Pirmā interneta vietne, starp citu, drīz svinēs jubileju

Pirmā interneta vietne.

Ja kas, tika atvērta 1990. gada 20. decembrī. Tas ir tieši pirms 33 gadiem. Mūsdienās ir grūti iedomāties dzīvi bez interneta un globālā tīmekļa. Domāju, ka ne viens netaisās apstrīdēt šo faktu. Raksta beigās šo to tomēr apstrīdu un ne bez pamata.

Mūsdienās ir miljardiem vietņu, no kurām daudzas ir sarežģītākas nekā vienkāršas tīmekļa lapas. Tajās tiek piedāvāti attēli, videoklipi, 3D grafika un plašs pakalpojumu klāsts.

Tomēr pirmā ir pirmā interneta vietne.

Pirmās interneta vietnes, atjaunošanas ekrāna uzņēmums.

Pirmā interneta vietne

Šī vietne sākotnēji bija CERN (Eiropas Kodolpētniecības padome) iekšēja vietne. CERN  lapās varēja iegūt informāciju par WWW projektu, kuru 1989. gadā izveidoja Timotijs Berners-Lī.
Sākotnēji, pasaules tīmeklis bija domāts zinātniekiem.

Lai veiktu iecerēto, Timotijs un viņa palīgi izveidoja URI.  Jaunums bija URL, HTTP protokols un HTML valoda.
Pirmā vietne sākotnēji tika mitināta paša Berners-Lee datorā NeXT.

Jau tālajā, 1993. gada 30. aprīlī CERN padarīja tīmekļa programmatūru publiski pieejamu. Vēlāk nāca atklātā pirmkoda licence, ar kuru tika uzsākta interneta attīstība.

Starp citu, 2013. gadā CERN uzsāka projektu. Viņi nolēma pirmās vietnes atjaunošanu: info.cern.ch. Šajā, pirmajā vietnē, var palaist pirmo tīmekļa pārlūkprogrammas emulatoru.

Ja skatāmies pagātnē, tad 1994. gada beigās tīmeklī bija tikai 2,7 tūkstoši vietņu. Taču pieaugums bija eksponenciāls. Tajā gadā piedzima viena no pirmajām meklētājprogrammām. “Džerija ceļvedis tīmeklī”, tagad mēs to zinām, kā Yahoo!.

1995. gadā internetā jau bija 23,5 tūkstoši vietņu, un Google reģistrācijas laikā 1998. gadā to skaits sasniedza 2,4 miljonus.

2001. gadā jau darbojās 29,2 miljoni vietņu.

Pirmā interneta vietne

Psiholoģiskais pavērsiens no 1 miljarda vietņu tika pieņemts 2016. gadā, taču šodien kvantitatīvais pieaugums jau ir apstājies līmenī, kas tuvu 2 miljardiem.

Šobrīd notiek kvalitatīva attīstība, un mobilās lietojumprogrammas bieži ir daudz populārākas nekā vietnes. Nu tā tas ir! Ha, parādīšu savējās. Latviskā, ir tā kurā tu šobrīd atrodies, darbojas no 2008. gada.

Citas:
https://en.kllproject.lv/
https://aspekti.eu/
https://aspectpiter.com/
https://wp.aspekti.eu/
https://craftsbyinga.com/

Pārdomājot un visu apsverot ir doma visu vērt ciet! Tāpēc, ka uzrakstīt rakstu ar mākslīgā intelekta palīdzību var nieka vienā minūtē. Starp citu ar pilnu SEO analīzi un pareizajiem atslēgvārdiem.

Vai tas sastāda konkurenci? Jā un nē! Taču, ja tā turpināsies un cik noprotu turpināsies, rakstītajam vārdam vairs nebūs nozīmes. No vārda nekādas!

Labu Dienu!

 

Paldies, ka izlasījāt šo ziņu, neaizmirsti abonēt (ja kas bez maksas) jaunākos rakstus!

ABONĒŠANA!

 

Dalies ar šo ziņu

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

scroll to top