Ubagošana un lūdzēji, pārdomas par aktuālo, dot vai nedot

 

 

Ubagošana, kā pareizi vērtēt?

Varbūt, tie ir ziedojumu lūdzēji?

Skan jau labāk ziedojumu lūdzēji, nekā ubagi. Ziedojumu lūdzēji ir sastopami ielās, autostāvvietās un dažādu kvalitāšu ēstuvēs!

Tāda ir šodienas Latvijas nepatīkamā realitāte.

Man, lūdzēji,  izraisa līdzcietību, žēlumu un vēlmi palīdzēt nelaimē nonākušam cilvēkam.

Tomēr, pēdējā laikā rodas pamatots jautājums. Vai ziedot, vai dot naudu ubagojošam indivīdam?

Daudz ir dzirdēts, ka ubagotājam iedotā nauda tiek nelietderīgi izmantota. Kaut  sirdī jūtu līdzjūtību un gatavību  atvērt maciņu,  tomēr padomāju.

Vai man ir svarīgi, kur ziedojums tiks izlietots?

Pilnīgi normāli, ka uzdodu sev šo jautājumu, jo izmest naudu nelietderīgi un vienkārši tāpat nebūtu prāta darbs. Zinu, ka varu izpelnīties nosodījumu, ka moralizēju par lūdzējiem un to, kā tiek izlietots saziedotais.

Viņi taču lūdz!

Tomēr,  vai viennozīmīgi vienādi varam attiekties pret visiem lūdzējiem. Priekš manis, attiecībā uz lūdzējiem, ir izveidojušies divi varianti un abi man ir mulsinoši vai apgrūtinoši.

Pirmais.

Paiet garām un neskatīties uz lūdzēja pusi.

Otrais.

Ziedot un nepaprasīt, kāpēc tiek prasīts ziedojums ?

Labi!  Mazliet dziļāk apskatīšu jautājumu, kas tad ir ubags vai lūdzējs ?

Ubagot nozīmē  ielas malā lūgt  naudu!

Tā es to saprotu un daudzi man laikam piekritīs. Ubago līdz izmisumam nonācis cilvēks, kam tik tiešām nav naudas pārtikai. Tā arī es domāju līdz šim.  Līdz  naudas vietā piedāvāju nopirkt nepieciešamo pārtiku. Biju tam gatavs ziedot savu laiku.

Pamēģini arī Tu izteikt šādu labdarības veidu naudas vietā.  Rezultātā tiks aizrādīts par tavu stulbumu un skopumu, ja vēl netiksi nolamāts ar kādu rupjāku vārdu.

Vai neesi ievērojis dažādo ubagošanas stratēģiju veidus.  Vienu un to pašu cilvēku izteikto vēlmi tādā veidā iegūt līdzekļus, kuri kopsummā mēnesī var pārsniegs tavus mēneša ienākumus.

Profesionāls ubags iegūst no 40- 80 € dienā! Jā, un arī vairāk (presē lasītais), pēc viņu pašu teiktā. Tāpēc es vairāk necenšos dot naudu “ubagiem”.

Pēc maniem novērojumiem ubagošanu var iedalīt vairākās grupās.

• Ubagošana, kā bizness, lielākā ubagošanas daļa ar ko sastopies uz ielām.
• Ubagošana, kā pēdējā iespēja “savilkt kopā galus”, reti un parasti šo seju otru reizi neredzēsi, jo tā nav sistēma ar ko pelnīt.
• Ubagošana, kā iespēja savākt papildus dažus eiro pudelei.

Naudas lūdzēji uz ielām ir izdomājuši daždažādākos iemeslus, kam prasītie līdzekļi ir nepieciešami. Piemēram, vēža operācijai , nav naudas autobusa biļetei, zaudēts darbs vai viltus ziedojumi slimiem bērniem. “Ubaga” prezentācijā ietilpst fotogrāfijas un “plānotās labdarības” darbības shēma.

Reizēm, lūdzēji arī pavisam godīgi atklāj, ka viņiem trūkst naudas alkoholam.

Ir izņēmumi!

Tos es nepieskaitu pie ubagošanas. Tie ir ielu muzikanti, kas spēlē kādu instrumentu, dzied vai kā citādi piedāvā savu māku un prasmi.  Dod pretī baudījumu, klausāmu un skatāmu.

Lai gan ir arī citi viedokļi, piemēram kolēģe Maija ir pavisam citās domās.

Nav pretenziju, jo ar savu naudas daudzumu, ko es ziedoju, pasaku paldies par man doto muzikālo izpildījumu. Es viņus nosauktu par interesantu fenomenu, jo viņi tevi nenosloga ar neērtības un nolemtības auru sev apkārt.

Pat pretēji.

Man nerodas jautājums, kāpēc viņiem nauda. Maizei, jaunam instrumentam vai autiņa iegādei. Viņi to ir nopelnījuši ar savu varēšanu dot citiem kādu daļu no sava darba- muzicēšanas.

Tādas pārdomas man rodas vērojot lūdzēju daudzumu, kas pēdējā laikā uzkrītoši pieaug.  Valsts sociālās un administratīvās sistēmas nevarības dēļ.

Mazliet smaidam.

  Dzīvnieki arī piekopj dažādas lūdzēju, laikam, “noskatītas” metodes.

 

 

LABU DIENU UN VEIKSMI!