Naudas pārskaitījumi ceļo vienā virzienā – prom no Latvijas.


Mūs baro ar solījumiem un ‘zvērējošām’ runām par lata stabilitāti un neiespējamo lata devalvāciju.
Cilvēk…. atver acis un lasi par valūtas aizplūšanu no Latvijas.
Pārdomu raksts no ‘Neatkarīgās’, kur Arnis Kluinis labi ar faktiem aprakstījis radušos tendenci.
Noguldījumu apjoma samazināšanos šādā apmērā un tempā par “būtisku”, atzīst banku speciālisti, bet mūs, parastos mirstīgos sauc par panikas cēlājiem, vēl piedraudot ar policijas sankcijām.

Noguldījumu apjoms septembrī sarucis par 2,5%, bet oktobrī – par 4,6% jeb 461 miljonu latu. Un vēl nav zināms novembra rādītāji.
Gandrīz puse šīs naudas ir izņemta no Parex bankas. Lielākā daļa naudas pārskaitījumu bijuši vienā virzienā – prom no Latvijas.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) datu apkopojums parāda, ka Latvijas ekonomikas problēma nebūt nav naudas pārvietošana no Parex bankas uz Swedbank vai SEB banku. Kapitāla tirgus uzraugi konstatējuši, ka septembrī sākusies un oktobrī pastiprinājusies noguldījumu aizplūšana no Latvijas komercbankām.

Parex bankas zaudējumi sedz gandrīz pusi no oktobrī izņemtās naudas summas, bet galvenais ir tas, ka Parex zaudējumi nav kļuvuši par citu Latvijā strādājošo banku ieguvumiem. FKTK vadītāja Irēna Krūmane atzina noguldījumu apjoma samazināšanos šādā apmērā un tempā par “būtisku”.
Gan viņa, gan viņas vietnieks Jānis Brazovskis paskaidroja, ka noguldījumu apjoma svārstības par simt miljoniem latu dienā iepriekš bijusi parasta lieta, taču tagad naudas pārskaitīšana šurpu turpu ir pārtapusi par naudas pārskaitījumiem tikai vienā virzienā – projām no Latvijas.

“Tā ir sāpīgākā lieta,” uzsvēra J. Brazovskis. Viņam “nav nekāda pamata domāt, ka šādas tendences neturpināsies”. Naudas aizplūšanu no Latvijas FKTK skaidro ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos gan Latvijā, gan visā pasaulē. Proti, par vislielāko vērtību kļūst skaidrā nauda, nevis ieguldījumi ar vislabāko pamatojumu, kāpēc tie nodrošinās lielu peļņu nākotnē.
Vēl pirms pāris gadiem situācija bija pretēja – tad nauda no visas pasaules ieplūda Latvijā, jo skaitījās, ka ieguldījumu atdeve šeit ir augstāka nekā attīstītajās valstīs ar nostabilizētu ekonomiku.

Par galveno naudas piesaistīšanas veidu kļuva nekustamie īpašumi, kuru cenu celšanās attaisnoja nākamos naudas ieguldījumus Latvijā – līdz brīdim pagājušā gada pavasarī, kad to cenu pieauguma apsīkums pārtrauca naudas ieplūšanu Latvijā, bet naudas ieplūšanas apsīkums noteica visu ekonomisko rādītāju pasliktināšanos, kas atkal kļūst par argumentu, kāpēc naudu Latvijā nedrīkst ieguldīt.

Tagad ārzemju bankas cenšas pārvērst naudā arī savus ieguldījumus Latvijā. Neatkarīgā jau ir pievērsusi uzmanību tam, ka pēdējās sešas nedēļas pēc kārtas Latvijas Banka ir bijusi spiesta atpirkt Latvijas latus un kopumā atdot 412 miljonus eiro no savām valūtas rezervēm. Nebūtu jēgas konvertēt latus valūtā tām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras turpina atrasties un darboties Latvijā, kur nodokļi un daudzi citi maksājumi jāveic latos.
Naudas izvešana no Latvijas pārsvarā nozīmē tās atgriešanos tajās zemēs, kurās nauda atradās pirms 2005.–2007. gada kreditēšanas buma Latvijā.

Par lielāko Latvijas banku sistēmas biedu ir kļuvuši sindicētie kredīti – lielas naudas summas, kas konkrētā brīdī jāatdod kreditoru sindikātiem, kuri nav Latvijas komercbanku mātes uzņēmumi.
Sindicētos kredītus ņēmušas astoņas no 26 Latvijā strādājošajām komercbankām.
Sindicētie kredīti kopā mazliet virs 1,2 miljardiem latu veido tikai 5,5% no kopējiem komercbanku aktīviem, taču atsevišķu banku bilancēs to nozīme ir būtiska.

Nākamajā gadā Latvijas komercbankām būs sindicēto kredītu veidā jāatdod 894 miljoni latu, no kuriem 63% attiecas uz Parex banku. Šīs vai kādas citas lielākas Latvijas komercbankas bankrots izraisītu domino efektu – grūtības arī citām bankām, tāpēc Latvijas valsts ir pārņēmusi Parex bankas saistības. Tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka arī Latvijas valsts Parex sindicētos kredītus vārda tiešā nozīmē atdot nespēs.
Ja Parex banka zaudēs lielo klientu – nerezidentu – uzticību, valstij nāksies lūgt starptautisko finanšu institūciju palīdzību, paredz Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Andris Strazds.

Cerības vienoties ar Parex bankas kreditoru sindikātiem un citiem lielākajiem noguldītājiem pamato bankas līdzšinējo īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka atrašanos bankas valdē vai pat joprojām vadītāju amatos. J. Brazovskis precizēja, ka vismaz vakar līgums par Parex bankas nacionalizāciju bija tikai parakstīts, bet ne noslēgts un reģistrēts Uzņēmumu reģistrā. Vai ir vēl jautājumi, kas mūs gaida.

Kopīgot šo ziņu

PinIt
Nospied "CTRL" un "D" reizē! Kāpēc? Tāpēc, lai vēlāk varētu atgriezties pie raksta!

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

piecpatsmit + divpatsmit =

Atgriezties uz augšu