Personas dati, fotogrāfijas un video, aizsardzības regula 2018.g 25. maijā

 

 

Personas dati ir viss tas, kas palīdz identificēt cilvēku.

Galvenokārt tas ir personas vārds, uzvārds, personas kods, bet var būt arī jebkas cits, piemēram, datora IP adrese. Pamatojoties uz personas datiem, attiecībā uz cilvēku tiek pieņemti daudzi lēmumi.

2018. gada 25. maijā sāks piemērot Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kas ievieš jaunus nosacījumus personas datu aizsardzībā.

Izmaiņas skars ikvienu uzņēmēju, kas savu profesionālo darbību veikšanai apkopo, vāc un uzglabā dažnedažādākos datus: sākot no savu darbinieku informācijas līdz pat klientu datu bāzēm, foto, video u.c.

Kā ar fotogrāfijām un video?

Pavisam skaidri, tie var būt brīvi publicējami attēli, kuros nav iespējams identificēt konkrētu personu. Interesanti kam šādi foto vajadzīgi?

Iznāk tā, ka pēc 100 gadiem vēsturnieki aplūkojot fotogrāfija un video ieraudzīs aizmālētas sejas, auto numurus, māju numurus un nedod dievs uzzināt kādu vārdu un uzvārdu.

Pēc jaunas regulas mūziķu bildes varēs publicēt vien tad, ja pirms tam ir saņemta viņu piekrišana. Nezinu vai tikšu klāt Raimondam Paulam, ja ir vajadzība viņu nofotografēt koncerta laikā. Tā teikt- vēstures liecībai.

Pēc būtības, personas dati jaunās regulas interpretācijā ir murgs!

Ja es informēju, ka notiks fotografēšana, jaunās regulas izpratnē ar to nepietiek, lai fotogrāfijas pēc tam drīkstētu publicēt. Tātad, pirms publicēšanas ir jāsaņem fotogrāfijā redzamās personas atļauja, un ar mutisku “jā” tomēr nepietiek.

Regulas 7. panta 1. punktā ir teikts: “Ja apstrāde pamatojas uz piekrišanu, pārzinim ir jāspēj uzskatāmi parādīt, ka datu subjekts ir piekritis savu personas datu apstrādei.”

No tā izriet, ka piekrišanai būtu jānotiek rakstiski, jo kā gan citādi spēs uzskatāmi parādīt? Nāksies nopietni padomāt, vai un kā iespējams veidot fotogalerijas no pasākumiem, kurās redzami apmeklētāji.

Tomēr, ja nu fotogrāfijā redzamā persona ir mirusi? Atbildi regula nesniedz, jo ierēdnim smadzenes tik plašam lidojumam nesniedzas.

Piemēram, foto par konferenci: personu datu aizsardzības jautājumos. Norises vieta: LPS ēka, Rīga, Mazā Pils iela 1, 4. stāva zāle

Foto:

Personas dati

Ir arī labas lietas:

Likums nosaka, ka Jums ir tiesības pieprasīt arī šādu informāciju:

sistēmas pārziņa nosaukums vai vārds un uzvārds, kā arī adrese;
personas datu apstrādes mērķis, apjoms un veids;
datums, kad datu subjekta personas datos pēdējo reizi izdarīti labojumi;
personas datu ieguves avots, ja vien likums neaizliedz šīs ziņas izpaust;
automatizētās apstrādes sistēmās izmantotās apstrādes metodes, par kuru piemērošanu tiek pieņemti individuāli automatizēti lēmumi.
Pēc Jūsu pieprasījuma sistēmas pārzinis divas reizes gadā bez maksas sniegs visas iepriekš minētās ziņas.
Tāpat Jūs varat iegūt informāciju par tām fiziskajām vai juridiskajām personām, kuras no sistēmas pārziņa ir saņēmušas informāciju par Jums.

Regula būs jāievēro ikvienam, kas nodarbina kaut vienu cilvēku, tādējādi glabājot sensitīvu informāciju par darbinieku.

Paliek spēkā attēlu izmantošana žurnālistikas vajadzībām. Te gan ir atruna par informāciju, kas skar sabiedrības intereses, taču šis jēdziens ir tik ļoti stiepjams, ka, manuprāt, mediju saturu jaunā regula būtiski neierobežos.

Apmēram tā, bet nobeiguma video, kas skaidros visas nianses:

Un vel viens svinīgs mirklis, laureātu apsveikšana:

personas dati

 

Kopīgot šo ziņu

PinIt
Nospied "CTRL" un "D" reizē! Kāpēc? Tāpēc, lai vēlāk varētu atgriezties pie raksta!

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

5 × divi =

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

Šī vietne izmanto Akismet, lai samazinātu surogātpastu. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.
Atgriezties uz augšu