Tas nozīmētu bankas slēgšanu.

Kārtējās rīta ekonomikas ziņas nepārsteidz.
Kaut kā šoreiz nedzirdēju reklāmu par labo ieguldījumu veidu ‘Parex’ bankā, ja atmiņa neviļ 12%, kā bankas ‘Baltijas’ laikā.
Ne velti jūtot krahu, Krasovicka un Kargina kungi ir gatavi atteikties no savām akcijām par labu valstij.

Toties Premjerministrs Ivars Godmanis no rīta intervijā telekompānijas LNT raidījumam «900 sekundes» informēja, ka tad kad valdība slēdza līgumu ar Parex bankas izveidotājiem, bija paredzētas četras lietas.
Trīs no tām paņēmās valdība izdarīt, bet viena bija jāizdara, proti, viņiem vajadzēja vienoties ar sindicēto kredītu devējiem, ka valdība šos kredītus atmaksās… ja banka to nespēs.

Taču viņi šādu vienošanos nav spējuši panākt.
Godmaņa kungs ?
Vai Valdība nezināja par sindicētiem kredītiem ?
Vai nezinaja par ‘Parex’ mantas norakstīšanu citām firmām… apsaimniekošanai?
Kāpēc tādā steigā tika stutēta ‘Parex’banka ar nodokļa maksātāju naudu, galvojumiem ?
Jautāts, kas notiks, ja sindicēto kredītu devēji atteiksies sadarboties ar Latvijas valdību, premjers atbildēja, ka tas nozīmētu bankas slēgšanu.
Jautājumi ir ? Man nav…….

Tēmas papildinājums, 2009.gada 28.aprīļa griezumā :

Ivars Godmanis jau kādu laiku vairs nav premjers, tomēr viņa „mantojums” nekur nav pazudis, tādēļ, iespējams, šodienas interesantākā ziņa ir ekspremjera intervija krieviski iznākošajam laikrakstam „Delovije Vesti”.
Proti, Godmaņa neviļus izteiktās piezīmes „prasās” pēc turpinājuma

Piemēram, ekspremjers saka, ka „vienīgais iemesls”, kādēļ Latvija pērnā gada nogalē vērsās ar palīdzības lūgumu SVF, bijis ap „Parex” notiekošais.
Nu, pieņemsim.
Tad automātiski rodas neveselīga interese atgriezties nesenā pagātnē un mēģināt saprast, kāpēc ar šo banku notika tā, kā notika.

Ekspremjers piesardzīgi dod mājienu, ka jautājums ir par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kompetenci – vai tikai vērtspapīru īpatsvars „Parex” aktīvos nav bijis pārāk liels?
Godmanis tālāk tēmu neattīsta.
Vēl interesantāka mājienu spēle kļūst bieži apspriestajā jautājumā, vai „Parex” krahā nav vainojams tas, ka Zviedrijas valdība savām bankām sniedza garantijas, savukārt mūsējā – nē.
Ekspremjers oponē:
„Man ir pierādījumi, ka es to gribēju darīt [nākt ar paziņojumu par valsts atbalstu vietējām bankām] 24. – 25.oktobrī, tomēr es par to nevaru runāt.
Ir slēgtas struktūras, kurās es nācu klajā ar šādu priekšlikumu, tomēr citu instanču atbilde bija ļoti stingra. – Jūs taču bijāt premjers.
Kādas instances varēja pret jums būt stingras?
– Un kādas tad vēl ir?
Ir valdība, ir Latvijas Banka.
– Vai tiešām Latvijas Banka?
– Tā es jums neteicu.
Vienkārši instance.” Šī noslēpumainība rada jautājumus, kas tad Latvijā nosaka lēmumu pieņemšanu – un šis jautājums ir jo būtiskāks tādēļ, ka nepatikšanas vēl nav beigušās un smagi lēmumi vēl stāv priekšā.

Mūsu tagadnes un nākotnes vārdā ir nepieciešams „tīt filmu atpakaļ” un īpaši izveidotas komisijas formā publiski noskaidrot, kurš ko teica, lika, iebilda šajā trauksmainajā gada nogalē.
Nevar dzīvot ar aizdomu ēnu pār svarīgām valsts institūcijām un vienlaicīgi gribēt, lai cilvēki uzticas to kompetencei Latvijas finanšu stabilitātes uzturēšanā.