Gulbju kolonija Liepājas ezerā, kāpēc putni ziemā nelido prom

 

 

Gulbju kolonija, kas regulāri ziemo Latvijas teritorijā.

Kā jau noprotat, tā atrodas Liepājā vai precīzāk Liepājas ezerā.

Parunāsim par gulbjiem.

Liela gulbju kolonija vērojama Liepājas ezerā.

Pēc maniem novērojumiem, viņi tur jūtas visnotaļ labi. Ezers vasarā ir aizaudzis ar meldriem un apkārt ir pļavas.

Pēdējos gados Liepājas ezerā ir izveidojusies Gulbju kolonija.

Tie  ziemā nelido prom. Kāpēc gan nē, ja ezers neaizsalst un visapkārt ir brīvi ūdeņi. Protams, ka ir gadi, kad ezers pārklājas ar ledu. Tomēr tas nav uz ilgu laiku. Starp citu, blakus ir jūra, kas skaitās neaizsalstoša.

Vesels jauns vai pieaudzis putns nevar iesalt ledū un var pārlidot no vienas vietas uz citu samērā ātri. Pat uz aizsalušas upes, ezera vai jūras, ja gadās pamanīt gulbi, satraukumam nav pamata, putni vienkārši atpūšas.

Mans novērojumu objekts bija paugurknābja gulbis.

Tā ir visplašāk pazīstamā gulbju suga. Latvijā sastopama visu gadu un tā ir arī vispazīstamākā gulbju suga pasaulē.  Jo viegli vairojas nebrīvē un daudzās valstīs tiek turēta kā parku dīķu putns.

Tā ir vienīgā gulbju suga, kas riesta laikā veido sirsniņas. Ja kāds nezina, gulbju pāris saskaras ar snīpjiem un ar abu gulbju kaklu izliekumiem veido savdabīgu sirsniņu.

Ķermeņa garums ir 125–155 cm, spārna garums – 53–63 cm, svars – 9–12 kg (maksimums līdz 15 kg). Paugurknābja gulbja svarīga atšķiršanas pazīme izriet no šīs sugas nosaukuma – paugurs. Tas ir melnas krāsas izaugums uz gulbja knābja pamatnes.

Tā izmērs var ļoti atšķirties – jaunajiem putniem tas ir neliels, bet pieaugušajiem tēviņiem var būt vairākus centimetrus augsts.

Tēviņiem paugura lielums ir lielāks nekā mātītēm.

Vislabākā šīs sugas atšķiršanas pazīme ir knābja sarkanā krāsa, kas dažādās intensitātēs mainās no rozā līdz tumši sarkanai. Tā ir arī viena no vizuālajām vecuma noteikšanas pazīmēm.

Gulbjus to pirmajā dzīves gadā var viegli atšķirt pēc apspalvojuma.   Tas ir brūns un variē no viendabīgas krāsas līdz raibam apspalvojumam.  Uz knābja tiem gandrīz nav paugura, bet, sākot jau ar otro dzīves vasaru, spalvas kļūst baltas.

Reizēm apspalvojumā paliek tikai atsevišķi mazi tumšāku spalvu plankumi.

Paugurknābja gulbji ir klusi gulbji, bet reizēm tie šņāc vai izdod rūcošas skaņas, kuras var sadzirdēt, tikai atrodoties gulbja tuvumā.

Uzņēmu īsu video, gan vairāk uz pavasara pusi.  Dažus gadus atpakaļ. Braucot uz Ventspili tos var redzēt pārplūdušajās pļavās.

gulbji


Labu Dienu!

 

Paldies, ka izlasījāt šo ziņu, neaizmirsti abonēt (ja kas bez maksas) jaunākos rakstus!

ABONĒŠANA!

 

Dalies ar šo ziņu

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

scroll to top