Miķeļdiena atnāk kopā ar rudeni un ar latviešu tautas paražām

 

 

Miķeļdiena un bagāts zeltainais rudens.

Tos mēs sagaidām katru gadu, senie latvieši rudens atnākšanu svinēja  29.septembrī.

Miķeļi svinēti kā ražas svētki, kuros godināts Jumis – auglības un pārpilnības simbols.

Miķeļi iekrīt dabas un lauku veltēm visbagātākajā gadalaikā, un tie ir pielīdzināmi arī ražas svētkiem.

Saskaņā ar ticējumiem labībai šajā laikā jau bija jābūt nopļautai un savestai zem jumta.

Senatnē … Miķeļa dienā zemnieki pēc sentēvu paražām ziedoja vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu, vilnu un naudu.

Mūsdienās Miķeļdiena asociējas tikai ar rudens gadatirgiem, bet  tas nebūtu pareizi, jo tie pēc savas būtības  ir ražas svētki ar savām tradīcijām, ticējumiem, paražām, rotaļām un ēdieniem.

Uz svētku galda noteikti vajadzēja būt gaļai, tāpēc kāva aunu, āzi vai, visbiežāk, sivēnu, kas barots īpaši šai dienai un nosaukts par Miķelīti.

Tautas folklorā Miķelis ir iecienīts personāžs…

Trīs Miķeļi bungas sita
Vārtu staba galiņā;
Nākat, meitas, skatīties,
Kur sitās maizes tēvi.

Miķelītis labs vīriņš,
Tam svārciņi tumšpelēki;
Labāk svārki tumšpelēki
Nekā balta cepurīte.

Miķelim gaili kāvu
Sarkanām kājiņām,
Lai redzēju kumeliņu
Bez guntiņas pabarot.

Ak tu Sila Miķelīti,
Tavu saldu alutiņu!
Trīs graudiņi, sešas mucas,
Caur saknēm tecināts.

 

Miķeļdienas ticējumi.

  •  Miķeļdienā neko nedrīkst mājās nest, jo tad to apēd žurkas un peles.
  •  Ja Miķeļos ozolos vēl zīles, tad Ziemsvētkos būs dziļi sniegi.
  •  Ja Miķeļos līst lietus, būs silta vasara.
  • Miķelī cūkas jākauj, lai gaļa labi pastāv.
  • Lietus Miķeļos vēsta siltu ziemu.
  • Veļu laiks sākas nedēļu pirms Miķeļiem un beidzas nedēļu pirms Mārtiņiem.
  •  Ja lapas birst pēc Miķeļiem, pavasari ilgi turēsies sniegs.
  •  Miķeļa dienā sākas zemes guļas laiks.
  •  Miķeļa dienā jauniem puišiem jāved brīvas meitas pie krāsns sildīties, jo Miķeļi tiek uzskatīti par aktīvāko kāzu laiku.
  •  Ja saimnieks jumi atrod, gaidāma bagāta nākamā raža.
  •  Kas jumi ēd, tam dvīņi dzimst.

Starp citu…

Vācieši šos svētkus dēvē par Michaelis vai Michaeli, angļi par Michaelmas, zviedri par Mickelsmäss, dāņi par Mikkelsdag, somi par Mikkelinpäivä, igauņi par Mihklipäev…

miķeļdiena

 

Starp citu:

Miķeļi jeb, kā tie vēl tiek saukti, Miķeļdiena ir latviešu rudens saulgrieži, kas, balstoties uz senču kalendāru, tika svinēti laikā ap 21. – 23. septembri, proti, laikā, kad dienas ilgums bija astronomiski vienāds ar nakts ilgumu.

Senatnē Miķeļi tika svinēti trīs dienu garumā, katrā dienā veicot noteiktas, rituālas darbības.Mūsdienās Miķeļi nemainīgi tiek svinēti tikai vienu dienu – 29. septembrī.

Miķeļdiena ir jautra, ja mēs esam smaidoši un atvērti priekam.

 

NOTEIKTI! Padalies ar rakstu:

PinIt
Nospied "CTRL" un "D" reizē! Kāpēc? Tāpēc, lai vēlāk varētu atgriezties pie raksta!

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

2 × 4 =

Atgriezties uz augšu