Radiācija, liepājnieki pakļauti lielākajām radiācijas devām Latvijā

 

Te būs iespējamā vieta TAVAI reklāmai! Nopietns reklāmdevējs gaidīts! Raksti vienosimies...

 

Radiācija ir process, kurā viļņi vai daļiņas izplatās telpā izstarošanas ceļā.

Uzreiz varu nomierināt, ka gluži nāvējoši, liepājnieki nav apstaroti.

Tomēr uz visas Latvijas fona Liepāja izceļas ar ievērojami lielākiem radiācijas rādītājiem.

Kā es to zinu?

Ir uzstādītas stacionārās spektrometriskās monitoringa stacijas, kas kontrolē apkārtējās vides (fona) gamma starojuma dozas, jaudas un spektru mērījumus.

Mērījumi tiek veikti ar 10 minūšu intervālu. Dati automātiski tiek apkopoti  un analizēti datu bāzē, nosakot gamma starojuma dozas jaudu, kuras mērvienība ir nSv/h (nanozīverti stundā).

Informācija par gamma starojuma dozas jaudu regulāri tiek nosūtīta EURDEP (European Radiological Data Exchange Platform) datu bāzei, kurā pieejama Eiropas valstu gamma monitoringa dati.

Radiācija, lūk datu tabula, zemāk būs šodienas tabula.

Data from Latvia

 

The data is for information only.

Station	Actual average	Actual maximum	Previous average	Previous maximum	Last value	Last 10 days average	Unit
Baldone – 1 Radons	63.9	64.2	66.4	79.6	64.0	65.1	nSv/h
Baldone – 2 Parupes	69.9	70.5	72.0	84.2	69.6	71.0	nSv/h
Balvi	71.2	72.2	77.3	92.6	71.3	80.4	nSv/h
Daugavpils – Raina street	70.0	70.4	70.4	73.9	70.1	70.3	nSv/h
Daugavpils – Udensvada street	65.5	65.7	65.9	69.3	65.5	65.9	nSv/h
Demene	68.7	69.3	69.7	74.8	69.2	69.5	nSv/h
Jelgava	67.1	67.6	67.9	72.0	66.1	68.0	nSv/h
Jurmala	61.5	61.8	63.9	77.2	61.3	62.6	nSv/h
Kraslava	35.9	36.4	36.1	38.6	36.2	35.7	nSv/h
Liepaja	101.7	103.3	101.7	107.2	103.0	101.9	nSv/h
Madona	66.3	66.7	68.0	78.3	66.3	67.1	nSv/h
Medumi	66.8	67.1	67.4	72.0	66.9	67.6	nSv/h
Rezekne	66.9	67.4	67.8	72.3	66.7	67.4	nSv/h
Riga – Daugava	17.2	35.7	17.0	22.9	16.8	16.7	nSv/h
Riga – Rupniecibas street	62.0	64.5	63.9	73.5	63.9	62.7	nSv/h
Rucava	63.8	65.9	62.4	81.4	63.1	63.0	nSv/h
Salacgriva	67.5	67.9	70.8	82.9	67.8	68.7	nSv/h
Salaspils	61.7	63.0	64.3	77.3	61.4	63.2	nSv/h
Silene	69.5	69.9	70.3	76.6	69.6	70.0	nSv/h
Talsi	61.4	61.7	62.9	73.1	61.2	62.5	nSv/h
Valmiera	79.4	79.8	80.8	84.8	79.3	80.0	nSv/h
Ventspils	88.3	89.4	88.4	98.1	89.2	88.1	nSv/h

Tabulas 2. kolonna –  kārtējās diennakts  dozas jaudas vidējā vērtība.
Tabulas 3. kolonna – kārtējās diennakts dozas jaudas maksimālā vērtība.
Tabulas 4. kolonna – iepriekšējās diennakts dozas jaudas vidējā vērtība.
Tabulas 5. kolonna –  iepriekšējās diennakts dozas jaudas maksimālā vērtība.
Tabulas 6. kolonna – pēdējā veiktā dozas jaudas mērījuma vērtība.
Tabulas 7. kolonna – vidējā dozas jaudas vērtība par pēdējām 10 diennaktīm.
Tabulas 8. kolonna –  dozas jaudas mērvienība – nSv/h.

Skala tiek piemērota notikumiem, kas saistīti ar kodoliekārtām, kā arī radioaktīvo materiālu un jonizējošā starojuma avotu uzglabāšanu, izmantošanu un transportēšanu.

Skalas galvenais mērķis ir atvieglot speciālistu, plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības komunikāciju un veicināt sapratni par notikumu nozīmīgumu no drošības viedokļa.

Radiāciju iedala nejonizējošajā radiācijā un jonizējošajā radiācijā. Pie nejonizējošās radiācijas pieder dažādas dabiskas un mākslīgas parādības, piemēram, karstums, radioviļņi, mikroviļņi.

Pie jonizējošās radiācijas savukārt ir pieskaitāmi rentgenstari un gamma stari.

Gan jonizējošā, gan nejonizējošā radiācija var būt bīstama organismiem un dabiskajai videi, tomēr jonizējošā radiācija vienādos enerģijas daudzumos tiek uzskatīta par bīstamāku, jo tās radītajiem joniem, pat ļoti nelielā radiācijas daudzumā, piemīt spēja izraisīt DNS bojājumus.

Lielāko daļu no vidējās gada starojuma devas cilvēki saņem no dabīgās vides avotiem. Katrs cilvēks pasaulē ir pakļauts vidēji 2,4mSv/gadā jonizējošam starojumam no dabīgiem avotiem.

Efektīvās devas pamata limits iedzīvotājiem nedrīkst pārsniegt 1mSv/gadā, neieskaitot apstarojumu no dabīgajiem jonizējošā starojuma avotiem un medicīniskās apstarošanas laikā.

Ministru kabineta noteikumi ir atrodami Radiācijas drošības centra mājas lapā – https://www.rdc.gov.lv

Kas protams nestrādā, interesanti kāpēc?

Žēloties Liepājas reģionālajai vides pārvaldei nav nozīmes, jo tur strādā īpaši frukti, kā A. Junkurs.

Kāpēc tāda neuzticība?

Pēc viena notikuma, novembra mēnesī, kad tika kopumā izskalotas aptuveni 3 tonnas zivju, pārsvarā jūras grunduļi, kā arī neliels daudzums mencu un plekstu. Beigtas zivis mazākā apjomā izskalotas arī Nīcas novada un Ventspils novada piekrastē.

Liepājas reģionālās vides pārvaldes “speciālists”, kas notiekošo raksturo īsi, es pat teiktu fantastiski neprofesionāli.

Vides dienesta speciālisti nāca klajā ar secinājumu – zivis gājušas bojā, ar spēcīgiem viļņiem triecoties pret molu akmeņiem.

Nabaga zivis!

Pēc tam laikam arī noslīka!  Iespējams, neprata peldēt!  Tā noteikti domā šādi “speciālisti”.

Minu to tikai tāpēc, ka nav jēgas prasīt Liepājas reģionālajai vides pārvaldei, kāpēc Liepājā ir vislielākais radiācijas līmenis Latvijā.

Atbilde tāpat ja zināma no Liepājas reģionālās vides pārvaldes “speciālistiem”:  “Liepājnieki ēd daudz kāpostu un kā āpši bojā gaisu, lūk kur paaugstināta radiācija”.

Ha, ha…

Tomēr man, kā liepājniecei interesē KĀPĒC Liepājā ir ievērojami lielāka radiācija?

Lai gan, Vikipēdija raksta: Dabiskais radiācijas fons ir līdz 23 mikrorentgeniem stundā (230 nanozīvertiem stundā). Gada laikā cilvēks saņem ap 200 milirentgenus lielu dozu. 500 R doza, saņemta 5 stundu laikā, ir nāvējoša.

Pēdējais mērījums, kā redzams nekas nemainās!

Ar lielu pārsvaru no citām Latvijas pilsētām ieņemam “godpilno” pirmo vietu! Drīz sāksim naktīs spīdēt. 😉

Last update: 2020-12-20  T07:47:33.548Z UTC

Station	Actual average	Actual maximum	Previous average	Previous maximum	Last value	Last 10 days average	Unit
AP	73.8	74.4	73.8	74.4	73.8	73.8	nSv/h
Baldone – 1 Radons	64.5	65.1	64.5	66.1	64.8	65.9	nSv/h
Baldone – 2 Parupes	71.4	72.1	71.4	72.7	71.5	72.9	nSv/h
Balvi	75.1	75.9	75.3	77.7	74.6	77.8	nSv/h
Daugavpils – Raina street	49.4	49.9	49.9	50.5	49.2	49.4	nSv/h
Daugavpils – Udensvada street	65.7	66.1	66.1	68.0	65.5	67.2	nSv/h
Demene	69.2	69.7	70.0	71.8	69.2	71.2	nSv/h
Jelgava	67.6	68.1	67.4	68.0	67.6	68.8	nSv/h
Kraslava	26.8	31.8	27.9	32.3	26.7	28.1	nSv/h
Liepaja	100.4	101.0	100.2	101.1	100.8	101.0	nSv/h
Madona	66.6	67.1	66.9	68.3	67.0	68.0	nSv/h
Medumi	66.9	67.4	67.5	70.1	67.2	68.6	nSv/h
Rezekne	66.9	67.3	67.3	69.5	66.7	68.0	nSv/h
Riga – Daugava	17.2	17.7	17.2	17.6	17.3	17.0	nSv/h
Riga – Rupniecibas street	60.6	60.9	60.6	61.3	60.4	61.5	nSv/h
Rucava	66.6	67.4	66.3	66.9	66.6	68.0	nSv/h
Rūjiena	73.6	74.5	73.8	75.7	73.8	89.8	nSv/h
Salacgriva	65.3	66.2	65.5	67.8	65.4	66.6	nSv/h
Salaspils	64.2	64.6	64.9	66.9	64.4	66.0	nSv/h
Silene	69.7	70.1	70.2	72.1	70.0	71.3	nSv/h
Talsi	62.5	62.9	62.2	62.9	62.8	63.6	nSv/h
Valmiera	79.6	80.1	79.7	80.7	79.9	80.4	nSv/h
Ventspils	87.8	88.3	87.7	88.8	88.2	88.5	nSv/h

Labu dienu, liepājnieki!