Pasaules televīzijas diena, televizori, vēsture un interesanti modeļi

Televizori.

Mūsdienās katra dzīvokļa neatņemama sastāvdaļa ir televizori. Ik gadu 21. novembrī atzīmē ANO Pasaules televīzijas dienu.

Te būs iespējamā vieta TAVAI reklāmai! Nopietns reklāmdevējs gaidīts! Raksti vienosimies...

Kurā godina televīziju, kā komunikācijas un globalizācijas simbolu mūsdienu pasaulē. Tomēr, arī tik ikdienišķam izklaides priekšmetiem, kā televizori ir sava vēsture.

Pirmo pārraidi Rīgā varēja redzēt vienīgo divdesmit televizoru īpašnieki.

Tie bija pirmie padomju televizori “KVN”, kuru ekrāna lielums bija 18 cm pa diagonāli.

Attēla palielināšanai tika izmantota lēca, kura bija pildīta ar destilēto ūdeni vai glicerīnu.

Pirmā televīzijas pārraide bija milzīgs notikums.

Katra televizora īpašnieku mājās pirms raidījumiem sapulcējās tuvākie kaimiņi, radi un draugi. Sākotnēji notika trīs pārraides nedēļā un rādīja tikai kinofilmas latviešu vai krievu valodās ar subtitriem.

Tas bija tāpēc, ka vēl nebija iekārtota televīzijas studija un tehniski nodrošināts tās darbs.

Pēc Rīgas televīzijas stacijas nodošanas ekspluatācijā 1954. gadā bija jāmeklē ceļi pārējo pilsētu un apdzīvoto vietu nodrošināšanai ar televīzijas raidījumiem.

Ultraīso radioviļņu izplatības īpatnību dēļ Rīgas televīzijas stacijas raidījumus varēja uztvert tikai apmēram 50-60 km rādiusā. Latvijā vajadzēja uzbūvēt vairākas televīzijas stacijas.

Sešdesmitajos gados daudzu valstu televīzijas speciālisti strādāja pie krāsu televīzijas pārraides standartu izveidošanas, kam sekoja intensīva krāsu televīzijas ienākšana ikdienā.

Francija un PSRS vienojās izmantot savās valstīs “SEKAM” krāsu televīzijas standartu.

To ieviesa arī Latvijā.

Rīgā regulāras krāsu televīzijas pārraides sākās 1968. gadā, retranslējot Maskavas Centrālās televīzijas raidījumus.

Raidījumi krāsās izvirza augstākas tehniskās prasības radio releja līnijām un raidītājiem, un to izpildei lielākā daļa Latvijā strādājošās aparatūras būtu bijusi jānomaina ar jaunu.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra speciālisti izvēlējās citu, ātrāku un lētāku ceļu – esošās aparatūras dziļu modernizāciju.

Šai modernizācijai nepieciešamo papildus aparatūru izstrādāja un izgatavoja uzņēmuma laboratorijā un ražošanas darbnīcās.

Krāsu televīzija ātri pārklāja visu Latviju, un tās ieviešanas gaitā tikai viens raidītājs Rīgā, pats vecākais republikā, tika nomainīts pilnīgi. 1974. gadā krāsas ieguva arī Latvijas televīzijas raidījumi.

Tas par vēsturi, bet kādi izskatījās pirmie televizori?

APLŪKOJAM UN mazliet pasmaidām:

Veiksmi, visiem televīzijas cienītājiem un strādājošiem šajā nozarē viņu profesionālajos svētkos!

Labu Dienu!