Māllēpe slavena ar daudzām ārstnieciskām īpašībām

Māllēpe.

Tā ir zāle, pie kuras esam pieraduši kopš bērnības. Sastopama visur meža stādījumos, laukos, ceļmalās un upju krastos. Parastā māllēpe (Tussilago farfara) ir kurvjziežu dzimtas suga.

Te būs iespējamā vieta TAVAI reklāmai! Nopietns reklāmdevējs gaidīts! Raksti vienosimies...

Tā ir vienīgā suga māllēpju ģintī. Māllēpes ir viena no krustaiņu (arī cinerāriju) cilts ģintīm. Māllēpju dabiskais izplatības areāls ir Eiropa un Āzijas rietumi un centrālā daļa. Tās izmanto tradicionālajā medicīnā.

Māllēpju zinātniskais nosaukums “Tussilago” ir cēlies no latīņu vārda (tussis), kas nozīmē “klepus”.  Ārstnieciskiem mērķiem parasti vairāk ievāc lapas, retāk ziedus.

Ziedus vāc pilnā plaukumā (aprīļa beigās, maijā), bet ne noziedējušus – nedrīkst klāt būt balti kausmatiņi. Turklāt izmanto tikai pašus kurvīšus bez kātiņiem.

Māllēpe un ārstnieciskās īpašības.

Šajā augā neuzkrītošs izskats ir apvienots ar daudzām ārstnieciskām īpašībām. Tātad māllēpe (Tussilagofarfara) ir daudzgadīgs lakstaugs. Tai ir ložņājošas zarotas saknes, no kurām agrā pavasarī izaug 10-25 cm augsti stublāji.

Fitoterapeiti tos rūpīgi savāc pavasarī un žāvē labi vēdināmās telpās, izklājot plānā kārtā. Vācējiem jāuzmanās, lai nesajauktu māllēpju lapas ar neīstajām tūsklapēm, jo abas ir stipri līdzīgas. Kaltētam augam ir rūgtena garša un praktiski nav smaržas.

Ziedos ir konstatēti fitosterīni, miecvielas, dzeltenais pigments. Lapās – rūgtais glokozīds, askorbīnskābe (5 mg%), polisaharīdi, organiskās skābes, ēteriskā eļļa, miecvielas (līdz 17%), karotinoīdi (5,18 mg%), gļotas (līdz 10%), tanīns (līdz 17%), mikroelementi selēnu, cinku, hromu, sudrabu.

Šo ķīmisko savienojumu “kokteilis” dod augam ārstniecisku spēku, ko var un vajag lietot pret slimībām, taču ievērojot kontrindikācijas.

Māllēpe, priekšrocības un trūkumi.

Tam ir lieliskas atkrēpošanas un klepus mīkstinošas īpašības, tāpēc to aktīvi izmanto bronhīta, laringīta, tonsilīta u.c. ārstēšanā.
Nav ieteicams lietot grūtniecības un zīdīšanas laikā. Tam ir viegla sviedrējoša iedarbība saaukstēšanās gadījumā, kas palīdz samazināt temperatūru.

Stingri aizliegts lietot, ārstējot bērnus līdz 3 gadu vecumam, pēc 6 gadiem tikai stingrā pediatra uzraudzībā!

Tam ir izteiktas pretiekaisuma, brūču dzīšanas īpašības. Kontrindicēts cilvēkiem ar smagu hronisku aknu slimību. Aktivizē žults sekrēciju. Retos gadījumos augs var izraisīt alerģiskas reakcijas.

Tas ir viegls spazmolītisks līdzeklis, kas mazina sāpes kuņģa un aknu kolikas gadījumā. Uzlabo matu struktūru un atdzīvina galvas ādu.
To var atrast gandrīz jebkurā aptiekā par pieņemamu cenu. Noderīgo īpašību saraksts ir iespaidīgs, vai ne?

Māllēpe, labākās receptes.

Tradicionālie dziednieki zina daudzas māllēpes receptes un labprāt dalās ar labākajām no tām.
1) Pret matu izkrišanu, blaugznām, niezošu galvas ādu.

Sajauc pa 4 ēdamkarotes sasmalcinātu māllēpes un nātru lapu un aplej ar 1 litru tīra ūdens. Ļaujiet šķidrumam atdzist līdz patīkamai temperatūrai. Ar šo infūziju mati jāizskalo trīs reizes nedēļā pēc mazgāšanas, un pēc pusotra mēneša mati kļūs stiprāki , spīdīgāki un apjomīgāki, nieze beigsies.

2) Kakla slimības.

Vienu ēdamkaroti sasmalcinātu lapu aplej ar 200-250 ml ūdens, pārklāj ar vāku un atstāj atdzist. Pēc tam šķidrumu filtrē. Trīs reizes dienā skalo iekaisušo kaklu.

3) Iekaisuma procesos uz ādas.

Ja kas, arī mūsu vecmāmiņas lika kompreses no svaigām māllēpes lapām uz abscesiem, strutojošām brūcēm, čūlām uz ādas utt.

4) Ar spēcīgu ilgstošu klepu.

Tā kā atkrēpošanas un klepus mīkstinoša līdzekļa lietderība ir nenoliedzama. Lai to pārbaudītu savā pieredzē, ievērojiet šādu plānu.
Vienu ēdamkaroti sausu izejvielu aplej ar glāzi verdoša ūdens. Atdzesējam. Lietojiet ½ tasi 45-60 minūtes pirms ēšanas.

5) Pinnes, pūtīšu, melno punktu ārstēšanai.

Sasmalcina sausas vai svaigas lapas un pārlej ar verdošu ūdeni. Iegūto buljonu lej ledus veidnēs un sasaldē. Ar ledus gabaliņiem, divas reizes dienā (no rīta un vakarā) noslaukiet seju. To dariet pēc tīrīšanas ar želeju vai ziepju putām.

6) Iesnas.

Atdzesētu novārījumu no svaigām lapām iepilina (pāris pilienus) katrā nāsī divas vai trīs reizes dienā, līdz slimības simptomi izzūd.

7) Paaugstināts nogurums, apātija.

Ja aukstajā sezonā trūkst enerģijas , tradicionālie dziednieki iesaka lietot māllēpes alkohola tinktūru. Sajauc proporcijā 1: 1 sausas izejvielas un 40% degvīna. Uzstājiet 7-10 dienas tumšā, vēsā telpā un pēc tam izkāš. Lietojiet 40 pilienus divas reizes dienā 20-30 minūtes pirms ēšanas.

Nav ieteicams dzert ūdeni. Ārstēšanas kurss nav ilgāks par 45 dienām. Jūs varat to atkārtot ne agrāk, kā gadu vēlāk.

Nekādā gadījumā nelietojiet medicīniskiem nolūkiem bojātus augus – sapuvušos, nomelnējušos, notraipītus- tas var anulēt visu rezultātu. Māllēpes nevāciet uz lielceļiem, rūpniecības uzņēmumu tuvumā un citās piesārņotās vietās.

Apkoposim labās īpašības un pielietojumu.

Tautas medicīnā māllēpes bieži ir sviedrēšanas un krūšu tēju sastāvdaļa. Lapu novārījumu vai sulu lieto arī pie plaušu tuberkulozes, bronhītiem, plaušu karsoņiem, epilepsijas, malārijas, alerģijām, tūskas, aizdusas, sirds, nieru un urīnpūšļa kaitēm.

*Lapu sulu lieto kā žultsdzenošu un sviedrējošu līdzekli.
*Kaltētu lapu pulverim piemīt antimikroba iedarbība, aizkavē zeltainā stafilokoka augšanu.
*Ārīgi lapas (kā kompreses no uzlējuma vai lapas svaigā veidā) izmanto pret dažādām ādas kaitēm, augoņiem, vēnu iekaisumiem, čūlām, mastīta, apdegumiem, kā arī matu stiprināšanai blaugznu gadījumā.
*Lai mazinātu galvas sāpes svaigas lapas ar gludo pusi liek uz pieres.
*Uzlējumu izmanto kakla skalošanai pie angīnas un citiem kakla iekaisumiem.
*Pie kuņģa – zarnu trakta kataras, nieru un urīnpūšļa saslimšanām pagatavo novārījumu. Viens litrs ūdens, 20-30g ziedu un lapu maisījums.

Labu Dienu!