Mantojama nodoklis,  iespējamie jaunumi no valdības puses

 

 

Mantojuma nodoklis šobrīd ir 24 valstīs no 37 OECD valstīm.

Kā zinām, Latvijā nav mantojuma nodokļa.

Tas nomaskēts viltīgi ar valsts nodevu.

Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka no valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā ir atbrīvotas personas.

Mantojama nodoklis.

Kuras īpašuma tiesības iegūst uz notāra izsniegtas mantojuma apliecības pamata, ja mantotā nekustamā īpašuma vērtība ir mazāka par 10 minimālajām mēnešalgām.

Tas ir, šogad – 5000 eiro. Savukārt pārējos gadījumos nodeva ir jāmaksā.

Ja nekustamo īpašumu manto laulātais vai pirmās līdz trešās šķiras mantinieki, kuri dzīvo kopā ar mantojuma atstājēju.

Tad nodevas apmērs ir 0,25%, savukārt, ja mantojumu saņem ceturtās šķiras mantinieks, tad šīs valsts nodevas apmērs ir 5%.

Ja ir bijis pēdējās gribas rīkojums (testaments), tad nodevas apmērs svārstās no 0,125% (laulātais, vai pirmās līdz trešās šķiras mantinieki) līdz 7,5% personām, kas nav radinieki mantojuma atstājējam.

Mantojama nodoklis

Kādas iespējamas izmaiņas varam sagaidīt!

Mantojama nodoklis, “Progresīvie” gribētu nodoklī iekasēt 49%

Partijas “Progresīvie” programmā jau ir ierakstīts mērķis ievest Latvijā mantojuma nodokli ar mainīgām progresīvām likmēm.

Kuras ir atkarīgas no likumisko mantinieku pakāpes.

Mantojumus ar vērtību līdz 50 000 ar nodokli neaplikšot. Ja mantojuma vērtība būtu no 50 000 eiro līdz 100 000 eiro, tad 1. pakāpes radiniekiem par mantojumu nodoklī būtu jāmaksā 3%.

Savukārt par mantojumu vērtību virs 200 000 eiro personām, kas nav radinieki mantojuma atstājējam, nodoklis varētu sasniegt 49% no mantojuma vērtības.

Mantojama nodoklis, nodevu lielums Latvijā.

Valsts nodeva par nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu mantiniekiem uz notāra izsniegtas mantojuma apliecības pamata, ja mantotā nekustamā īpašuma vērtība pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas

Lietās par apstiprināšanu mantojuma tiesībās:

Laulātajam un kopā ar mantojuma atstājēju dzīvojušajiem pirmās, otrās un trešās šķiras mantiniekiem – 0,25% no mantotā nekustamā īpašuma vērtības;

Pārējiem pirmās un otrās šķiras mantiniekiem – 0,5% no mantotā nekustamā īpašuma vērtības;

Trešās šķiras mantiniekiem – 1,5% no mantotā nekustamā īpašuma vērtības;

Ceturtās šķiras mantiniekiem – 5% no mantotā nekustamā īpašuma vērtības.

Lietās par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā:

Laulātajam un pirmās, otrās un trešās šķiras mantiniekiem – 0,125% no mantotā nekustamā īpašuma vērtības;

Ceturtās šķiras mantiniekiem – 4% no mantotā nekustamā īpašuma vērtības;

Pārējiem testamentārajiem vai līgumiskajiem mantiniekiem – 7,5% no mantotā nekustamā īpašuma vērtības;

Testamentārajiem vai līgumiskajiem mantiniekiem, ja tie ir sabiedriskā labuma organizācijas, – 1,5% no mantotā nekustamā īpašuma vērtības.

Zvērinātu notāru atlīdzības takse par mantojuma lietu vešanu.

1.Apliecība par pēdējās gribas rīkojuma nolasīšanu – 23,48 eiro.

2.Mantošanas iesnieguma vai pārdzīvojušā laulātā iesnieguma apliecināšana par laulātā mantas daļu laulāto kopmantā – 15,65 eiro.

3.Notariāls akts par aizgādnības nodibināšanu mantojumam – 23,48 eiro.

4.Apliecība par laulātā mantas daļu – 16,43 eiro, bet, ja mantas vērtība pārsniedz 4980 eiro, papildus noteiktajai taksei – 0,3% no mantas vērtības, kas pārsniedz 4980 eiro.

Mantojuma apliecība neatkarīgi no mantošanas pamata:

No laulātā un kopā ar mantojuma atstājēju dzīvojošajiem pirmās, otrās un trešās šķiras mantiniekiem – 31,30 eiro. Ja mantojamās mantas vērtība (neizskaitot parādus) pārsniedz 11 383 eiro, papildus noteiktajai taksei – 0,25% no mantojamās mantas vērtības, kas pārsniedz 11 383 eiro;

Pārējiem pirmās un otrās šķiras mantiniekiem – 46,95 eiro, bet, ja mantojamās mantas vērtība (neizskaitot parādus) pārsniedz 8537 eiro, papildus noteiktajai taksei – 0,5% no mantojamās mantas vērtības, kas pārsniedz 8537 eiro;

Trešās šķiras mantiniekiem – 58,69 eiro, bet, ja mantojamās mantas vērtība (neizskaitot parādus) pārsniedz 3557 eiro, papildus noteiktajai taksei – 1,5% no mantojamās mantas vērtības, kas pārsniedz 3557 eiro;

Ceturtās šķiras mantiniekiem – 58,69 eiro, bet, ja mantojamās mantas vērtība (neizskaitot parādus) pārsniedz 1067 eiro, papildus noteiktajai taksei – 5% no mantojamās mantas vērtības, kas pārsniedz 1067 eiro;

No pārējiem mantiniekiem – 70,43 eiro, bet, ja mantojamās mantas vērtība (neizskaitot parādus) pārsniedz 854 eiro, papildus noteiktajai taksei – 7,5% no mantojamās mantas vērtības, kas pārsniedz 854 eiro.

Secinām.

Šis nodoklis ir paredzēts dzimtas īpašumu konfiskācijai, un nodošanai globālajām korporācijām.

Ja dzimtai pieder piemēram zemnieku saimniecība, kurai pieder zeme 200000 vērtībā, tad maksājot milzīgu mantojuma nodokli šī zemnieku saimniecība automātiski tiek iznīcināta, un zemi pārpērk visādas starptautiskas korporācijas.

Būtībā tā ir atteikšanās no privātīpašuma, un valstiskuma, un visu īpašumu un varas nodošana starptautiskajām korporācijām.

Vai arī…

Ja viens laulātais nomirst, bet otram nav slēptu uzkrājumu, no kuriem samaksāt valstij, viņš automātiski paliek uz ielas! Līdz šitādam pat komunisti nebija aizdomājušies!

Labu Dienu!

Viens komentārs par “Mantojama nodoklis,  iespējamie jaunumi no valdības puses

  • uz
    Patstāvīgs links

    Kas likuma izpratnē skaitās “tuvs radinieks”?

    Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikts, ka ar nodokli neapliek dāvanas no fiziskajām personām, ja dāvinātāju ar nodokļa maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē. Minētā norma nav piemērojama, ja dāvanu dāvina saimnieciskās darbības ietvaros.

    VID informācijā norādīts, ka saskaņā ar Civillikumu šis atbrīvojums attiecas uz vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem, brāļiem, māsām, vecāku brāļiem vai māsām, brāļu un māsu bērniem.

    Radniecības pakāpes ir noteiktas Civillikuma 211. pantā: Radniecības tuvuma noteikšanai sānu līnijā starp divām personām ievēro tikai pakāpju jeb dzimšanu skaitu, un no vienas no šīm personām, neieskaitot viņu pašu, skaita augšup taisnā līnijā uz viņu kopējo trešo personu un no šīs pēdējās lejup uz otru no šīm personām. Īsti brāļi un māsas atrodas otrajā radniecības pakāpē, tēva vai mātes brālis ar brāļa vai māsas meitu un tēva vai mātes māsa ar brāļa vai māsas dēlu — trešajā, brālēni un māsīcas — ceturtajā radniecības pakāpē utt.

    Līdz ar to uz brālēnu un māsīcu dāvinājumiem nodokļa atbrīvojums neattiecas.

    Ja dāsni ir bijuši vairāki radinieki, arī tad nodoklis nav jāmaksā, taču būs jādeklarē no katra dāvanā saņemtā naudas summa, ja tā gadā pārsniedz 10 000 eiro.

    1425 eiro – neapliekamais limits dāvanai no paziņas

    Likums nosaka, ka, saņemot dāvanu no cilvēka, kurš nav tuvais radinieks, ar nodokli neapliek dāvanas līdz 1425 eiro no viena dāvinātāja – fiziskās personas – kalendāra gada laikā.

    Piemērs: Anna māsīcai dzimšanas dienā uzdāvināja 2000 eiro. Ja tas gadā ir vienīgais dāvinājums no Annas, tad māsīcai būs jāsamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no 575 eiro (2000 – 1425 = 575).

    Kas notiek, ja pārskaitītā summa dzīvesbiedram pārsniedz 1425 eiro? Kā rīkoties?

    Ja pārskaitīta summa dzīvesbiedram, ar kuru pārskaitījuma veicējam ir kopīga mājsaimniecība un/vai bērni, tad šāds ienākums nav jādeklarē vai jāaprēķina nodoklis arī tad, ja pārskaitījuma summa gada laikā pārsniedz 1425 eiro.

    Tomēr, ja tas nav laulāts pāris, tad katra konkrētā situācija var būtu vērtējama individuāli un personai nepieciešamības gadījumā ir jāspēj pamatot šādu maksājumu saņemšana, skaidro VID eksperti.

    Kāpēc tieši 1425 eiro ir “robeža”?

    1425 eiro (agrāk 1000 lati) ir dāvinājuma vērtība, līdz kurai dāvinājums ir neapliekams darījums arī ar personām, kuras nesaista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē.

    Situācija: no draudzenes esmu aizņēmusies 1000 eiro. Vai man šī summa ir jādeklarē?

    No citas fiziskas personas saņemtais aizdevums ir jādeklarē vien tad, ja tas pārsniedz 15 000 eiro un ar šo cilvēku nesaista laulība, kā arī radniecība līdz trešajai pakāpei. Taču arī par deklarētu aizdevumu ienākuma nodoklis nav jāmaksā. Šajā gadījumā 1000 eiro aizdevums nav nedz jādeklarē, nedz arī par to jāmaksā nodokļi, norāda VID.

    Kas jāraksta pārskaitījuma mērķī, lai nerastos aizdomas? Jeb – kā var pierādīt, ka, piemēram, 10000 eiro pārskaitītā summa draugam ir aizdevums, nevis “parasts” pārskaitījums?

    VID iesaka bankas pārskaitījuma maksājuma mērķī norādīt informāciju pēc tā patiesās būtības, piemēram, dāvinājums, aizdevums, pakalpojuma samaksa, preču apmaksa vai citi. Par papildus pierādījumiem kalpo, piemēram, līgums, čeks, skaidras naudas kvīts, cits saistīts bankas maksājuma uzdevums.

    Par 10 000 eiro aizdevumu draugam iesakām slēgt rakstisku līgumu, savukārt, ja aizdevums no drauga sasniedz 15 000 eiro, aizdevuma saņēmējam par to ir jāinformē arī Valsts ieņēmumu dienests, līdz nākamā gada 1.jūnijam iesniedzot dokumentu “Informāciju par aizdevumu fiziskajai personai”. Vairāk informācijas pieejama materiālā “Ienākumam pielīdzināmie aizdevumi”.

    Situācija: Kas notiek, ja manā kontā no draugiem tiek sūtīta nauda, piemēram, kopīgam ceļojuma fondam, un tā pārsniedz 1425 eiro no cilvēka?

    Ja bankas kontā no draugiem tiek sūtīta nauda, piemēram, kopīgam ceļojuma fondam, un tā pārsniedz 1425 eiro no cilvēka, par ko saņēmējs nesaņem procentu ienākumu vai citus labumus, tad saņemtā nauda nav jādeklarē, bet jāspēj pierādīt saņemto līdzekļu izlietošanu paredzētajam mērķim, lai gūto ienākumu neuzskatītu par apliekamu ienākumu (informācija ir sniedzama tikai pēc VID pieprasījuma).

    Situācija: vīrs strādā ārzemēs un katru mēnesi pārskaita daļu naudas sievai uz Latviju. Vai sievai šie ienākumi ir jādeklarē?

    Nodoklis nav jāmaksā, ja naudas pārskaitītāju un saņēmēju saista radniecība un nauda no ārzemēm tiek pārskaitīta mājsaimniecības uzturēšanai (komunālie maksājumi, pārtikas un citu preču iegādei), norāda VID eksperti.

    Nauda ir jādeklarē, bet nodokļa maksājums neveidosies, ja naudas pārskaitījuma apmērs no vienas personas gadā pārsniedz 10000 eiro un pārskaitītāju ar saņēmēju saista radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, bet tiem nav kopīgas mājsaimniecības. Kopīga mājsaimniecība nozīmē to, ka visi dzīvo kopā un kopīgi sedz izdevumus, kas saistīti ar attiecīgā mājokļa uzturēšanu.

    Kā ir ar nereģistrētu laulību, ja bērnu tēvs strādā ārzemēs un sūta naudu uz Latviju?

    “Sūtot naudu, lai uzturētu viņa bērnus, tas neveido ienākumu sievietei, jo tā nauda rezultātā tiek iztērēta viņa bērniem. Jebkurā gadījumā – ja tiek veikti kādi kontroles pasākumi, vislabāk būtu pārskaitījumā norādīt maksājuma mērķi. Jo pēc tam cilvēkiem būs vieglāk pierādīt, kādiem mērķiem ir sūtīti naudas līdzekļi,” skaidro VID.

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *