Mobilie tālruņi, to vēsture, par kuru tu domājams nezini

Mobilie tālruņi.

Mēs zinām, ka tie ir parādījušies mūsu valstī tikai pirms pāris gadu desmitiem.  Kad Latvijā vēl nebija mobilo telefonu, par šādu saziņas metodi varējām tikai sapņot.

Mobilie tālruņi, teikšu ko tādu, ko noteikti nezini.

Domāt, ka mobilie tālruņi parādījās kaut kur divdesmitā gadsimta vidū, ir vienkārši tuvredzīgi.

Netici!

Īstā mobilo tālruņu vēsture aizsākās 1908. gadā Amerikā. Mobilā tālruņa ražošanai tika izdots patents ar numuru 887357. Tas notika Kentuki štatā. Pirmā mobilā tālruņa pieminēšana ir saistīta ar Neitana B. Stīlifīlda vārdu.

“Stublyfield” izmantoja šo patentu, lai radītu radio un telefona pretstatu, saziņas principu, kas mūsdienās ir kļuvis pazīstams kā mobilais tālrunis.

Mobilo tālruņu bāzes staciju šūnas radīja tikai 1947. gadā viens no Bell Labs inženieriem. Pateicoties tam šī kompānija ieguva milzīgu popularitāti jau 1960. gadā.

Mobilie tālruņi, attīstība.

Tomēr stāstu par mobilā telefona attīstības vēsturi ir vērts sākt ar radiotelefona parādīšanos. Radiotelefona parādīšanās ir nesaraujami saistīta ar Reginalda Fesendena vārdu, kurš Otrā pasaules kara laikā attīstīja radiosakarus.

Mobilie tālruņi

Tas ļāva militārpersonām sazināties pa šādu savienojuma veidu. Tikai 1950. gadā radiotelefons kļuva plašāk izplatīts jau pilsoniskajā sabiedrībā.  1973. gadā bezvadu telefons kļuva par ikdienu, to varēja atrast katrā otrajā amerikāņu mājā.

Mobilie tālruņi

Pats pirmais mobilais tālrunis, kas visvairāk līdzinās mūsdienu, parādījās tikai 1969. gadā ASV. Patentu mobilā tālruņa izstrādei Džordžs Sveigerts saņēma 1969. gada 10. jūnijā un kļuva par numuru 3449750.

gadā parādījās mobilo tālruņu nulles paaudze, kuras pamatā bija Neitana Stīlfīlda attīstība.  Tolaik vēl nebija līdzības ar mūsdienu modernajām tehnoloģijām.

Tomēr tika izveidota viena bāzes stacija, kurai bija tik spēcīgs signāls, ka tā varēja aptvert vairākus ģeogrāfiskus apgabalus vienlaikus.

Tādējādi katrs mobilais tālrunis, kas parādījās tajos gados, piederēja šai bāzes stacijai, kas strādāja no viena signāla.

Strādājot vienā frekvencē, pagātnes mobilie tālruņi signāli bieži pārklājās, kas radīja milzīgus traucējumus sarunās.

Pats frekvenču atkārtotas izmantošanas jēdziens un iespēja sarunāties pa mobilo tālruni, piemēram, atrodoties ceļā, pirmo reizi tika aprakstītas ar ASV patenta numuru 4152647.

Patents tika reģistrēts uz divu izgudrotāju vārda 1979. gada 1. maijā. Laimīgie bija Čārlzs A. Gledemens un Mārtins H. Palermans, kuri strādāja Lasvegasā, Nevadas štatā.

Mobilie tālruņi

Viss notika ļoti strauji, tāpēc nākamais solis mobilās telefonijas attīstībā nebija tālu. Nulles mobilo tālruņu paaudze drīz sāka zaudēt pozīcijas, pakāpeniski atdodot tos pirmās paaudzes mobilajiem tālruņiem, analogajiem mobilajiem tālruņiem.

Patenti jaunu mobilo ierīču izstrādei tika izsniegti tik bieži, ka tie sasniedza ievērojamu skaitu. Starp citu, 80. gadu beigās jau pastāvēja ne tikai vairākas bāzes stacijas, bet uzreiz parādījās vairākas satelītu sakaru sistēmas.

Vēlāk bija mums zināms izrāviens mobilo tālruņu tehnoloģiju attīstībā. Mobilā sistēma pārgāja uz digitālajiem sakariem.

Tas jau būs cits stāsts, par mums zināmo un bez kā mēs iztikt vairāk nevaram.

Labu Dienu!

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.