Pieķeršanās, dzīvojam kopīgi vai tas ir aktuāli mūsdienu realitātē

Pieķeršanās.

Daudzi no mums, ar savu dzīves pieredzi, var viegli norādīt uz īstu mīlestību. Vai arī var būt tā, vienkārša divu cilvēku pieķeršanās ar ierastu lietu kārtību.

Domāju, ka piekritīsi, ka atliek vien pareizi vērst savas domas, lai nevajadzētu ticēt aklām emocijām. Ar īstu mīlestību ir ārkārtīgi grūti šķirties. Toties no pieķeršanās atteikties ir ļoti viegli.

Pieķeršanās, kā tas notiek?

Pats vieglākais veids, lai saprastu, vai jūs tiešām mīlat šo cilvēku, ir ja viņu pazaudējat. Ja mīļotais cilvēks pazūd no jūsu dzīves, jūs kādu laiku jūtaties tā, it kā esat zaudējuši iemeslu dzīvot.

Sajūta ir tāda, ka kāds jums būtu atņēmis paša dvēseli. Bēdas un skumjas spiež jums virsū no visām pusēm.

Taču, ja pēc šķiršanās jūs nejūtat neko no iepriekš minētā, tad tā bija visvienkāršākā pieķeršanās, aiz kuras neatradās nekas nopietns.

Mūsu pieķeršanās veids veidojas bērnībā.

Ja kas pamatojoties uz bērnu un vecāku attiecību modeli. Tas lielā mērā nosaka mūsu uzvedību turpmākajās romantiskajās attiecībās.

Mēs saprotam, kā cilvēkus ar dažāda veida pieķeršanās modeļiem var dzīve apvienot pāros. Pie kā šādas attiecības noved?

Pieķeršanās, nemierīgs vai izvairīgs.

Kā noskaidrot savu pieķeršanās veidu partnerim un veidot harmoniskas attiecības? Visi cilvēki mīlestību izrāda un piedzīvo dažādos veidos.

Kāds viegli izveido spēcīgas un dziļas saites, citi, šķiet, ir ieprogrammēti nefunkcionālai laulībai vai vientulībai. Patiesībā ikviens var veidot harmoniskas attiecības. Kā to izdarīt, kas palīdz veidot siltas attiecības?

Pieķeršanās
Psihologi izšķir trīs pieķeršanās veidus: nemierīgu, izvairīgu un drošu. Dažreiz simptomi ir jaukti, taču, lai saprastu, kā mīlestības uztvere ietekmē attiecības. Pietiek apsvērt trīs galveno veidu galvenās iezīmes.

Pieķeršanās, satraucoša uzvedība.

Personai, kas tiecas pēc šāda veida pieķeršanās, ļoti trūkst pašpārliecinātības. Viņš cenšas izpelnīties kāda cita piekrišanu. Baidās pieņemt lēmumus pats, netic, ka viņu var mīlēt.

Iesaistoties romantiskās attiecībās, šāds cilvēks šaubās par partnera jūtām un savu vērtību. Viņa “ego pusīte” vēlas būt viena, nodarboties ar savām lietām, pavadīt laiku ar draugiem. Tas izraisa negatīvas emocijas, paniku, greizsirdību.

Bieži viņš veido līdzatbildīgas attiecības. Tomēr, katrs sīkums ir pārspīlēts un dramatizēts.
Domāšanas princips ir šāds:

“Neviens cits man nederēs, es nevienam vairs neesmu vajadzīgs, tāpēc pašreizējā partnera zaudējums ir kosmiska mēroga katastrofa.”

Briesmas slēpjas ne tikai tajā, ka izvēlētais vai nu aiziet, nespēdams izturēt brīvības mēģinājumus, vai arī ļaujas tikt apspiestam. Pirmkārt, cieš indivīds ar trauksmainu pieķeršanās veidu.

Papildus nemitīgajai trauksmei viņš izjūt nepieciešamību uzturēt attiecības. Tās attīstās slikti, turas pie nevajadzīgas tuvības, upurē visu – lai tikai nepaliktu viens.

Pieķeršanās, nemierīgs vai izvairīgs.

Ir gan manipulācijas, gan provokācijas, gan skandāli. Īslaicīga konflikta laikā vienmēr tiek atsaukti atmiņā visi iepriekšējie grēki un pārmetumi. Pastāv shēma: “Jebkura uzmanība ir labāka par vienaldzību.”

Ir ļoti grūti izveidot veselīgas attiecības, vadoties pēc pastāvīgām bailēm zaudēt un pārmērīgi reaģēt uz katru (reālu vai iedomātu) attāluma signālu.

Izvairīšanās.

Izvairīga pieķeršanās daudzējādā ziņā ir pretstats nemierīgajai pieķeršanās. Cilvēki, kas to demonstrē, pēc izskata ir ārkārtīgi pašpārliecināti. Dažreiz viņi šķiet augstprātīgi, auksti: šķiet, ka viņiem neviens nemaz nav vajadzīgs.

Bieži vien viņi atklāti paziņo, ka augstāk par visu vērtē brīvību un neatkarību. Šādiem cilvēkiem ir grūti nodibināt ciešas attiecības. Pat izveidojuši ģimeni, viņi neatveras līdz galam, attālinās no atklātības, sirsnības.

Kā aizsardzības metodi izmanto humoru un sarkasmu, rezultātā dažkārt jūtas vientuļi. Viņi baidās, vai ir vērts pielaist kādu tuvāk. Bailes no neaizsargātības atsver vēlmi pēc dziļas izjūtas un izpratnes. Nereti viņi noniecina, izsmej partnerus, skarbi, netaktiski kritizē.

Neuzskata par vajadzīgu slēpt savu aizkaitinājumu – uz saviem mīļajiem skatās no augšas. Patiesībā viņi meklē trūkumus, lai devalvētu pašreizējās attiecības un dotu sev oficiālu atļauju ievērot distanci.

Starp šādiem cilvēkiem ir daudz darbaholiķu, jo viņi enerģiju novirza darbā, kas netiek izšķiesta emocijās.  Bieži vien viņi ir ļoti veiksmīgi, bet viņiem nevar būt draugu starp kolēģiem, jo ​​viņi ir iegrimuši darbā.

Tieši tāpēc, ka biznesa kontakti ir drošāki, loģiskāki, paredzamāki nekā personīgie.

Pieķeršanās, nemierīgs vai izvairīgs.

Viens no raksturīgajiem modeļiem ir neiespējamās attiecības. Piemēram, tieksme iemīlēties precētos vīros vai precētās sievietēs. Protams, tas attiecināms no dzimuma. Pat arī galīgi neaizsniedzamos elkos – dziedātājos, aktieros.

Romantiska aizraušanās ar ideāliem tēliem ir raksturīga gandrīz visiem pusaudžiem. Taču, ja tas notiek pieaugušā vecumā, ir pamats pārdomām par šā indivīda nosliecēm.

Pieķeršanās

Daži apzināti izvēlas partnerus, kuri savas profesijas vai citu apstākļu dēļ ilgstoši nav klāt.  Citi ir nostalģiski pēc zaudētām, pabeigtām attiecībām. Tas ir arī veids, kā pievērst uzmanību pieķeršanās būtībai, kuras īstenošana nav iespējama.

Pieķeršanās, uzticams.

Veselīgākais pieķeršanās veids nav saistīts ar aklu dziņu vai drāmu. Tas izpaužas indivīdos ar veselīgu pašnovērtējumu. Meklējot partnerus, ar kuriem viņi būs laimīgi, nevis tos, kas viņus ievilks manipulatīvās spēlēs.

Viņi neizvairās no tuvības, bet arī pie tās nepieķeras. Prot piedot un atzīt kļūdas, atbalstīt un lūgt palīdzību. Iziet uz kompromisiem un, ja nepieciešams, aizstāvēt robežas, demonstrē atklātību komunikācijā, pauž emocijas tieši.

Cilvēki, kuriem ir izveidojies uzticams pieķeršanās veids spēj veidot veselīgas, harmoniskas, siltas attiecības. Tieši tāpēc, ka paļaujas uz sevi, nekļūst atkarīgi no cita, bet patiešām rūpējas par tiem, kurus mīl.

Romantiskas attiecības starp trīs veidu pārstāvjiem.

Izvairīgi un izvairīgi pāri dabā gandrīz nekad nav sastopami. Diezgan reti sastopamas arī divu traucējošu veidu kombinācijas.

Nemierīgs vai izvairīgs.

Pretstatu kombinācija ir klasika, jo rada nebeidzamu pieķeršanās spēli un ļauj katram no partneriem izdzīvot savu scenāriju.

Satrauktais ir pārliecināts, ka neviens viņu nemīl nežēlīgajā un negodīgajā pasaulē. Izvairīgais, ka visi viņu grib un nevar bez viņa dzīvot, tomēr, kamēr viņš ietur distanci. Starp drošo un izvairīgo veidu, nemierīgais, visticamāk, izvēlēsies pēdējo.

Kāpēc?

Uzticams ir garlaicīgs! Mierīga, cieņpilna un uz dialogu balstīta pieķeršanās trauksmainam tipam neizskatās pēc mīlestības, nav kaislības, dzirksteles, emocionālas svārstības.

Ja domā par ģimeni un ilgtermiņa attiecībām, mūžīgā melodrāma ir nogurdinoša. Maz ticams, ka bērni, kas dzimuši no nemierīgu un izvairīgu tipu savienības, pirmos dzīves gadus pavadīs veselīgā atmosfērā.

Galu galā viņu vecāki nebūs laimīgi viens ar otru.

Jebkuras attiecības var kļūt harmoniskas, ja vismaz viens no partneriem ir vērsts uz uzvedības modeļa maiņu. Pieķeršanās veids nav vienreiz un uz visiem laikiem.

To var apzināti labot.

Nemierīgais tips harmonizējas, kad iemācās uzticēties, paļauties uz sevi, apzināties savu vērtību bez mīlestības pierādījumiem. Izvairītājiem ir jāatveras, jāparāda neaizsargātība, jāpieņem palīdzība un jānovērtē rūpes.

Garīgā veselība ir lipīga labā nozīmē. Uzticamais tips skaidri parāda, ka emocijas var pārrunāt mierīgi, ka konflikts nav iemesls šķiršanās. Tuvība, uzticēšanās un savstarpējs atbalsts nedrīkst izraisīt līdzatkarību.

Pat bērnībā gūtās traumas var izārstēt pieaugušu, harmoniskās attiecībās. Sevis izzināšana, psiholoģiski stabilu partneru izvēle. Labas lietas kopā, tas ir ceļš, kas ved uz līdzsvaru un laimi.

Atliek vien pareizi vērst savas domas, lai nevajadzētu ticēt aklām emocijām.

Labu Dienu!

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.