Pūpolsvētdiena un īpašās pēršanās tradīcijas Latvijā

Pūpolsvētdiena.

Apaļš kā pūpols, slimība ārā, veselība iekšā! Viena no senākajām tradīcijām, kas tiek veikta Pūpolsvētdienā ir pēršana ar pūpolu zariem.

Starp citu, Pūpolsvētdiena ir klāt un darbojas jau no paša rīta!

Ticējumi vēsta, ka pēriens ar pūpolzariem nāk par labu nopērtajam, jo tie visu nākošo gadu esot veselīgi un slimības ejot ar līkumu.

Senāk Pūpolsvētdienā tika pērti ne tikai cilvēki, bet arī mājdzīvnieki, lai tie būtu veseli un izturīgi.

Ja klāt ir Pūpolsvētdiena tad tieši pēc nedēļas būs arī pašas Lieldienas.

Kāpēc tiek atzīmēta Pūpolsvētdiena, kāpēc to sauc tieši tā un, kāpēc notiek tā pēršana ar pūpolzariem?

Pūpolsvētdiena ievada Kluso nedēļu. Daudzviet pasaulē Pūpolsvētdiena tiek saukta par Palmu svētdienu, jo sagaidot Jēzu Jeruzalemē, cilvēki viņu sveica, uz ielām izklājot palmu zarus.

Tā kā Latvijā palmas neaug, bet ap Lieldienām tradicionāli viskrāšņāk zied tieši pūpoli, tad iegājies, ka pie mums šo dienu sauc par Pūpolsvētdienu un pūpoli tiek izmantoti arī telpu rotājumos.

Pūpolsvētdienā izmantotus teicienus, ko var izmantot pie pēršanas:
Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols, slimībā ārā, veselība iekšā!

– Audz apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!
– Sveiks, vesels visu gadu, audz apaļš kā pūpols!
– Vesels, vesels, vesels! Apaļš kā pūpols, mīksts kā zīds, stiprs kā rutks!
– Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars, skaists kā lecoša saulīte! Slimība ārā, veselība iekšā!
– Ne es peru, pūpols per! Vesels, vesels, vesels!

Pūpolsvētdiena

Kā arī sāc gatavoties,  Lieldienām, apskati ticējumus.

Šorīt jāceļas man agri,
Pūpolsvētdiena jau klāt.
Tevi mīļi un sirsnīgi
Jānoper ir, vecomāt.

Tāpēc ņemu pūpolzaru,
Kas tik mīksts un pūkains.
Vecmāmiņ nu vienu reizi gadā
Tevi taču nopērt drīkst.

***
Es esmu mazs un nerātnis pūpolīt’s,
Kas uzsmaida saulei, kad atnācis rīts,
Man gribas ziedēt un plaukt, jā, plaukt …
Un mākoņu aitiņām līdzi traukt … !

Man mugurā silts, pūkains kažociņš,
Bet actiņās spīd priecīgs saulstariņš,
Kas manu vaidziņu noglāstīs,
Pār to zelta laimīte maigi līs.

***

Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars, skaists kā lecoša saulīte !?
Slimība ārā, veselība iekšā !!!

***

Pūpoliņiem nopērušies,
Oliņas jau sakrāsotas,
Šūpolēs mēs šūposim,
Odiņus mēs gaiņāsim.

Pūpolu svētdienā nedrīkst sukāt matus – tad utis augs lielas un apaļas kā pūpoli.

Nedrīkst nest kurināšanai apaļas malkas pagales – tad vasarā redzēs daudz čūsku.
Jāpabaro lopi, lai tie dotu daudz piena; jādod dzēriens, kas savārīts no deviņās robežās salasītām zālēm.

Miežu apcirknī jāiesprauž niedre, lai mieži aug kā niedres.

Pūpolu svētdienā galdā liek zirņus, pupas, miežu biezputru, arī putraimus ar zirņiem. Kāds laiks Pūpolu svētdienā – tāds būs arī pirmajās Lieldienās.

Vēl, noskatīti ticējumi un izdarības!

Pēršana ir ļoti nopietns process, liecina tā daudzie nosaukumi. Daļa no tiem atvasināti no darbības vārda «pērt» sinonīmiem: kulšana, pūpološana, pūpūlāšana, virbošana, ērbošana.

Arī skaitītie pantiņi ir bijuši dažādi:

• Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols, slimībā ārā, veselība iekšā!
• Sarkans kā ābols, zaļš kā zars, vesels kā rutks, drošs kā lauva, veikls kā vāvere.
• Pūpols, pūpols – apaļš kā pūpols, vesels kā rutks, lunkans kā žagars, sarkans kā ābols, zaļš kā zars, drošs kā lauva, veikls kā vāvere. Veselība iekšā, slimība ārā.
• Pūpolī, pūpolī, slimībā ārā, veselība iekšā!
• Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars, skaists kā lecoša saulīte! Slimība ārā, veselība iekšā!

  Audz apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!

• Virbu, varbu, olas, olas. Olas vidū, pūpolis apkārt!
• Sveiks, vesels visu gadu, audz apaļš kā pūpols!
• Vesels, vesels, vesels! Apaļš kā pūpols, mīksts kā zīds, stiprs kā rutks!
• Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars, skaists kā lecoša saulīte! Slimība ārā, veselība iekšā!
• Ne es peru, pūpols per! Vesels, vesels, vesels!
Jāpiebilst, ka vislielākais spēks ir tieši saullēktā lauztiem zariem un visveselīgākais, protams, būs pats zaru lauzējs un citu pērējs!

Lai atlikušais gads būtu veiksmīgs

Lai atlikušais gads būtu labs un visādi sekmīgs, Pūpolu svētdienā jāievēro dažas svarīgas lietas:
• Nedrīkst nest kurināšanai apaļas malkas pagales, tad vasarā redzēs daudz čūsku.
• Pūpolu svētdienā izgrābj pelnus no krāsns, kurus tad vēlāk sēj kopā ar rāceņiem, lai tos tārpi neēstu.
• Pūpolsvētdienas rītā nedrīkst matus sukāt, citādi galvā sametas utis tik lielas kā pūpoli.
• Pūpolu svētdienā esot jābūt visu dienu mājās — tad dzīve ejot visu gadu labi.
• Minētā svētdienā vajagot nogriezt sev nagus. Ja vēlāk tanī gadā gadoties redzēt ko nelabu, un nobīties, tad tikai jāpaskatās uz nagiem, un nekas nekaitēs.
• Pūpolsvētdienas rītā, saulei lecot, jāmazgā mute upē, tas visu gadu būs skaists.
• Pūpolu svētdienā arī zirgi un citi lopi jāpūpolo, lai tie arvien būtu brangi, veseli un apaļi kā pūpoli.
• Bērniem jāceļas pirms saules un jāsalasa skaidas, lai vasarā atrastu daudz putnu. Ja agri nepieceļas — visu gadu būs lāča miegs.

  Jāpabaro lopi, lai tie dotu daudz piena; jādod dzēriens, kas savārīts no trejdeviņām zālēm.

• Miežu apcirknī jāiesprauž niedre, lai mieži aug kā niedres.
• Ganiņiem šajā rītā pirms saullēkta saules jānomazgājas tekošā strautiņā, lai visu vasaru ganos nenāktu miegs.
• Laužot zarus, tie arī jāaplūko: ja pavasarī maz pūpolu, tad nākamo vasaru būs maz kartupeļu; ja pūpolu daudz — raženi augs zirņi un pupas.
• Kad visi nopērti un novēlēta veselība, pūpolzarus aizsprauž aiz sijas vai noliek kur citur redzamā vietā — tie tad nu visu gadu kalpo par peramajiem žagariem neklausīgiem bērniem…

 Ar pūpolu zariem izpušķo arī kūti, lai lopi labi padodas.

• Pēc tam, kad nopērti mājinieki, saimnieks un saimniece dodas uz laidaru – nopērt mājlopus, lai arī tie visi gadu būtu veselīgi. Ar pūpoliem nopērtās govis ir veselīgas un pienīgas, tām vilki neiet klāt.
• Govis Pūpolu dienā jāpadzirda pirms saules lēkta, — tad tās būs visu gadu kā pūpoli: apaļas un veselīgas.
• Govīm šajā rītā iesaka iedot sautētus sīpolus: tad būs vairāk krējuma pie piena.
• Lai govis vasarā nebizotu, tām no paša rīta jānoberž muguras ar ledu vai sniegu.
• Perot jērus, kumeļus, telēnus, skaita: «Apaļš kā pūpols, dibens kā sīpols!»
• Ja šajā rītā izdodas noķert kurmi, tad tas jānoglauda un jāpalaiž vaļā, pēc tam ar to pašu roku jānoglauda zirgi: tad tie būšot brangi un spīdīgi, un naski uz darbu.

Pūpolzarus neizmet!

Pēc pēršanas pūpolu zarus nedrīkstot izmest — tie jāpiesprauž kaut kur mājās pie sienas vai jānoliek citā redzamā vietā. Ja vasarā uznāk negaiss, tad šos pūpolzarus jāmet plītī un to dūmi aizdzenot negaisa mākoņus.

Pūpolsvētdiena

Gatavojamies Lieldienām!

Jā

Labu Dienu!

 

Paldies, ka izlasījāt šo ziņu, neaizmirsti abonēt (ja kas bez maksas) jaunākos rakstus!

ABONĒŠANA!

 

Dalies ar šo ziņu

4 Atziņas “Pūpolsvētdiena un īpašās pēršanās tradīcijas Latvijā”

  1. Ziemcietis saka:

    DARĪTS no paša rīta agrumā! Un pa to ddd

  2. Mārcis saka:

    Lieldienās Čehijas neprecētās meitas gaidīt gaida, kad viņas nopērs ar pātadziņu – no vītola zariem savītu īpaši Lieldienu tradīcijām gatavotu.

    Puiši per meitas, sitot ar pātadziņu pa meitu kājām. Tā meitām vēlot veselību, laimi un pārticību. Interesanti, ka Latvijā seni ticējumi saka, ka perot Pūpolsvētdienā, nekādā gadījumā nedrīkst sist pa kājām, jo tad kājas kļūšot ļoti apaļas.

  3. Guntis saka:

    Kāds laiks ir Pūpolsvētdienā, tāds būs arī pirmajās Lieldienās.

  4. ugu.. saka:

    Pūpolsvētdienas rītā, ar pūpolu slotiņām perot mājiniekus, var izteikt šādus vēlējumus:
    “Apaļš kā pūpols! Veselība iekšā, slimība ārā!”; “Pūpolīt, pūpolīt, apaļš kā pūpols, sarkans kā ābols, vesels kā ūdens, bagāts kā zeme!”;
    “Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars, skaists kā lecoša saulīte! Slimība ārā, veselība iekšā!”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

scroll to top