NATO 5. pants.
Polijā otrdien nokrita Krievijā ražota raķete, nogalinot divus cilvēkus Pševodovas ciemā. Polijas vēstnieks NATO noteikti pieprasīs steidzamas konsultācijas saskaņā ar NATO līguma 4. pantu.
NATO 5. pants, kā lai to vērtē?
Krievijas propaganda cenšas sēt šaubas par 5.pantu, lai diskreditētu to. Mums mēģina iestāstīt, ka starp mums un NATO ir apšaubāms līgums, ka ir dalībvalstis un NATO kā atsevišķi jēdzieni.
Polijas nokritušo raķešu postījums.
Tiek uzskatīts, ka Latviju no potenciāla militāra iebrukuma droši sargā NATO līguma 5.pants, kas nozīmē – pārējās alianses valstis automātiski aizstāv viena otru.
Taču vai tā patiešām ir?
Līguma dalībvalstis šāda uzbrukuma gadījumā veic pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu.
Tas savukārt, iespējams, rada pamatu uzskatīt, ka līgums neparedz automātisku militāru palīdzību iebrukuma upurim.
Jo tas ir tikai viens no palīdzības veidiem, ko NATO valstis, katra atsevišķi izvērtējot situāciju, var izvēlēties kā līguma ietvaros sniedzamo atbalstu.
Lūk tas jau ir interesanti, es pat teiktu loti izplūdis palīdzības veids.
Vai NATO partneres būtu gatavas Baltijas valstu militārai aizsardzībai potenciāla Krievijas uzbrukuma gadījumā?
NATO 5. pantā ir noteikts princips, ka uzbrukums vienai NATO dalībvalstij ir uzbrukums visām dalībvalstīm.
Vai tā būtu?
Polijas gadījums parādīs kā darbojas NATO 5. pants. Var rasties šaubas par NATO gribu rīkoties efektīvi. Tagad, Polijas gadījumā, jau redzams atpakaļgaitas ieslēgšana.
ASV prezidents Džo Baidens trešdien G20 samitā Bali pavēstījis, ka raķete, kas otrdien trāpīja Polijas teritorijā, varētu būt Ukrainas pretgaisa aizsardzības raķete.
Baidens šādu viedokli paudis pasaules līderiem ārkārtas tikšanās laikā G20 samita ietvaros. ASV prezidents sacījis, ka tā varētu būt bijusi “S-300” sistēmas raķete.
Pēc tikšanās Baidens žurnālistiem paziņoja, ka, spriežot pēc sākotnējās informācijas, ir maz ticams, ka raķete palaista no Krievijas teritorijas.
Nu lūk, vai nav skaidrs, kā tas tiktu traktēts, ja tas notiks Latvijā?
Tomēr ir skaidrs, Ja NATO uzbrukuma brīdī novērstos no savas dalībvalsts, kas pilda līguma nosacījumus, šai organizācijai pienāktu gals. Redzēsim iznākumu Polijas gadījumā.
Labu Dienu!
Lai arī NATO dalībvalstī Polijā otrdien ir notikuši sprādzieni, kuru saistībā izskan versija, ka nokritušas Krievijas izšautas raķetes, NATO 5.pants, kas nosaka:
uzbrukums vienai no NATO dalībvalstīm uzskatāms par uzbrukumu visām, visticamāk, iedarbināts netiks, Tā atzinušas vairākas Latvijas amatpersonas.
Margarita Simonyan: “If this is not a planned provocation, then there is good news here. A NATO country is so badly defended that it could be accidentally hit by anyone with anything and all of NATO would not even know who hit it, or why”.
Domāju, ka tiks atzīts, ka tā bijusi Ukrainas raķete kas izšauta pa krievu raķeti jo viņu darbību rezultātā sekoja turpmākais. Iznākumā visiem visu piedos, lai neviens nepaliktu īsti muļķa lomā un nesekotu tālāka eskalācija.
Ir neskaidrību par to, kā NATO reaģēs divdomīgu apdraudējumu gadījumā. Kas notiktu, ja raķete nokristu nosacītās Rēzeknes centrā vai mežā pie Rušona ezera?
Kāda būtu NATO reakcija? Ko īsti nozīmē slavenais NATO 5. pants, kādā veidā tas tiek iedarbināts, un tieši kādas konkrētas darbības tas paredz?
Tagad dažādi politiķi, ierēdņi, militārpersonas, politikas vērotāji lasa un pārlasa NATO līguma 5. pantu, 4. pantu un citus pantus, cenšoties tur rakstītajā atrast to, kā tur nav un nevar būt.
Proti, drosmi un apņēmību risināt sarežģītus jautājumus. Vienīgais, ko tur var atrast, – formāli iegansti neko nedarīt vai atlikt nekavējošu rīcību.
NATO uzelpo, ka Polijā sprāgusī raķete var nebūt Krievijas raidīta, Putinu var tikai iedrošināt, jo acīmredzami Rietumi ir gatavi uz daudz ko pievērt acis, lai tikai nebūtu jāielaižas tiešā konfliktā ar Krieviju.