Līgo un Jāņu dienas, padomi, kā labāk un interesantāk svinēt
Līgo.
Jāsāk domāt par Līgo un Jāņu dienas svinēšanu, ko var īsi raksturot, kā Līgošanu.
Ļoti aktuāls jautājums… palikt pilsētā vai doties uz laukiem pie dabas.
Līgo un Jāņu dienas paies ātri un ilgi vēl paliks atmiņā līgošanas jautrākie mirkļi.
LĪGO.
Došu mazus padomus un Jāņu dienas ticējumus, lai varētu smelt kādu ideju, interesantam Līgu un Jāņu apdziedāšanu tradīciju krātuvē.
Ja kas, 23.06 ir Zāļu diena, kad tiek gādātas meijas, pļavās lasa puķes un pin vainagus. Šīs dienas vakarā ir Jāņuvakars, kam seko Jāņunakts un 24.06. ir Jāņudiena.
Vasaras saulgriežos, kad visgarākajai dienai seko visīsākā nakts, mūsu tauta svin Jāņus.
Jāņi ir lielākie un mīlētākie latviešu svētki.
Tāpēc tiem gatavojas jo cītīgi. Jāapdara lauku darbi, jāizravē dārzi un puķudobes, jāsakopj sēta. Saimnieces sēja sieru, saimnieki no miežiem darīja alu.
Visiem zināms, ka šajā naktī nedrīkst iet gulēt. Visas aktivitātes notiek ārā un koncentrējas ap lielu ugunskuru. Meitenes lasa pļavās puķes, pin un liek galvā vainadziņus, kamēr vīrieši, kam Jānis vārdā, saņem dāvanā kuplu ozollapu vainagu.
Par Jāņu zālēm sauc visus zaļumus, kas plūkti Jāņu dienā un Jāņu vakarā, taču tautas dziesmās visbiežāk pieminētas madaras, vībotnes, āboliņš un buldurjānis.
Papardes ziedu tikai tad varot atrast, ja meklējot kopā ar sev nolemto cilvēku. Ar zālēm izkaisīja pagalmu, kūti, takas, pa kurām diendienās staigāja saime.
Zāles lika gultās, sprauda pie sienām un griestiem. Pa grīdu izbārstīja sakapātas lapas un sasmalcinātas kalmes.
Visi gaida Jāņu dienu,
Meitas gaida, puiši gaida,
Puišiem alu, puišiem sieru,
Meitām zāļu vainadziņu.
Sagaidiet Jāņa dienu, līgo.
Jāņa diena spodra nāca, līgo, līgo.
Ugunīs mirdzēdama, līgo. Nāc nākdama, Jāņu diena,
Mēs jau tevi gaidījuši;
Mīkstu sieru sasējuši,
Saldu alu darījuši. Jānīts sēd kalniņā,
Zelta kokli koklēdams.
Nāc, Jānīti, sētiņā,
Nāc meitiņu pulciņā,
Tad māmiņa tev iedos
Jāņa siera gabaliņu.
Līgo un Jāņi, sīkāk lasām šeit!
Stop!
Kā tad ar nerātnībām!
Būs, vīrieši puspliki metas upē vai ezerā uz trakulīgu peldi, un sievietes viņus uzmundrina ar jautriem uzsaucieniem un pavedinošiem acu skatieniem. Jauni pāri mēdz doties mežā un meklēt leģendāro papardes ziedu.
Tā mēs varētu iedomāties nerātnākos Jāņus ar jautrību un mīlestības pilnu nakts turpinājumu! Jāņi ir un būs trakulīgi un nerātni!
Seksuālajā sfērā Jāņi ir laiks, kad var notikt ikdienas normu pārkāpumi vai vienkāršāk… erotiska vaļība.
Senči apgalvo, erotiskam vaļībām ir maģiska nozīme, jo pastāv uzskats, ka ar līdzīgām darbībām var labvēlīgi ietekmēt radošo veģetācijas spēku, veicinot vispārēju dabas enerģijas kāpināšanu.
Tāpēc Jūsu uzmanībai erotiski kopdziedāšanas dzejoļi.
Protams, var jau arī deklamēt!
Lai stāvēja, kam stāvēja
Jānītim tam stāvēja
Stallī bēri kumeliņi
Alus muca pagrabā!
Ja tu dzersi vienu šņabi , 
Tev jau būs pavisam labi.
Ja tu otru virsū rausi,
Runāsi pavisam gausi.
Bet ja trešo tu vēl ņemsi,
Tici man, tu smagi vemsi.
Vajag mācēt,
Vajag spēt,
Piedzerties
Un nostāvēt.
Dižas meitas diži puiši
Kaili pāri gunim lēca
Jo guntiņa dega koši
Jo augstāki kājas cēla
Ēd, ēd, Jāniti,
Smeķīga maizīte,
Caur kūsi sijāta,
Ar pupiem mīcīta.
Tu,meitiņa, strupa, resna,
Kas jel tevi šķeterēja?
Ēdolnieki šķeterēja
Jāņu nakti pieguļā.
Jānīšam zili pauti,
Pēteram puspelēki.
Jānīts savus zilus pautus
Iešauj ziedu cekulā,
Pēters savus puspelēkus
Iesien rudzu kūlītī.
Papardēs pa jāņu nakti,
Notiek neplānoti akti.
Jānim knišļi uzbrukuši,
Drošu seksu izjaukuši.
Es savam tautiešam
Devu stāvus dziedādama.
Es neiešu nieka dēļ
Pa zemi vārtīties!
Atkal uzbrūk līgotāji -
Alus, siera prasītāji.
Jānis iet uz visu banku,
Nopērk Latgalītē tanku.
Es Jānītis, tu meitiņa,
Iesim abi velēties:
Man ir laba bungu vāle,
Sitīš` tavā silītē!
Es godiga mātes meita,
Ar puišiem neplēšos,
Pacēlusi lindraciņus,
Skrienu salmu pūnitî.
Proties puisi, nāc uz mani,
Saukt es tevi nedrīkstēju.
Alutiņi, bāleliņi,
Ko darīji Jānīšami,
Jānīts nāca pagalmāi,
Sētas mietus turēdams.
Jāņu diena pupucīte,
Atved man brūtgāniņu;
Ja ved jaunu, tad ved skaistu,
Ja ved vecu, tad bagātu.
Līgo vakars zemi klāj,
Jāņa tēvs pār laukiem slāj,
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis surogāts!
Alu, alu, zivi, zivi,
Jāņu māte nelecies!
Kad mēs beidzot būsim divi,
Tad tu baigi norausies!
Sīkāk nerātnības šeitan.
Kas mums vel paliek, jā anekdotes par Jāņiem, vai Jāņu dienu anekdotes ar caurspīdīgu piesitienu.
Jāņu tēvs sadzēries,
Kāpa vārtu stabiņā,
Kā slējās tauri pūst –
Pār muguru nožāvās!
Kāds latgalis slīkst dīķī un saka: ” pa ļīgo, pa ļīgo” (latgaliski – palīgā !)
Garamgajejs saka:
” nav ko līgot, jāiet mājās”
Vecmāmiņa pirms Līgo, mazmeitiņai māca dzīves gudrības:
– Tavā dzīvē, meitenīt, vajag būt tikai vienai lielai mīlestībai.
– Vecmāmiņ, kas bija tava lielā mūža mīlestība?
– Jūrnieki…
Sieva ar vīru Līgo. Sieva:
– Vīrs, klausies, nedzer tik daudz!
– Bet kā tad lai dabū iekšā, mīļā?
Priecīgu Līgo un Jāņus!
Jāņu naktī meitām jānokrāso naudas gabalam viena puse sarkanā krāsā, tad jāiet pie upes vai dīķa un jāmet naudas gabals ūdenī iekšā.
Ja nauda iekrīt ar sarkano pusi, tad būs jāprec nabags, savukārt, ja nauda iekrīt ar nenokrāsoto pusi, tad gaidāms bagāts vīrs.
Tiem, kas grib sajust saulgriežu nakts maģiju, gan jābūt laukos vienatnē vai mazā bariņā.
Latviešiem ir tūkstošiem Jāņu dziesmu - katrai lietai, katrai norisei, katram svētku brīdim, bet visvairāk - Jāņu tēvam, Jāņu mātei un Jānim pašam.
Jāņudziesmu pazīme ir tradicionālais refrēns “līgo!”.
Vainagam papildu spēku piešķir konkrētās jāņuzāles, kurām katrai ir sava nozīme un funkcija, tāpēc tās, gudri iepītas, vainagam piešķir neizmērojamu spēku.
Raspodiņš būs dvēseles tīrībai,
asinszāle rūpēsies par veselību un spēku,
margrietiņas – kaislībai,
piparmētra – aizsardzībai,
biškrēsliņš – ilgam mūžam,
zirņu ziedi – mīlestībai,
āboliņš – uzticībai,
magone – auglībai un veiksmei,
bazilika zariņš palīdzēs atbrīvoties no ļaunuma,
rozes ziedi – mīlestība,
jasmīns – viedi sapņi un mīlestība,
vērmeles – palīdzēs atgūt mīļoto,
kumelītes – veselība,
tad vēl dedestiņas, madaras, dzirkstelītes, zilie zvaniņi… ar vienu vārdu sakot: Visa laba Jāņu zāle…
Ko darīt, ja tomēr pārēdāties.
Nākamajā dienā pēc bagātīga mielasta ir ieteicams ēst mazas porcijas ar 2–4 stundu intervālu starp ēdienreizēm — tas palīdzēs izvairīties no atkārtotas pārēšanās.
Vēlams dot priekšroku dārzeņiem, nelielam daudzumam augļu, piena produktiem, piemēram, vājpiena biezpienam, skābpiena dzērieniem — kefīram, paniņām —, liesai gaļai vai zivīm, kā arī raudzīties, lai uzņemtā šķidruma daudzums būtu pietiekams — aptuveni 30 ml uz 1 kg masas —, jo tā organismam būs vieglāk tikt galā ar smaguma sajūtu un pārēšanās sekām.
„Smaguma sajūtu var mazināt arī zāles, bet labāk izvēlēties dabiskus līdzekļus — ūdeni vai zāļu tēju,” piebilst eksperte.
Kā cīnīties ar paģirām.
Universālas receptes nav, tomēr stipra tēja ar cukuru palīdzēs mazināt simptomus. Tieši cukurs ir galvenais elements: nākamajā dienā pēc pārmērīgas alkohola lietošanas ir pazemināts cukura līmenis asinīs — šo stāvokli sauc par hipoglikēmiju, un to pavada trīcošas rokas, galvassāpes, nespēks utt.
Tādējādi stipra tēja ar cukuru palīdz ātri atjaunot glikozes līmeni asinīs un mazināt simptomus. Tāpat ir svarīgi dzert daudz ūdens, kas palīdz izvadīt no organisma alkohola sadalīšanās produktus.
Savukārt no leģendārā līdzekļa pret paģirām — sālījuma — tieši vajadzētu atturēties: mēs nevaram precīzi zināt, cik daudz sāls tajā ir, bet, ja vēl iedzer ūdeni ar lielu nātrija daudzumu, organisms būs pārslogots.
Izvēloties ūdeni, labāk nemesties galējībās un dot priekšroku dabīgam minerālūdenim: tas palīdzēs atjaunot nātrija, kālija, magnija un citu elementu līdzsvaru, bet neradīs papildu slodzi.
Lai svētkus svinētu droši, aicinam ievērot vairākus padomus:
Svinot svētkus, atceries par drošu distanci! Lai arī ārkārtējā situācija valstī ir beigusies un nelieli pasākumi ir atļauti, rūpīgi apsveriet, vai tos nepieciešams apmeklēt – ja tomēr nolemjat svētkus svinēt plašākā lokā, ievērojiet drošu distanci no citiem svētku svinētājiem, kā arī rūpējieties par roku dezinfekciju.
Atcerieties adresi, kur dodaties svinēt svētkus!
Dodoties uz svinību vietām, ir svarīgi iepriekš noskaidrot, kurā novadā vai pagastā notiks svinēšana, kāds ir tuvākās pieturas vai māju nosaukums. Ja notiks negadījums un būs nepieciešama mediķu, policistu vai ugunsdzēsēju glābēju palīdzība, operatīvie dienesti varēs ierasties daudz ātrāk, ja viņiem tiks norādīta precīza atrašanās vieta.
Kurinot ugunskurus, uzmanīgi jāizvēlas vieta! Jāņu ugunskuru jākurina drošā attālumā no ēkām, kokiem un žogiem, lai, uzpūšot vējam, dzirksteles un karstums neaizdedzina blakus esošos priekšmetus un ēkas. Ugunskura vietai iesakām apkārt aplikt akmeņus vai aprakt apkārt zemi, lai uguns neizplatītos pa sauso zāli. Nededziniet ugunskurā sadzīves atkritumus, plastmasas pudeles un riepas – tas ne tikai radīs melnus dūmus un smaku, bet arī apdraudēs līgotāju veselību. Svinību karstumā nedrīkst arī aizmirst par drošību – VUGD iesaka blakus pie ugunskura novietot spaini ar ūdeni, lai nepieciešamības gadījumā varētu nodzēst ugunskuru.
Kurinot grilus, jāievēro piesardzība! Grili ir jānovieto drošā attālumā no ēkām, kokiem un nojumēm, un uz stabilas virsmas. Grils ir pareizi jāiekurina – sākotnēji ar speciāli šim mērķim paredzētu degšķidrumu ir jāaplej kurināmais, jāpagaida, kad tas sasūcas, uzmanīgi jāaizdedzina un tikai tad jācep uz tā gaļa. Šo darbu noteikti nedrīkst uzticēt maziem bērniem!
Bērnu drošība ir prioritāte – viņi ir rūpīgi jāpieskata! Aicinām vecākus rūpīgi pieskatīt bērnus! Gan gatavojoties svētkiem, gan atpūšoties, vienmēr atcerēsimies par bērnu drošību.
Bērniem svētki vienmēr šķiet īpašāki un nozīmīgāki nekā pieaugušajiem un nereti viņiem arī šķiet, ka var darīt to, ko ikdienā nedrīkst. Ja atpūšaties lauku saimniecībās, privātmāju pagalmos vai pie ūdenstilpēm, jāatceras, ka mazie atpūtnieki vienmēr jāpatur redzes lokā, uzmanot, vai nav izdomājuši kādu bīstamu nodarbošanos.
Bērniem ir jāuztic kāds pienākums, lai nebūtu laika nedarbiem – mazie līgotāji ir izveicīgi vainagu pinēji un galda klājēji. Ugunskuru kurināšanu un gaļas cepšanu gan atstājiet pieaugušo pārziņā!
Peldēties alkohola reibumā ir aizliegts! Peldētgribētājiem VUGD atgādina, ka neuzmanīga rīcība uz ūdens un alkohola lietošana var novest pie traģēdijas! 2019.gadā Līgo svētku brīvdienās no ūdenstilpēm tika izcelti četri bojāgājuši cilvēki!
Reibumā nepiedalies ceļu satiksmē! Ik gadu Līgo svētku brīvdienās ugunsdzēsēji glābēji steidzas arī uz ceļu satiksmes negadījumiem, lai no avarējušām automašīnām atbrīvotu cietušus cilvēkus, dzēstu aizdegušās automašīnas un veiktu citus glābšanas darbus.
Jāņos mielastu baudi apdomīgi! Jāņos cilvēki ēd, dejo, dzied un smejas – visu dara vienlaicīgi. Iespējams, tieši tāpēc gadu no gada nākas glābt dzīvības vairākiem cilvēkiem, kuri aizrijušies ar gaļu. Pagājušajā gadā reanimācijas pasākumus turpat pie svinību galda pēc aizrīšanās ar gaļu veicām diviem cilvēkiem, savukārt kāds vīrietis spēka gados, aizrijoties ar gaļu, diemžēl gāja bojā, jo līdzcilvēki nebija gatavi vai baidījās sniegt pirmo palīdzību.
Ja tomēr ir izcēlies ugunsgrēks vai noticis nelaimes gadījums, kas apdraud Jūsu vai līdzcilvēku dzīvību vai veselību, nekavējoties zvaniet uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112!
Zini, kur meklēt medicīnisko palīdzību garajās svētku brīvdienās!
Atgādinām, ka ārkārtas tālrunis 113 ir tikai dzīvībai kritiskās situācijās. Nelielu traumu, pēkšņu saslimšanu vai hronisku slimību saasinājuma brīžos mediķu padomu var saņemt zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001, kas brīvdienās un svētkos strādā visu diennakti.
Tāpat dažādās vienkāršās veselības situācijās var vērsties pie dežūrārsta vai, piemēram, nelielu apdegumu, lūzumu, mežģījumu gadījumos medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem svētkos sniedz steidzamās medicīniskās palīdzības punktos.