Pretkoronavīrusa vakcīnas tiek piegādātas Latvijai.
Tas notiek un tas būtu fakts. Neteiktu, ka tas notiek raiti, ar pašreizējiem tempiem. Latvijas tautas pēdējais pārstāvis, potes rindā, to saņems labi ja 2002 gadā.
Starp citu, visām pretkoronavīrusa vakcīnām nepieciešamas divas devas.
Jo “Pfizer/Biontech”, “Moderna” un “AstraZeneca” vakcīnas pilnvērtīgu aizsardzību sniedz pēc divu devu saņemšanas.
Parasti abām potēm ir 28 dienu intervāls, taču “Pfizer” vakcīnai tas ir īsāks – 21 diena.
Pats interesantākais visā šajā potēšanās bumā ir neskaidrība. Nav zināms, pēc kāda laika perioda varētu vajadzēt atkārtoti vakcinēties. Piemēram, saņēmi abas potes, bet cik ilgi tās tevi “pasargās”, neviens nezina.
Interesanti, ka eksperti iesaka to darīt arī tad, ja ir pārslimots Covid-19.
Par “BioNTech/Pfizer” vakcīnu “Comirnaty”, un “Moderna” izstrādātā vakcīna “CureVac”.
Tās satur nevis aktīvu vīrusu vai tā formu, bet gan tā saukto aktīvo vielu mRNS. Tā tiek sintētiski izstrādāta laboratorijā. Šī viela pēc injicēšanas ķermenī informē nelielu daļu cilvēka šūnu, lai tās varētu pašas izveidot nekaitīgu s-proteīnu.
Kad organisms saskaras ar Covid-19 vīrusu, tas spēj vīrusu atpazīt un neitralizēt. Tāpat mRNS vakcīnas neiejaucas cilvēka DNS un nerada tajā izmaiņas. Aktīvā viela mRNS nesaglabājas organismā un pēc vakcinācijas sadalās.
Lielākais to mīnuss ir pieejamība, jo tās jāuzglabā ļoti zemā temperatūrā. Piemēram, “BioNTech/Pfizer” vakcīna jāglabā temperatūrā no –60 °C līdz –80 °C.
Tātad nepieciešamas speciālas saldētavas, kurās var transportēt un uzglabāt vakcīnu. Latvijā šobrīd nav iespēju ar šīm vakcīnām nodrošināt vakcināciju visā valstī.
Otrs vakcīnas tips ir adenovīrusu vakcīna, kas ir Oksfordas Universitātes un “AstraZeneca” izstrādātā vakcīna. Tā veidota jau pēc citu pašreiz Eiropas Savienībā reģistrētu vakcīnu tipa.
Adenovīrusi tiek izmantoti arī zālēs, lai nogādātu gēnus šūnas iekšpusē, piemēram, ģenētisku slimību ārstēšanai, skaidro SPKC.
“AstraZeneca” un Oksfordas Universitātes izstrādātajā vakcīnā izmantots šimpanzes adenovīruss. Tas ir līdzīgs vīrusam, kurš cilvēkiem izraisa saaukstēšanos, taču tajā ir veiktas divas būtiskas izmaiņas.
Tas nevar vairoties, un tā genomā ietvertas ģenētiskās instrukcijas pīķa proteīna veidošanai, ko SARS-CoV-2 izmanto cilvēku šūnu inficēšanai.
Šis adenovīruss neizraisa saslimšanu cilvēkiem, skaidro SPKC.
Līdz ar to šādas vakcīnas ir ilgstoši pētītas un izmantotas, tās ir viegli ražot un transportēt. Tās var uzglabāt ledusskapja temperatūrā (no 2 līdz 8 grādiem pēc Celsija). “AstraZeneca” vakcīnu šādā temperatūrā var glabāt līdz pat pusgadam.
Pretkoronavīrusa vakcīnas, blakusparādības.
Jebkuras vakcīnas, ieskaitot arī pret Covid-19, saņemšana var izraisīt kādas blakusparādības. Neatkarīgi no cilvēka vecuma vai fiziskā stāvokļa var būt lokālas sāpes injekcijas vietā, apsārtums, pietūkums.
Šādas reakcijas biežāk parādās pāris stundu laikā un norit viegli. Retākos gadījumos var parādīties arī vispārējie simptomi – drudzis, nogurums, slikta pašsajūta, reibonis, galvas sāpes, slikta dūša, vemšana.
Šie simptomi parasti izzūd vienas līdz trīs dienu laikā. Vēl jāņem vērā, vai pacientam nav alerģija pret kādu vakcīnas sastāvdaļu, bet tas jau tiek noskaidrots sarunā ar ģimenes ārstu.
Pretkoronavīrusa vakcīnas izmaksas
Katras vakcīnas izmaksas ir ļoti atšķirīgas. “Moderna” vakcīna ir pati dārgākā, vasarā tai tika noteikta vērtība 38 dolāri (aptuveni 31 eiro) par vienu devu.
Tas ir ievērojami dārgāk par “Pfizer/BionTech” – viena vakcīna izmaksā 20 dolārus (aptuveni 16 eiro).
Kādu vakcīnu Tev piedāvās?
Vai Tu varēsi izvēlēties kādu potēt.
Cik tas maksās Latvijā?
Vai Tev paziņos par vakcinācijas dienu?
Gribētu rast atbildi uz šādiem jautājumiem. Domāju, ka tas interesētu daudzus, arī Tevi.
Labu Dienu!