Meditācija.
Ja nezināji, tad tā ir prāta sakārtošana, stresa mazināšana un emocionālo stāvokli uzlabojoša prakse, kas ir guvusi pieaugošu popularitāti visā pasaulē.
Līdzīgi kā vingrošana uzlabo ķermeņa veselību, meditācija ir kļuvusi par neitrālu metodi, kas var palīdzēt katram cilvēkam, neatkarīgi no vecuma vai dzimuma, uzlabot savu emocionālo labsajūta.
Meditācija, tomēr kāpēc?
Stresa ietekme dzīvē ir plaši pazīstama. No darba “važām” līdz personiskajām attiecībām, stress ikdienā ietekmē cilvēka veselību un labsajūtu.
Tas ir kaitinošs gan fiziski, gan emocionāli. Tomēr, aizvien vairāk cilvēku atklāj, ka meditācija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt stresu un atgūt emocionālo līdzsvaru.
Meditācija piedāvā prāta metamorfozi.
Ja konkrēti, tad cilvēks sāks apzināti kontrolēt savu domu plūsmu un emocijas, lai sasniegtu dziļāku iekšējo dvēseles mieru. Daži, kas regulāri meditē, pauž, ka tas ir kā treniņš prātam - līdzīgi kā sportisti trenē ķermeni, meditētāji trenē savu prātu koncentrēšanos un izkopj klātbūtnes prasmes.
Cilvēks, kas regulāri meditē, sāk novērot ievērojamu izmaiņu savā ikdienas dzīvē. Viņš kļūst mierīgāks, spējīgs labāk vadīt savus uzmanības resursus un nepieļauj, ka ārējie faktori traucētu viņa emocionālajam līdzsvaram.
Turklāt, meditācija spēj uzlabot kognitīvās spējas, uzmanību, garīgo skaidrību un kreativitāti. Lai arī meditācija ir gadsimtiem ilga tradīcija, tās pozitīvās ietekmes pierādījumi ir mūsdienīgi.
Zinātnieki atklājuši, ka meditācijas praktizēšana izraisa patiesas izmaiņas smadzeņu darbībā, palielinot pašapziņu, un samazinot stresu. Tas ir salīdzināms ar smadzeņu treniņu, kas stiprina un attīsta to spējas.
Meditācija dod iespēju atrast sev mierīgumu, mīlestību un sapratni. Tas ir paša pārvaldes un pašapziņas ceļš, kas katram cilvēkam var palīdzēt pilnveidot dzīvi un attīstīt pozitīvas attiecības ar sevi un apkārtējiem.
Stresa mazināšana un prāta metamorfoze ir divi nozīmīgi rezultāti, ko var sasniegt, meditējot.
Meditācija ir prakse.
Tā mūs savieno ar mūsu iekšējo mieru un apziņu, ietekmējot mūsu prātu, emocijas un fizisko stāvokli. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc meditācija ir tik bieži ieteikta. Sevis apzināšana ir metode, kas palīdz mazināt fizisko un emocionālo stresu.
Maina mūsu domāšanas veidu un attieksmi pret dzīvi. Šāda prakse palīdz mums izprast un novērtēt savas domas un emocijas, atvērt jaunas perspektīvas un pieņemt pozitīvas pārmaiņas.
Sevis apzināšana veicina arī personiskās izaugsmes un attīstības procesu. Tas palīdz mums iegūt dziļāku izpratni par sevi un savu patieso būtību. Meditācijas laikā mēs varam novērot savas domas un emocijas no malas. Tas atklāj mums mūsu ierastās paradumus un modeļus, kā arī dod iespēju tos mainīt, ja tas ir nepieciešams.
Sevis apzināšana uzlabo koncentrāciju un fokusu.
Mēģinot uzturēt prātu mierīgu un novērot savas domas, mēs trenējam uzmanības spējas un koncentrējamies uz šīs brīža realitāti. Tas palīdz mums kļūt efektīvākiem darbā un ikdienas uzdevumos, kā arī uzlabo mūsu spēju saskatīt detaļas un risināt problēmas.
Sevis apzināšana, kur praktizēt?
Pieredzējis cilvēks var meditēt jebkuros apstākļos, bet tiem, kas tikai sāk apgūt meditēšanas prasmi, ir svarīgi parūpēties par mierīgu vidi.
Tiem, kas nolēmuši regulāri meditēt, ieteicams izveidot savu meditēšanas vietu, kas laika gaitā piepildās ar personīgo pieredzi, enerģiju un labvēlīgām vibrācijām.
Šajā vietā cilvēks parasti jūtas droši un mierīgi. Tā ir telpa vai vieta dabā, kur ir minimāli ārējie trokšņi, iespējama svaiga gaisa pieplūde. Vienlaikus tomēr ir būtiski akceptēt apkārtējās pasaules klātesamību meditācijas laikā.
Sevis apzināšana var būt arī lielisks rīks, lai veicinātu saskarsmi ar sevi un citiem cilvēkiem. Lūkojoties savās domās un emocijās, mēs mācāmies izprast citus cilvēkus un izjust līdzjūtību pret viņiem.
Tas veicina labvēlīgo attieksmi un emociju dalīšanu, kas ir būtiski dzīves kvalitātes uzlabošanai un izpratnei par cilvēkiem apkārt mums.
Sevis apzināšanai ir sena vēsture.
Tās pirmsākumi ir atrodami vēdiskajās mācībās. Pirmie attēli par cilvēkiem meditatīvā stāvoklī ir vairāk nekā 5000 gadus seni. Vēdiskajos rakstos sevis apzināšana ir pieminēta pirms 3500 gadiem (1500 gadu pirms mūsu ēras).
Vēdiskajai meditācijai ir vairākas tehnikas – mantru meditācija, kur būtiska ir zilbe vai vārds, kuru izrunā un atkārto daudzkārtīgi.
Jogas sevis apzināšana, kas ietver daudzas meditatīvās tehnikas, un transcendentālā meditācija, kura ir specifiska mantras meditācijas forma, kuru 1955. gadā ieviesa Mahāriši Mahešs Jogi (Maharishi Mahesh Yogi).
Sevis apzināšanu var praktizēt jebkurā vecumā un jebkuros dzīves apstākļos. Tā ir pieejama visiem, kas vēlas sasniegt mieru, līdzsvaru un prāta metamorfozi. Neskatoties uz to, ka meditācija var prasīt pacietību un regulāru praksi, tā ir vērta ieguldījuma veids savā personīgajā attīstībā un labklājības uzlabošanai.
Tādēļ, ja jūtaties pārpildīti ar stresu un vēlaties veicināt prāta metamorfozi, sevis apzināšana var būt ideāla prakse tālākajā dzīvē.
Tas nav brīnums, ka meditācija ir tik populāra visā pasaulē un ieteicama daudzās kultūrās un reliģijās. Daudzu pētījumu rezultāti ir publicēti vadošajos zinātniskajos izdevumos, un tie parādījuši, ka meditācija:
• palielina uzmanības un koncentrēšanās spēju;
• paaugstina novērošanas spējas;
• ceļ enerģijas līmeni;
• paaugstina inteliģenci un radošo potenciālu;
• uzlabo atmiņu un mācīšanās spējas;
• mazina stresu un vairo iekšējo mieru;
• palielina laimes izjūtu un pašvērtējumu;
• mazina nervozitāti un depresiju;
• uzlabo vispārējo veselības stāvokli;
• padziļina kvantu lauka apzināšanos.”
Sevis apzināšana ir cilvēka garīgās izaugsmes būtiska sastāvdaļa. Cilvēks, kas mērķtiecīgi meditē, apzināti vai neapzināti nostājas uz garīgās izaugsmes ceļa. Izmēģiniet meditāciju un atklājiet tās ieguvumus paši!
Labu Dienu!