Par ko atļaujos domāt.
Svētdienā, kad lielās darba aktivitātes noliekam malā, kad varam pavaļoties un daudz laika veltīt dažādiem prātojumiem.
Tika savilkts kopā nedēļas redzējums par Latvijas un ne tikai, bet visu pasaules ekonomikā notiekošo.
Pirmo vietu iedalu runās par lata devalvāciju un to labi( koncentrētā ) veidā sniedzis tribīnes.lv lietotājs ABAB.
Lata devalvācijas plusus, mīnusus, vinnētājus un zaudētājus.
1. Bankas, kas aizdevušas latos, zaudēs, jo aizdevumi kļūs mazāk vērtīgi.
2. Iedzīvotājiem, kas aizņēmušies EUR (vai USD), būs grūti atmaksāt, jo zaudēs tieši uz valūtas maiņu.
3. Iedzīvotājiem, kas dzīvo Latvijā, un aizņēmās latos, nekas daudz nemainīsies, bet tie, kas pelna naudu ārzemēs, būs ieguvēji, jo ārzemēs nopelnīto naudiņu samainot iegūs vairāk Latu nekā šobrīd.
4. Iedzīvotāji, kam iekrājumi ir Latos zaudēs to vērtību.
5. Iedzīvotāji, kam iekrājumi ir EUR neko nezaudēs.
6. Latvijas ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem būs vieglāk eksportēt un pārdot, jo varēs lētāk saražot produktus un pakalpojumus (piemēram, tūrisms) pasaules tirgum.
7. Tie, kas Latvijā ieved ārzemēs ražotas preces vai pakalpojumus, sajutīs tirdzniecības apgrūtinājumu, jo Latvijas iedzīvotāju pirktspēja būs kritusies.
8. Tie, kam patīk pirkt ārzemēs ražotas preces vai ceļot, sajutīs spiedienu uz maciņu.
9. Produkti un pakalpojumi, kas ražoti Latvijā neko daudz dārgāki nepaliks.
Domāt vai īsumā.
Ja tev ir aizņēmums Latos, bet iekrājumi EUR, tu eksportē Latvijā ražotas preces vai pakalpojumus, tu labprātāk ceļo pa Latviju, un tu pērc Latvijā ražotus produktus, tu būsi pamatīgs IEGUVĒJS.
Ja tev ir aizņēmumi EUR, bet iekrājumi Latos, tu importē produktus Latvijas tirgum, tev patīk ceļot pa ārzemēm, un tu pērc tikai labi pazīstamus (vai mazāk pazīstamus) ārzemju brendus, tu būsi pamatīgs ZAUDĒTĀJS.
Par pasaulē notiekošo un kāpēc tā viss noticis ir labs video, noskaties, tā ir aizrobežu filma tulkota krievu valodā. Nauda, parādu piramīda. Precīzi no lielo naudas turētāju viedokļiem un naudas ‘taisīšanas’ netīrie paņēmieni.
Otro vietu atdosim mūsu valdībai par neizlēmību.
Lielākā daļa naudas pārskaitījumu bijuši vienā virzienā – prom no Latvijas. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) datu apkopojums parāda, ka Latvijas ekonomikas problēma nebūt nav naudas pārvietošana no Parex bankas uz Swedbank vai SEB banku.
Kapitāla tirgus uzraugi konstatējuši, ka septembrī sākusies un oktobrī pastiprinājusies noguldījumu aizplūšana no Latvijas komercbankām.
Trešais ir notikumi ar bankām un ka to pasniedz kaimiņu prese, kā arī lasi īsu vēstures ciklu par ekonomiskām krīzēm. Krieviski iznākošie mediji nevilcinoties pareģojuši Latvijas ekonomikas krahu.
Laikraksta “Krievijas Vēstis” (KV) vadītājs, žurnālists Dmitrijs Jermolajevs, kuram iebraukšana Latvijā ir liegta, vienā no pēdējiem materiāliem apgalvo, ka Latvijas ekonomiku drīzumā sagaida lielas pārmaiņas.
“Parex” bankas nacionalizācija, pēc Jermolajeva domām, ir tikai pirmais solis uz ekonomisko sabrukumu. Viņš pareģo, ka drīzumā “Parex” liktenim varētu sekot arī citas bankas.
Nu un ceturtais, vai tiešām benzīna cenas kritīs un kritīs.
