Nebūšanas Latvijā, naudas trūkums, atpalicība, pensijas

Nebūšanas Latvijā.

Cik lielā mērā indivīds ir pasargāts? Formāli gandrīz viss ir kārtībā, taču praktiski aizsargātība ir niecīga. Mūsdienu indivīds lielākoties ir atstāts un pamests, valsts to nav iekļāvusi savās interesēs.

Te būs iespējamā vieta TAVAI reklāmai! Nopietns reklāmdevējs gaidīts! Raksti vienosimies...

Kāpēc Latvijā korumpētība plaukst un zeļ? Var iebilst pret vārda „mafija” lietošanu. Var iebilst arī pret to, ka tiek piesaukta kukuļu ņemšanas sērga.

Fakts, ka gods un kopīgais, taisnīgais Latvijā tiek izprasts visai savdabīgi. Kā iespējams atsvabināties no kriminālās pasaules, korumpētības dzīves, mazs ieskats video.

Rakstnieks un politisko procesu vērotājs Jurģis Liepnieks TV24 raidījumā “Kārtības rullis” nosauca īstās problēmas valstī, kuru dēļ arvien vairāk atpaliekam.

Turpinām jau par vienu konkrētu lietu, PENSIJU. Tās stāvoklis vislabāk raksturo notiekošo valstī. Labs piemērs normālai situācijai valstī ir Igaunija.

Nebūšanas Latvijā un Igaunija.

Igaunijas valdība pavasarī nolēmusi indeksēt pensijas, piemērojot indeksu 1,139. Tā rezultātā no 1. aprīļa kaimiņzemē pensijas palielināsies vidēji par 14 procentiem.

Igauņu masu mediji norāda, ka tas būšot vislielākais pensiju palielinājums pēdējo 15 gadu laikā. Piemēram, seniora ar darba stāžu 44 gadi pensija palielināsies par 85 eiro un būs vidēji 700 eiro mēnesī.

Vidējai pensijai valstī joprojām netiks piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Nodoklis tiek piemērots pensijām, kuru apmērs pārsniedz 704 eiro.

Latvijā vidējā pensija pēdējā gada laikā arī būtiski palielinājusies, tomēr tā joprojām krietni atpaliek no Igaunijas pensijas.

Vidējā pensija pašlaik ir 527 eiro (jūlijā pirms indeksācijas tā bija 435 eiro).

Latvijā arī pavasarī nav sagaidāma pensiju indeksācija – lai arī dzīves dārdzība kopš pēdējās pensiju indeksācijas augusi strauji.

Pensiju indeksācija Latvijā gaidāma tikai rudenī.

Pēc indeksācijas Igaunijas bāzes pensija būs 317,9 eiro, bet gada koeficients, kādu piemēro pensiju aprēķinā, būs 8,684 eiro. Saskaņā ar likumprojektu, indeksācijas rezultātā pensija senioram ar 15 gadu stāžu būs 448,18 eiro mēnesī, ar 30 gadu darba stāžu – 578,44 eiro, bet ar 44 gadu darba stāžu – 700,02.

Pensiju indeksācijai valsts budžetā ieplānoti 246 miljoni eiro, un indeksācija skars 323 000 pensionāru. Pēc pensiju pārrēķināšanas līdz 1. aprīlim ikviens pensionārs varēs pārbaudīt savu pensijas apmēru, vienkārši to apskatoties valsts informācijas portālā “eest.ee”.

Nebūšanas Latvijā, pensija.

Latvijā šādas bāzes pensijas nav, un tas, visticamāk, ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā ir tik liels īpatsvars mazo pensiju. Latvijā četri procenti senioru saņem pensijas līdz 200 eiro, bet gandrīz desmit procenti – robežās no 200 līdz 300 eiro (tas ir līdzvērtīgs apmērs Igaunijas bāzes pensijai).

Puse Latvijas senioru saņem pensijas no 300 līdz 500 eiro.

Vēl kāds interesants fakts.

Igaunijā ikviens seniors var apskatīt savu pensijas apmēru internetā – valsts portālā, kamēr Latvijā faktiski vienīgā iespēja ir gaidīt un minēt, kāda tad būs pensija pēc indeksācijas.

Jo nevienā interneta resursā šāda informācija nav pieejama. Protams, izņemot internetbankas ziņu dienā, kad pensija ieskaitīta seniora kontā.

Nebūšanas Latvijā, vidējā pensija lielāka.

Igaunijas Statistikas pārvaldes dati rāda, ka vidējā pensija šā gada sākumā Igaunijā bija 614,48 eiro. Tomēr visos reģionos pensija gada laikā augusi vidēji par 60 eiro. Un pēc indeksācijas pieaugs vēl.

Savukārt Latvijā pensiju indeksācija notika pagājušā gada augustā, un nākamā gaidāma vien pēc pusgada.
Iepriekšējā Saeima diskutēja, vai šajos apstākļos – inflācijas radītā dzīves dārdzības kāpuma dēļ – neatjaunot pensijas indeksāciju divas reizes gadā, tomēr tam nebija politiskā atbalsta.

Kā palielināsies pensijas rudenī, pašlaik neviens nevar pateikt. Budžetā tam gan ir ieplānots finansējums.
Domāju, ka pensionāriem turpmāk arī nevajadzētu vēlēšanās pievērst uzmanību valdošajai partijai. Jā, Kariņa kungs, uz jums tas arī attiecas!

Labu Dienu!