Mājas kaķis, kādi paradumi un iemaņas raksturīgas kaķim

Mājas kaķis.

Kaķi ir pārsteidzoši radījumi, domāju, ka šādam apgalvojumam piekritīsi.  Esi taču vērojis, kā viņi guļ, spēlējas, mazgājas un sazinās savā starpā un ar saimnieku.

Lai skatītu svarīgu reklāmu, piemeklētu tieši TEV, izslēdz reklāmu bloķētāju! Raksta turpinājums zemāk:  

Par kaķiem jau esmu rakstījis, varbūt pat esi lasījis. Ja nē palasi par redzi, dzirdi un šķirnēm.

Mājas kaķis, vienmēr par viņiem var uzzināt kaut ko jaunu!

Kaķi gandrīz ceturto daļu sava nomoda pavada mazgājoties. Šo procesu sauc par “autogrooming”. Kaķa mēlē ir 290 kārpiņas jeb sīki āķīši, kas pēc izskata un cietības atgādina nagus.

Katrai papillai ir rieva, kas piepildās ar siekalām. Katru reizi, kad kaķis ievelk mēli mutē.

Dienas laikā kaķa mēle, mazgājoties, pievada ādai un kažokam aptuveni 48 mililitrus siekalu. Kaķu spalva satur vitamīnu B2, kas nomierina nervu sistēmu. Tāpēc kaķi laiza sevi stresa situācijās.

Mājas kaķis ir iecienījis kaķumētru.

Šis augs satur organisko savienojumu “nepetolaktonu”, kas aktivizē smadzeņu atalgojuma sistēmu un rada kaķu eiforiju. Šī viela darbojas arī kā dabisks atbaidīšanas līdzeklis – atbaida asinssūcējus kukaiņus.

Pēc zinātnieku domām, kaķi ēd zāli, jo zāles košļāšana palīdz palielināt gremošanas trakta muskuļu darbību.

Pateicoties tam, dzīvnieki izdzen parazītus no zarnām. Pat ja mājas kaķis nav inficēts ar parazītiem, tas ir saglabājis senu instinktu našķoties ar zāli.

Pat desmit minūšu ilga komunikācija ar kaķi, noved pie galvenā stresa hormona “kortizola” līmeņa ievērojamu pazemināšanos kaķa saimniekam. Amerikāņu zinātnieki secinājuši, ka kaķi palīdz vairot empātiju un mazina trauksmi bērniem ar autismu.

Mājas kaķis guļ vidēji 16 stundas dienā.

Tik ilga atpūta ir saistīta ar to, ka pēc savas dabas dzīvniekam bija nepieciešami īsi pastiprinātas aktivitātes uzliesmojumi, piemēram, medībās.

Šis laiks mijās ar garākiem atpūtas periodiem, kad kaķiem vajadzēja uzkrāt spēkus. Mājas kaķiem nav nepieciešams medīt, bet tie ir saglabājuši enerģijas taupīšanas instinktus.

Kaķiem tik ļoti patīk kastes, somas un nomaļas vietas, jo šī viņiem ir slēptuve. Nelielam vientuļam plēsoņam – proti, tie bija mājas kaķu senči – interesē jebkurš mazs dobums.

Tas var saturēt medījumu, bet pats galvenais, to var izmantot kā drošu patvērumu gulēšanai, atpūtai, kaķēniem, kā arī slēpnis medījot.

Kaķi bieži iestrēgst kokos savu nagu formas dēļ. Mājas kaķa nagi ir saliekti tā, ka tie dod atbalstu, virzoties augšup pa koka stumbru. Toties tie nevar noturēt dzīvnieku, nolaižoties.

Kaķiem nepatīk iet no koka lejā atmuguriski, jo viņi neredz, kur viņi virzās. Taču, ja cilvēks nenāk palīgā, kaķi galu galā nokāpj no koka ar asti pa priekšu.

Dažiem no viņiem izdodas pārvarēt šo psiholoģisko barjeru, un viņi kļūst par prasmīgiem kāpējiem. 

Kaķus ir grūti apmācīt, jo viņu iedzimtajā uzvedībā nav padevības reakcijas. Apmācības procesa pamatā ir tieši pakļaušanās vadītājam (šajā gadījumā cilvēkam).

Mazie savvaļas kaķi aprok ekskrementus, tāpat kā to dara mājas kaķi. Varbūt tas tiek darīts, lai mazāk piesaistītu lielāku plēsoņu uzmanību. To daļēji apstiprina fakts, ka lielākie kaķi (lauvas, tīģeri, leopardi) to nedara.

Vai zināji, ka ir tāda suga, kā pilsētas kaķis?

Labu Dienu!