Pasaules Okeānu diena, sargāsim un apbrīnosim okeānus

 

Pasaules Okeānu diena tiek atzīmēta 8. jūnijā

Pasaules Okeāna platība ievērojami pārsniedz sauszemes teritoriju.

Tas plešas 361 miljona kvadrātkilometru platībā.

Tici vai nē, okeāni aizņem 70,8% no visas Zemes virsmas.

Terminu “Pasaules Okeāns” ieviesa 20. gadsimta sākumā okeanogrāfs Jūlijs Šokaļskis. Protams, lai tādi godinātu pasaules okeānus un palīdzētu cilvēcei neaizmirst par tiem.

Pasaules okeāns būtībā ir mūsu planētas šūpulis.

Okeānu un jūru resursi ir svarīgākais civilizācijas attīstības faktors. Starp citu, okeāni spēj absorbēt 30 % cilvēku radītā oglekļa dioksīda. Tas palīdz mazināt globālās sasilšanas radīto ietekmi.

Jau vairākus gadus Pasaules okeānu dienas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību pasaules okeānu un jūru ekoloģiskajam stāvoklim.

Ūdeņi cilvēces darbību dēļ kļūs aizvien piesārņotāki. Samazinās arī zivju skaits. Ne velti Eiropa sāk ieviest plastmasu pudeļu noliegumu.

Katru gadu okeāns baro miljoniem cilvēku.  Okeānos un jūrās dzīvo liels skaits dažādu dzīvo organismu.  Ja mēs gribam nodrošināt veselīgu dzīvi sev un mūsu pēcnācējiem, ir ļoti svarīgi rūpēties par okeānu un rūpēties par to.

Patiešām, cenšoties saglabāt pasaules okeānu veselību, mēs domājam par mūsu visas planētas nākotni.

Apskatot okeāna dziļumus, zinātnieki atklāj jaunas jūras dzīvības un faunas formas. Šie atklājumi ir ļoti nozīmīgi visai cilvēcei.

Tomēr!

Cilvēku iejaukšanās ir novedusi pie tā, ka šis līdzsvars pastāvīgi tiek pārkāpts.  Katru gadu Pasaules okeānā pazūd daudz jūras dzīvības sugu.

Atzīmējot Pasaules Okeānu dienu, cilvēcei ir iespēja saglabāt dabu, jūras dzīvību un faunu. Šāda Pasaules okeāna aprūpe novērsīs daudzu dzīvnieku un augu izzušanu.  Ilgtermiņā tas pozitīvi ietekmēs mūsu dzīvi.

Pasaules Okeānu dienaJa pa lielam, tad liepājnieki dzīvo pie okeāna brāļa, ko saucam par Baltijas jūru. Mums zināmas visas tās problēmas, kas skar okeānu un arī mūsu jūru. Kaut vai mazs piemers.

No tirgus plauktiem, gandrīz, pazudušas mencas. Ir saldētas, bet šie produkti nav no Baltijas jūras. Tas ko mums pasniedz it kā par mencu ir labākā gadījuma heks.

Sargāsim okeānu un jūru!

Labu Dienu!

 

2 komentāri par “Pasaules Okeānu diena, sargāsim un apbrīnosim okeānus

  • uz
    Patstāvīgs links

    Vai Baltijas jūra nākotnē kļūs par nedzīvu, pūstošām aļģēm piedūņotu, noslāpušu ezeru? Vai upes tajā turpinās ienest lauksaimniecības ķīmijas piesārņojumu, bet kuģi – naftu?

    Vai mencu zveja un zveja vispār mums būs jāaizmirst?

    Vai Latvijas zvejnieku nākotne ir smelt no jūras vairs tikai metāllūžņus? “Es spēcīgāks par tevi, menca,” skan sens lībiešu teiciens. Jūras dzīve 21. gadsimtā pierāda, ka to vēl tā īsti nevar zināt.

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *