No Saeimas atlaišanas līdz lata devalvācijai.
Saeimas atlaišana bija opozicionāru galvenā prasība.
Pēc valsts prezidenta tikšanās ar koalīcijas partijām un ultimāta uzstādīšanas arī Tautas partija paziņoja, ka Saeima ir nekavējoties jāatlaiž. Tomēr tagad atlaist Saeimu nekavējoties prezidents nav gatavs.
Tiek norādīts, ka Saeimai jāstrādā līdz ultimāta termiņa beigām – 31 martam. Aigars Freimanis, sociologs: “Atnāk viens cilvēks, ko mēs pirms gada un mazliet vairāk, esam iecēluši mīļi amatā, situši uz pleca, piemieguši ar aci un ļāvuši būt par to, par ko viņš ir gribējis būt, viņš pēkšņi nāk un liek mums kaut ko darīt.
Tā sajūta noteikti nav komfortabla. Viņš ne tikai liek mums kaut ko darīt, viņš arī norāda datumu līdz kuram mums tas ir jāizdara. Tas fons ir ārkārtīgi nepateicīgs.
Viņi nevar viņu vienkārši, vulgāri sakot, pasūtīt.”
Solvita Āboltiņa, JL valdes priekšsēdētāja: “Izsludinot ārkārtas vēlēšanas šobrīd, nemainot Vēlēšanu likumu un arī nedodot vēlētājiem šo sava veida pātagu, iespēju kontrolēt nākamo parlamentu, kur droši vien būs pārstāvēti šie paši politiskie spēki. Mēs uzskatām, pirms jaunām vēlēšanām ir jābūt izmainītiem, pirmām kārtām, Vēlēšanu likumam un, otrām kārtām, arī Satversmei, kas dod tiesības tautai kontrolēt tos cilvēkus, ko tā ir ievēlējusi.”
Lai arī citi politiķi neapstrīd zemo sabiedrības uzticību, tūlītējas atsaucības Tautas partijas ierosinājumam nav.
TB/LNNK līderis Roberts Zīle uzskata, ka gadījumā, ja Valsts prezidents izšķirsies par Saeimas atlaišanu, jaunās Saeimas vēlēšanas būtu lietderīgi rīkot 6. jūnijā.
Līdz tam varot paplašināt pašreizējo koalīciju, piemēram, pieaicinot Jauno laiku. Savukārt ZZS līderis Augusts Brigmanis vispār nevarēja sniegt konkrētas atbildes par jauno ierosinājumu, norādot, ka zaļo zemnieku valde par to vēl lems. Viņa teiktajā bija saklausāma arī skepse, vai tiešām par katru cenu dienaskārtība būtu jāpakārto Tautas partijas uzstādījumam. Tas par politisko krīzi, ja to tā vispār var saukt.
Pareizāk notiekošo dēvēt par valdošās kliķes bankrotu, par ievainota zvēra izmisumu, kas kā zināms ir vēl jo bīstamāks un cerēt Tautai, ka tuvāko mēnešu laikā politiķiem atliks laika priekš viņiem ir naivi.
Ir jau vēl ekonomiskās ziņas, ko šorīt no rīta pasniedza finanšu ministrs Atis Slakteris (Nothing special ).
Gada pirmajās divās nedēļās nodokļu ieņēmumi pamatbudžetā bija 87 miljoni lati, kas ir par 14% mazāk nekā pērn tajā pat periodā.
Valsts speciālajā budžetā kritums ir stipri lielāks, ieņēmumi ir par 38% mazāki, salīdzinot ar pērno gadu, bet izdevumi ir pieauguši par 18 miljoniem latu. Izveidojies finansiālais deficīts 45 miljonu latu apmērā, atzina Slakteris(Nothing special ). Salīdzinot ar novembri, decembrī Latvijas valdības parāds palielinājies par 685 miljoniem latu.
Līdz ar to šis rādītājs sasniedzis 2,64 miljardus latu, salīdzinot ar 1,149 miljardiem latu 2007.gada beigās. Kopējais Latvijas parāds, ieskaitot privātā sektora parādu, sasniedzis 20 miljardus latu jeb 130% no IKP.
Kā prognozē Latvijas Banka, šogad valdības ārējais parāds sasniegs četrus miljardus latu jeb 26,2% no IKP. (Nothing special )
Nu un ‘saldajam’ Jura Paidera pārdomas par lata devalvāciju, kā panaceju no visām bēdām, citāts no raksta – Galvenais, ko nesaprot daudzi, jo daudzi ekonomisti, gan ar Nobela prēmiju, gan bez tās, ir – kāpēc Starptautiskais valūtas fonds (SVF) izsniedzis Latvijai tik lielu finansiālu atbalstu, nepieprasot devalvēt latu.- lasi šeit.
