37 000 cilvēku, kas ir par vismaz par 14 000 cilvēku vairāk nekā to aplēsa Centrālā statistikas pārvalde.

    Liecina Latvijas Universitātes ekonometrijas profesora Mihaila Hazana jaunie pētījumi par darba tirgu, emigrāciju, demogrāfiju.

    Par 2012. gadu CSP rokās ir tikai deklarētā emigrācija, pārējo var tikai aplēst. Ārzemju avoti par 2012.gadu vēl lielākoties nav pieejami.

    Pat, ja emigrācija samazināsies, piemēram, no 30 līdz 20 000, diaspora tik un tā kļūs aizvien lielāka. Un, jo lielāka diaspora, jo lielāks tīklošanās efekts, kas atkal stimulē emigrāciju

  3. dusmīgais saka:

    Ziniet kāpēc ? Tāpēc , ka žīdveidīgie un pašmāju šmugulētāji valdībā zog uz nebēdu. Klasiska piemērs….

    Miljonam latu tuva gada alga AS Liepājas metalurgs padomes priekšsēdētājam un uzņēmuma faktiskajam saimniekam Sergejam Zaharjinam aizvadītajos gados bijusi nevis izņēmuma gadījums, bet gan ierasta lieta.

    Liepājas metalurgs otrdien ne noliedza, ne apstiprināja Pietiek publiskotajā dokumentā minētās summas.

    Kas vainīgs tas cenšas paklusēt.

    KĀPĒC !

    Valda Dombrovska valdība runā par to, kā nekādā gadījumā netikšot pieļauts, lai no „Liepājas metalurga” sanāktu otrs „Parex”, tie ir meli un muļķu meklēšana.

    Patiesībā tas jau tagad ir otrs (ja precīzāk, vismaz ceturtais) „Parex” – un vienīgais jautājums ir tikai tas, cik tieši nodokļu maksātājiem izmaksās šis Valda Dombrovska valdības un konkrētu tās ministru nolaidības, tuvredzības un vienkārši muļķības rezultāts.

    Ja valsts steidzami neiedod „Liepājas metalurgam” to, to un vēl to, krāsnis izdzisīs. Toties “LM” īpašnieki varēs smaidīt, kā to dara Kargins.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

scroll to top