Sadzīves tehnika, kāds ir tās reālais kalpošanas ilgums

Sadzīves tehnika.

Nebūs tādas mājsaimniecības, kas iztiktu bez visiem šiem jaukajiem palīgiem. Sadzīves tehnika mums palīdz veikt ikdienas darbus un darbiņus. Nav lieki piebilst, ka esam jau pieraduši pie veļas mazgājamām mašīnas, ledusskapja un putekļu sūcēja.

Nav retums, mazliet eksotiskāki mājas komforta radītāji, kā kondicionieri, robotizēti putekļu sūcēji, dažādas tvaika tīrīšanas slotas un gudrās mājas.

Ir vesela grupa izklaidei paredzētās tehnikas, kā televizors, audio un video tehnika. Varu droši teikt, ka esam ar visiem šiem labumiem saraduši un izteiktu uzmanību kādai no sadzīves tehnikas vienībai pievēršam tikai tad, kad viņa sabojājas.

Domāju, ka visi zina par pieņemto 1999. gada 18. marta likumu:

„Patērētāju tiesību aizsardzības likums” 27. pantu patērētājs ir tiesīgs izvirzīt pretenzijas par preces vai pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem 2 gadu laikā no preces iegādes vai pakalpojuma saņemšanas dienas.

Sastopami vēl dažādi papildinājumi un noteikumu-noteikumi, kā varam atgriezt sabojātu preci veikalam un kur nu vēl dažādi līdzpilsoņu ieteikumi internetā, kā rīkoties pret negodīgiem preces pārdevējiem un ražotājiem.

Tas nu ir skaidrs, bet šoreiz runa nebūs par preces atgriešanas peripetijām.

Gribu vienkārši parunāt par preces kvalitāti un saprast, kāpēc mums tiek “iesmērēta” nekvalitatīva prece. Nemeklēšu dižus piemērus, bet gan reālu gadījumu ar mani.

Pavisam nesen, nopirku televizoru “PHILIPS”. Ar HD izšķirtspēju un citādiem labumiem. Pirmais remonts pēc septiņiem mēnešiem, pazuda attēls, televizoru nosūtīja uz garantijas remontu.

Sadzīves tehnikas

Ha, ha remonts ilga 1.5 mēnešus, kas man radīja virkni neērtību, jo izmantoju viņu arī, kā datora monitoru. Pēc remonta nokalpoja kādu gadiņu ar astīti un līdzīgi pēc garantijas remonta beigām. Jā, atkal pazuda attēls.

Garantija beigusies, tātad remonts par savu naudu!

Sazinājos ar remonta veicēju kantori, kur man pateica, ka mana gadījumā jāveic mistiskas matricas maiņa un cena būšot pāris simti. Izlēmu vairs “PHILIPS” markai neuzticēties un nopirku jaunu televizoru LG smart – Tv.

Izmantošu arī, ka monitoru datoram.

Sadzīves tehnikas

Ja domājat, ka tagad dzīvoju ar laimes sajūtu, maldāties!

Arī šis TV man nekalpoja ilgi.

Šoreiz vainīgs biju pats. Pārāk intensīvi tīrīju ekrānu un kā balvu dabūju vertikālas svītras uz ekrāna kreisās daļas. Nu ko!

Nopirku jaunu LG NanoCell 4k, kas kalpo tīri jauki.

Sadzīves tehnika

Tas nav vienīgais mans piedzīvojums ar nesen pirktu tehniku!

Tādu pašu likteni piemeklēja virszemes Tv dekoderis. Laboja un laboja beigās apnika un nopirku citu, kas nav Lattelecom “lolojums”. Un ko Jūs domājat, jaunais FLEXBOX T202HDCX arī nobira.

Šoreiz jau taisīju pats,vari palasīt, Paldies Dievam… šādas tādas iemaņas ir. Vispār virszemes TV ir diezgan apšaubāms pasākums. Ja vēl Tev ir lielai ekrāns un 4K, tad galīgi garām.

Apmierinājumu var iegūt, ja Tev ievelk optisko kabeli ar iespēju izmantot kabeļu televīziju, protams ciparu, nevis analogo.

Secīgi esam nonākuši pie galvenā, kāpēc es šo tēmu esmu vispār pacēlis?

Tāpēc, ka tehnikas iegāde Latvijā sāk palikt arvien riskantāka. Nu nevar taču tā kalpot tikai mazliet pāri garantijas laikam!

Vai nu Latvijas tirgotāji iepērk partijas ar iespējamu brāķa procentu, vai arī ražotājfirma ir veiklu Ķīnas darboņu pakaļdarinājums ar apšaubāmām detaļām un kvalitāti.

Vēl viena doma, par to pašu- ražotāju sazvērestība.

Vai “lietas vairs neražo kā agrāk” ir nekas cits kā sentiments par “vecajiem labajiem laikiem” un pesimisms par nākotni?

Nav noslēpums, un to apliecina arī pētījumi, ka cilvēki ir tendēti autobiogrāfiskās atmiņās pieķerties notikumu pozitīvajiem aspektiem, tos biežāk izcelt un atcerēties ilgāk.

Jo vecāki kļūstam, jo siltākā atmiņā lolojam laiku, kad bijām jauni, spēcīgi, dzīvesprieka pilni – zāle tiešām šķita zaļāka.

Vai tikai tāpēc mums šķiet, ka pirmais iegādātais spēkrats nemaz nerūsēja, bet 60. gados pirktais vecmāmiņas mikseris noteikti darbotos vēl šobaltdien, ja nebūtu aizvietots ar glaunāku modeli?

Ne gluži.

Runa ir par tā saukto plānoto novecošanās procesu, jeb mērķtiecīgu preču mūža ierobežošanu, lai veicinātu patēriņu.

Tā gluži nav tik vien kā sazvērestības teorija par “alkatīgajām korporācijām”.

Vēl pavisam nesen viens no patēriņa kultūras spilgtākajiem simboliem “Apple” bija spiests atzīt, ka ar programmatūras atjauninājumiem mērķtiecīgi tika bremzēta vecāku telefonu modeļu darbība.

Kompānija aizbildinājās ar patērētāju interesēm – ātrdarbība esot ierobežota vien tāpēc, lai varētu “izspiest vairāk sulas” no šo ierīču akumulatoriem, kuri nu jau būs pāris gadu lietoti.

Tā tas notiek ar visu, pilnīgi visu!

Lai jūs saprastu problēmas komiskumu mazliet no vēstures.

Lūk, viens maz ievērojams fakts par pirmo sērijveidā ražotu putekļu sūcēju pasaulē. Tā nosaukums ir „Sturtevant № 4”un tas ražots 1904.gadā.

Interesants ir tas fakts, ka putekļu sūcējs ir darba kārtībā un kaut šodien var veikt savas funkcijas kurām arī bija domāts.

Nav lieki piezīmēt, ka šī putekļu sūcēja īpašnieks anglis Garijs Koks ir pieteicis reģistrēt savu 108 gadus veco mājas tehnikas sastāvdaļu Ginesa Rekordu grāmatā, kā vecāko uzkopšanas elektrisko mājsaimniecības tehniku.

Starp citu, mūsdienu putekļu sūcēji šādu darba mūžu nepiedzīvos, jo pēc pieredzes varu teikt, ka gadus trīs – piecus strādās un tad radīsies bojājumi.

Man ir pamatotas aizdomas, ka mūsdienu sadzīves tehnikas ražotāji, jau tehnikas projektā un izstrādē ieliek materiālus, kas ilgāk par pāris gadiem nekalpo.

Viņiem taču nav izdevīgi tehnika, kas kalpos veselu gadu simtu.

Varbūt, man nepiekrīti?

Sadzīves tehnika mūs sāk pievilt arvien biežāk, starp citu, tas pats notiek ar jaunajiem automobiļiem.

Secinājums ir viens:  Tā ir globāla ražotāju sazvērestība pret patērētajiem!

Labu Dienu!

 

Paldies, ka izlasījāt šo ziņu, neaizmirsti abonēt (ja kas bez maksas) jaunākos rakstus!

ABONĒŠANA!

 

Dalies ar šo ziņu

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

scroll to top