Jāņi.
Līgo un Jāņi, kas var būt labāks!
Vasaras saulgriežos, kad visgarākajai dienai seko visīsākā nakts, mūsu tauta svin Jāņus.
Jāņi ir lielākie un mīlētākie latviešu svētki.
Tāpēc tiem gatavojas jo cītīgi. Jāapdara lauku darbi, jāizravē dārzi un puķudobes, jāsakopj sēta. Saimnieces sēja sieru, saimnieki no miežiem darīja alu.
Jāņi, visiem zināms, ka šajā naktī nedrīkst iet gulēt.
Visas aktivitātes notiek ārā un koncentrējas ap lielu ugunskuru.Meitenes lasa pļavās puķes, pin un liek galvā vainadziņus, kamēr vīrieši, kam Jānis vārdā, saņem dāvanā kuplu ozollapu vainagu.
Par Jāņu zālēm sauc visus zaļumus, kas plūkti Jāņu dienā un Jāņu vakarā, taču tautas dziesmās visbiežāk pieminētas madaras, vībotnes, āboliņš un buldurjānis.
Papardes ziedu tikai tad varot atrast, ja meklējot kopā ar sev nolemto cilvēku. Ar zālēm izkaisīja pagalmu, kūti, takas, pa kurām diendienā staigāja saime.
Jāņi, zāles lika gultās, sprauda pie sienām un griestiem.
Pa grīdu izbārstīja sakapātas lapas un sasmalcinātas kalmes.
Visi gaida Jāņu dienu,
Meitas gaida, puiši gaida,
Puišiem alu, puišiem sieru,
Meitām zāļu vainadziņu.
Sagaidiet Jāņa dienu, līgo.
Jāņa diena spodra nāca, līgo, līgo.
Ugunīs mirdzēdama, līgo. Nāc nākdama, Jāņu diena,
Mēs jau tevi gaidījuši;
Mīkstu sieru sasējuši,
Saldu alu darījuši. Jānīts sēd kalniņā,
Zelta kokli koklēdams.
Nāc, Jānīti, sētiņā,
Nāc meitiņu pulciņā,
Tad māmiņa tev iedos
Jāņa siera gabaliņu.
Lai Jāņos nenotiktu ķibele.
Un pēcjāņos nevajadzētu saskarties ar dižkreņķi un dižķibeli jāievēro dažādi ticējumi un paražas . Kas strādās Jāņu nakti, tam maksās dubultā. Ja Jāņi iekrīt sestdienā, pirmdien darbā būs grūti. Kas ejot rasā mazgāties, tam mājās esot atvienots karstais ūdens. Ja Jāņos neesi sadzēris ar Jāni, tad tevi visu gadu paģiras mocīs. Jāņu naktī vajaga nopīt divus vainadziņus un pusnaktī aiziet uz upi un iemest; ja vainadziņi saplūst kopā, tad izved tautās, ja nesaplūst, tad neizved. Ja dzērājam nezinot iedod ķēves mīzalus, tad tas vairs nedzer. Ja no rīta ceļoties tūliņ dzied, tad vakarā esot jāraud. Zāle aug līdz Jāņa vakaram, bet jau ar Jāņa dienu sāk briest. Tādēļ zālēm un tējai jāievāc augi līdz Jāņa dienai. Ja grib, lai gari mati aug, tad Jāņu naktī pusnaktī vajag pāris stopinj matos saliet.Jāņi!
Tur, kur līgotāji Jāņu naktī ejot par pļavām (un nokārtojas:), augot labāki zāle.Jāņa dienas rītā jānogriež papardes kāts pie pašas pamatnes, uz nogriezuma būs redzams kāds burts, ar to burtu sāksies nākamā vīra vai sievas vārds.
Jāņiem alu darot, nedrīkst laist svešus cilvēkus klāt, jo tad alus nerūgst.
Kas iegūst papardes ziedu, tas ir laimīgs, jo tam piepildās viss, ko viņš vēlas.
Uz slotas kātu Jāņu naktī ir jālec 8 reizes ap 8, kas ir uzvilkts uz zemes.Tanī laikā nedrīkst sarunāties un arī ne smieties. Kad ir to izdarījis, tad uz slotas kāta jāšus ir jāaizlec līdz tuvākam papardes pudurim, bet tikai vienam: tad tas redzēs papardes ziedu ziedam.
Nāc nākdama, Jāņu diena,
Mēs jau tevi gaidījuši;
Mīkstu sieru sasējuši,
Saldu alu darījuši.
Jānīts sēd kalniņā,
Zelta kokli koklēdams.
Nāc, Jānīti, sētiņā,
Nāc meitiņu pulciņā,
Tad māmiņa tev iedos
Jāņa siera gabaliņu.
Grezni, grezni Jānīts jāja, līgo, līgo.
Nopušķotu kumeliņu, līgo.
Grezni dzieda mūs māsiņa, līgo, līgo.
Rožu dārzu laistīdama, līgo.
Sieru, sieru, Jāņa māte, līgo, līgo.
Tev ir govis laidarāi, līgo.
Alu, alu, Jāņa tēvsi, līgo, līgo.
Tev ir mieži tīrumāi, līgo.
Visiem vārti appušķoti, līgo, līgo.
Kaimiņiemi nepušķoti, līgo.
Kaimiņiemi laiski puiši, līgo, līgo.
Savus vārtus nepušķoja, līgo.
Jānīšami brālīšami, līgo, līgo.
Caur cepuri mati auga, līgo.
Kad atnāca Jāņa diena, līgo, līgo.
Vainadziņa nevaj’dzēja, līgo.
Nākat šurpu, Jāņu bērni, līgo, līgo.
Nākat lieli, nākat mazi, līgo.
Lieliem došu alu dzerti, līgo, līgo.
Maziem siera gabaliņu, līgo.
Labvakaru, Jāņa māte, līgo, līgo.
Vai tu mūsu gaidījusi? Līgo.
Mīkstu sieru sasējusi, līgo, līgo.
Saldu alu darījusi, līgo.
SVINAM JĀŅUS!
UN kā tad šie jāsvin ?
Padomi, kā to darījuši senču - senči un kā būs to mums darīt….
Gatavot mielastu - Jāņos neiztikt bez siera, pīrāgiem, dažādiem, vēlams apaļiem, raušiem un plāceņiem, pašceptas maizes un maizītēm, pirmajām zemenēm un alus.
Kurināt pirti - peroties pirtī, cilvēks nomazgājas un arī attīra savas domas, sagatavojas Jāņiem.
Gatavot ugunsriteni - Līgo vakarā, tiklīdz noriet saule, godinot saules ceļu, no kalniem jāripina degošus riteņus.
- Taisīt lāpas - uguns kā auglības nodrošinātājs un aizsargs pret ļaunumu aizdedzinātajās lāpās jāņem līdzi visur, arī ejot aplīgot citus līgotājus, tādēļ Latvijā Jāņos bija pazīstami arī gājieni ar lāpām.
Taisīt saules vārtus - lai novietotu vārtus tā, ka vienos saule riet, bet otros lec, vajadzīga saimnieka gudrība.
Salasīt puķes un zāles - Jāņu vakarā plūktām zālēm piemīt dziednieciskas un pat maģiskas īpašības. Ar tām pušķo cilvēkus, māju, palīgēkas, arī mājlopus.
Pīt vainagus - zāles, kas sapītas aplī, ir dabas svētības, skaistuma, spēka un mūžības simbols, tādēļ līgot vajadzētu ar vainagu galvā.
Izrotāt māju - ar zālēm, zariem, ziediem izpušķota māja ir īpaši pietuvināta dabai, kas dod enerģiju mājā mītošajiem cilvēkiem.
Pušķoties pašām un pušķot bērnus
Iziet cauri trīs vārtiem - Jāņu vārtus taisa mājas pakalnā no divām bērzu meijām, kas galotnēs saliktas kopā. Vasaras saulgriežos ir ļoti būtiski godināt sauli, vakarā to pavadot, no rīta sagaidot. Trešie vārti ir domāti jāņubērniem.
Mazgāties rīta rasā - rīta rasai esot dziedinošs spēks, tāpēc pa to jābrien basām kājām, jo saskaņā ar ticējumu tad būs nauda pastalās.
Sagaidīt sauli - līksmošana un dziesmu dziedāšana ir saulei veltīts rituāls, tādēļ saule jāsagaida tieši ar dziesmām.
Jāņuguns
Lai nu cik īpaša, bet arī jāņuguns tomēr ir uguns — tā ir jāaizdedzina. Tieši šajā ziņā atšķirību no senčiem nav nekādu. Laukos visu gadu vai vismaz pavasara otro pusi visu lieko krauj skaistā kaudzē un taupa.
Ja ir iespēja, jāņuguni parasti krauj lielākoties paaugstinātās vietās. Ja Jāņu taka ir iestaigāta, tas vienmēr notiek vienā un tajā pašā vietā. Ja reiz runājam par tradīcijām — jāņuguni cenšas pacelt pēc iespējas augstāk.
Jo ticējums apgalvo — cik tālu spīd uguns, tik tālu viss ir kārtībā, zemē auglība, laukos labība, meita mājās. Svarīgi ir arī tas, ka ar jāņuguni mēs atbaidām ļaunos garus — uh, Jāņu naktī pilns gaiss ar raganām, vilkacēm un laumām.
Taisnības labad jāteic, ka arī uz zemes kurta jāņuguns ir labāka par tumšu nakti. Zvejnieki savulaik jūrmalā dedzināja vecās darvotās laivas, bet kurzemnieki palaida jūrā degošu mucu.
Daudzi būs pamanījuši stabu, kura galā deg uguns. Tā ir veca vidzemnieku paraža — tā saucamā pūdele. Ir tikai viens priekšnoteikums visām dedzināšanām — jāņuguns jāiededz tieši tajā brīdī, kad saule riet.
Līdz mūsdienām saglabājusies paraža lēkt pāri ugunskuram. Tāpēc tagad to nemēdz kurt pārāk augstu. Bet jāatceras tikai kāda svarīga nianse — ja reiz lecam pāri ugunij, sadevušies rokās, nedrīkstam atrauties viens no otra, tad laimes nebūs.
Papardes zieda meklēšana.
Papardes zieda meklēšanai ir senas un noslēpumainas saknes. Jo pat tad, ja papardes kustas, iet un skatīties, kas tur notiek, var izrādīties nepieklājīgi un pat bīstami. Ja nu tur gulšņā lācis…
Daudzi tautas ticējumi par papardes zieda meklēšanu izsakās izvairīgi, gan iezīmējot gūstamos labumus, bet tieši vārdā tos nenosaucot, piemēram, «Kas Jāņu naktī guļ papardēs, tam piepildās visas vēlēšanās» vai «Jāņu naktī jāmeklē papardes zieds. Atradējs būs vesels un laimīgs cauru gadu».
Mūsdienās cilvēki ir daudz atvērtāki un progresīvāki, tāpēc papardes zieda meklēšanas jēdziens ieguvis daudz viennozīmīgāku interpretāciju.
Cilvēki ne tikai lietas, bet arī sabiedriskās organizācijas sauc īstajos vārdos. Tāpēc, ja jums ir kādas neskaidrības par papardes zieda meklēšanu, vislabāk zvanīt uz «Papardes ziedu». Viņi jau nu noteikti zinās.
Aplīgošana.
Tā nu ir padarīšana, ko Jāņos pieprot katrs, dažkārt atklādams gadiem ilgi slēptās vokālās un satīriskās dotības. Esiet droši, neviens jums neko nepārmetīs, tikai derētu atcerēties, ka alus katrā sētā ir atšķirīgs un valodiņa, valodiņa tam seko līdzi…
Aplīgošana ir ļoti sena tradīcija un saistās ar labas ražas un pārticības vēlējumu. Tāpēc apdzied gan miežus tīrumā, gan govis laidarā. Un: alu, alu, Jāņa tēvs(i), līgo! Vai: sieru, sieru Jāņu māte, līgo!
Tiesa, ar to vien nevajadzētu apmierināties, jo, kad jūs nonāksiet aci pret aci ar cienīgiem kaimiņu aplīgotājiem, dziesmu krājumam vai improvizācijas prasmei ir jābūt bagātīgai.
Aplīgo visu un jebko. Laukos brien caur mežiem un tīrumiem, pa ceļam plūcot jāņuzāles un nepalaižot garām nevienu trūkumu vai labumu noskatītā saimnieka īpašumā.
Jāņos neiztikt bez pīrāgiem, dažādiem, vēlams apaļiem, raušiem un plāceņiem, pašceptas maizes un maizītēm, pirmajām zemenēm, siera un, protams, alus.
Senāks dzēriens laikam ir medalus, kura sastāvā ir noteikta daļa medus, kas alum piedod saldumu. Sensenā gaļas un zivju cepšana uz oglēm vai iesma arī nav smādējama — tā vienmēr darīts visās malu malās.
Jāņu pīrādziņi.
Mārtiņš Rītiņš iesaka…
50 gabaliņi , es gan teiktu pīradziņi , bet Rītiņš ir Rītiņš “kas gan var būt labāka par šo”
80 ml olīvu eļļas
1 bunte sīpolloku (lieto apakšējo balto daļu, var izmantot arī sīpolus vai šalotus)
24 daivas smalki sakapātu ķiploku
1 kg spinātu lapu
Muskatrieksts
1 bunte pētersīļu
1 bunte diļļu
500 g Madonas, Raimonda Meldera Līvu pagasta kazas siera
3 olas sakultas
50 g apceptu ciedru riekstu
500 g dzidrināta sviesta
Sakarsētā olīvu eļļā sautē sīpolus, līdz tie mīksti.
Pieliek ķiploku un spinātus un sautē līdz spināti saplok, apmēram minūti.
Pierīvē muskatriekstu, pievieno sāli un piparus pēc garšas.
Spinātu masu izceļ uz sieta, notecina lieko šķidrumu.
Masu turpina karsēt, līdz paliek tikai 2 ēd.k. šķidruma, to pievieno spinātu masai.
Sagatavoto masu atdzesē un iemaisa tajā visas pārējās sastāvdaļas.
Veidošana.
Izrullētu mīklu izklāj un noziež ar sviestu.
Liek vēl vienu mīklas kārtu uz noziestās kārtas, atkal noziež ar sviestu un tad liek trešo mīklas kārtu.
Sagriež gareniski 6 vienādās sloksnēs.
Uzliek uz sloksnes tējkaroti masas (sk. attēlā) un veido trīsstūrīti, pārlokot mīklu pār pildījumu.
Nogriež izveidoto, liek atkal pildījumu utt.
Sagatavotos trīsstūrīšus liek uz cepamās pannas, kas izklāta ar pergamenta papīru.
Pīrādziņus apziež ar sviestu un cep krāsnī apmēram 10 minūtes, līdz tie kļūst gaiši brūni.
JĀŅU SIERS
Sastāvdaļas:
10 litri vājpiena vai pilnpiena (biezpienam)
7 lirti piena
5 olas
5 ēdamkarotes sāls
1 glāze krējuma
Ķimenes vai zaļumi
Pagatavošana.
Katlā ielej 7 litri piena un liek to uz lēnas uguns karsēties. Ja sieru grib mīkstāku, pienam pievieno glāzi ar ūdeni. Vairākas dienas iepriekš sagatavo biezpienu - ņem 10 l vājpiena vai pilnpiena un ļauj tam sarūgt. Kad piens jau lielā kunkulī, to izmaisa un liek sildīties uz lēnas uguns, kamēr sāk atdalīties sūkalas un piens ir tāds, ka pirksts karstumu knapi tur.
Virumu nokāš. Jo biezpiens vecāks, jo siers labāks. Biezpienu (aptuveni 1,5 kg) sastampā traukā. Citā traukā. Ņem 5 olas un pievieno tām 5 ēdamkarotes sāls. Var pievienot krējumu (1 glāze) vai taukvielas, tad siers būs mīkstāks. Masu sakuļ ar mikseri. Jāņu sierā pēc tradīcijas liek ķimenes, bet tās var arī nelikt vai arī pievienot zaļumus.
Kad piens uzkarsis un teju sāks celties augšā (svarīgi nenokavēt īsto brīdi, citādi piens nesavilksies un būs jāizlīdzas ar citronskābes šķipsniņu), tajā ber iekšā sadrupināto auksto biezpienu.
Pienu visu laiku maisa. Kad sūkala kļūst dzidra un biezpiens – staipīgs, to pārlej traukā, kas pārklāts ar arudumu vai marli (var arī sietā).
Svarīgi marli saslapināt aukstā ūdenī, lai biezpiens nelīp klāt. Biezpienu izvirza marlītē, lai notecinātu sūkalas. Katlā ieliek divas sviesta piciņas un lēnām ievieto no sūkalas notecināto biezpiena masu.
Nemitīgi maisot un karsējot, masai lej klāt sakulto olu. Kad biezpiens, to nemitīgi maisot , sāk atlekt no katla malām, tas ir gatavs. Masu ar koka lāpstiņu izņem no katla. Gatavo sieru saliek traukā vai auduma maisiņā, un zem neliela sloga liek atdzesēties.
STEIKS.
(varbūt labāk, nekā tradicionālais šašļiks)
Sastāvdaļas:
Liellopa gaļu
Ķiplokus
Piparus
Sāli
Pagatavošana:
Nomazgā gaļu un nosusini salvetē sausu. Liellopa gaļu, griez 1 cm biezās šķēlēs perpendikulāri šķiedrām. Kārtīgi un bagātīgi no abām pusēm ierīvē ar iepriekš saspiestu ķiploku, kas samaisīts ar sāli. Tieši tāpat ierīvējam ar maltiem pipariem.
Atstāj uz nepilnu stundu “ievilkties”. Tad liec uz grila cepties –1 min - no vienas puses, tad 4-5 min – no otras puses. Vienlaikus uz grila uzgrillē tomātus, veselus ķiplokus, sīpolis, baklažānus un citas piedevas, kas patīk.
Es gatavo gaļu pasniedzu ar iepriekš sagatavota diļļu sviesta (sviestu samaisa ar dillēm, saplucinātām ar rokām) piciņu. Taču tikpat labi iederēsies dažādas mērces un salsas.
SALDAIS (zemeņu laikā - tas ko vajag)
Sastāvdaļas:
Zefīrs
Putukrējums
Zemenes
Pagatavošana:
Zefīru, putukrējums un zemenes kārto vienu virs otra un ļauj nostāvēties. Garšo visiem!
Jāņi, ticējumi, kas kā runā, piepildās…
Ja Līgo vakarā Jāņa tēvam uz galda stāv vairākas atkorķētas alus pudeles, tad skaidrs, ka viņš piedalās “Aldara” loterijā.
Ja Līgo dienā nelīst lietus, tad tas sāks līt ap to laiku, kad dosieties meklēt papardes ziedu.
ja ir ko dzert/ēst, tad no rīta vairs nebūs.
Ja Jāņu nakts vakarā dedzināsi gumijas laivu - nākamajā rītā dabūsi pa kaklu no tās īpašnieka.
Jāņu naktī vairākas meitas met vainagus ūdenī; no rīta iet skatīties - kurai vainags no vietas izkustējies, tā izies pie vīra.
Jāņu naktī jāiet gulēt nemazgātu muti - kurš sapnī nāks ar dvieli, tas precēs.
Puisis Jāņu naktī noķer pļavā sienāzi un apnes to savai iecerētai apkārt, teikdams: ko dusmojies, ko domā, tavas domas ir manā kulītē; dzelzs man apkārt, tērauds ap manu sirdi, sidrabs uz manas galvas lai sašķīst.
Jāņu naktī ap pusnakti jābrien pa ūdeni, tad rītā būs nauda pastalās.
Jāņu naktī vajagot iegriezt vienā eglē sirdi. Ja otrā rītā sirdī esot maijvabole, tad griezējam tai gadā būšot liela laime.
Jāņu naktī atveroties debesis. Ja tajā mirklī kaut ko vēlas, tas piepildās.
Ja priekš Jāņu dienas iznīcina vienu odu, tad rodas simts vietā, bet, ja pēc Jāņu dienas vienu iznīcina, tad simts iznīkst.
Jāņu dienā jālec pāri ugunskuram, tad vasaru neēd odi.
Jāņi!
Ja Jāņu nakti guļ, tad visu vasaru nāk miegs.
Cik tālu spīd liesmas no Jāņu uguns, tik tālu lauki paliekot auglīgi, bet ļaudīm būs laba veselība.
Kad Jāņu rītā bez saules iet uz avotu mazgāties, tad paliek skaists.
Ja Jāņu naktī iet rasā vārtīties, tad skaistums un veselība iematota visai dzīvei.
Ja Jāņu dienā līgotājus aizraida, tad aizraidītājiem sagaidāma kāda nelaime.
Jāņi, meitu ticējumi….
Jāņu vakarā meitas iet pie dīķa un met vaiņagus. Kuras vaiņags noplūdīs, tad tā šogad precēšoties, bet, ja nenoplūdīs, tad neprecēšoties.
Jāņu naktī meitām vajag mest Jāņu vainagus ozolā. Kurš vainags uz pirmo sviedienu pakaras zaros, tā meita to pašu gadu izies pie vīra. Kuras meitas vainags nokrīt zemē, tai vēl precinieks jāgaida. Cik reizes vainags nokrīt zemē, tik gadi jāgaida.
Jāņu vakarā meitas apsmērē naudas gabala vienu pusi ar sarkanu krāsu, aiziet pie upes un met to ūdenī. Ja naudas gabals iekritīs ar sarkano pusi, tad tā precēs nabagu, bet, ja naudas gabals nokritīs ar nesmērēto pusi, tad precēs bagātu vīru.
Jāņu naktī jaunām meitām krustcelēs jāvij vainadziņš no 9 šķiru puķēm. No katras šķiras jāņem deviņi ziedi. Ar šo vainadziņu galva jāiet gulēt. Kas sapņos vainadziņu noņems, tas apprecēs.
Jāņu vakarā jaunas meitas iet pie ūdens. Kāda puiša atspīdumu meita redz ūdenī, tas būs viņas precinieks.
Jāņu naktī meitai jānoģērbjas kailai, jāuzliek rožu vainags galvā, kurš puisis to noķers, tas būs meitas nākamais vīrs.
Jāņu naktī paparde zied zelta ziediem, kas to redz ziedot, tas var izteikt vienu vēlēšanos, kura piepildīsies.
Jāņu dienas rītā - pirms saules lēkta - nerunājot jāaiziet uz pļavu tā, lai neviens neredz. No trejdeviņiem ziediem jānopin vainags, jāiebāž azotē un visu dienu jāglabā. Vakarā kārtīgi jāizdejojas.
Ejot gulēt, vainags jāliek pagalvī. Tad sapnī varēs redzēt, kas notiks nākotnē.
Jāņu dienas pusnaktī jāskatās caur gredzenu ūdens glāzē. Tad varot redzēt līgavaiņa seju.
Jāņi.
Nāc, Jānīti, līksmoties
Jāņu dienas vakarā,
Tad tev būs medus, siers,
Rupju kviešu plācenīts.
Jānīts gāja cūku kaut,
Vara taure mugura;
Cik cūciņa parukšķēja,
Jānis pūta vara tauri.
Jāņu māte sieru sēja
Deviņiem stūrīšiem;
Devītā stūrītī
Iesien gudru padomiņu.
Līgo lauki, līgo pļavas,
Savas dienas gaidīdami;
Kad atnāca Jāņa diena,
Visiem ziedu seģenītes.
Kad atnāca Jāņu diena,
Es varēju priecāties:
Ziedēj’ pļava, ziedēj’ nora
Ziedēj’ visas mežmalītes.
Balti ziedi āboliņis
Diža ceļa maliņāi;
Kad atnāks Jāņa diena,
Ievīs tevi vainagā.
Visu gadu izstaigāju,
Jāņu zāles meklēdama;
Nu atradu Jāņu zāli
Pašā Jāņu vakarā.
Brauc, Jānīti, šai zemē
Ar to ziedu vezumiņu;
Meitām dodi sārtas rozes,
Puišiem zaļas skābenītes.
Jāņu bērni bēdajās,
Kādas plūkt Jāņu zāles.
- Plūc papriekšu papardīti,
Tad grēteli, vībotnīti.
Jānītim pavaicāju,
Kādu plūkt Jāņa zāli.
- Plūc, māsiņa, ko plūkdama,
Saplūc raibus puķu pušķus:
Zilus, baltus, iedzeltēnus,
Kas Jāņos uzziedēja.
Jāņu bērni nomirkuši,
Jāņu zāles lasīdami,
Jāņu zāles lasīdami,
Staignus purvus bradādami.
Visas labas Jāņa zāles,
Ko plūc Jāņu vakarā;
Visi labi Jāņa bērni,
Kas plūc krāšņas Jāņu zāles.
Vīraksnīte, papardīte,
Tā labā Jāņu zāle;
Asais dadzis, smalka nātra
Tie rociņas sabadīja.
Kas gulēja Jāņu nakti,
Tas ne Vellam nederēja;
Neredzēja Jāņu nakti,
Kad ziedēja papardīte,
Kad ziedēja papardīte
Zeltītiem ziediņiem.
Sīkas puķes, lielas puķes
Ziedēj’ visu vasariņu;
Papardīte, gudriniece,
Tā ziedēja Jāņa nakti.
Kas spīdēja, kas vizēja
Viņa lauku galiņā?
Viena pati Jāņa zāle,
Tā spīdēja, tā vizēja.
Pinat, meitas, vainadziņus
Jāņa dienas vakarā:
Kam būs greznis vainadziņš,
Tā Jānīša līgaviņa.
Visas sētas, žogmalītes
Jāņu zālēm apaugušas;
Iesim, meitas, salasīt,
Pīsim Jāņu vainadziņus.
Visiem vārti appuškoti,
Kaimiņiemi nepuškoti:
Kaimiņiem laiskas meitas,
Gultā vien vārtījās.
Slinki slinki tēva dēli,
Nav ozola istabā;
Pašiem bija tāda pļava,
Kur aug kļavas, ozoliņi.
Sit, Jānīti, vara bungas
Vārtu staba galiņā,
Lai sanāca Jāņu bērni
No maliņu maliņām.
Kalnā kāpu gavilēt,
Lai balsiņis tāļu skan,
Lai dzirdēja Jāņu māte,
Kur dziedāja Jāņu bērni.
Ciema meitas lielījās
Varen lielas dziedātājas;
Kad atnāca Jāņu diena,
Ne dziesmiņas nezināja.
Kas tie tādi Jāņa bērni,
Ne tiem dziesmas, ne valoda;
Es dziedāju, man skanēja
Par deviņi novadiņi.
Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguļat:
Jāņu nakti papardīte
Zelta ziediem noziedēja.
Es, Jānīti, tevis dēļi
Visu nakti negulēju;
Nokavēju savu miegu,
Visu nakti līgodama.
Dziedat, meitas, Jāņu nakti,
Tad dziesmiņas tālu skan,
Tad dziesmiņas tālu skan,
Tāli tautas klausījās. 
Skaista skaista Jāņu nakti
Zelta rasa nomirdzēja;
Jauni puiši miegā krāca,
Zelta rasu neredzēja.
Pa pāram rieksti auga,
Pa pāram āboliņš;
Pa pāram jauni ļaudis
Jāņu nakti pulcējās.
Jāņu nakti dancot gāju,
Naudu bēru zābakā,
Lai teic meitas dancodamas,
Tam sidraba zābaciņi.
Balta kaza, vara ragi,
Visas četras kājas kaltas,
Tā bij laba Jāņu nakti
Puišiem jāti pie meitām:
Jānis ragos, Pēters astē,
Miķels kazai mugurā.
Lai cik gara Jāņu nakte,
Man dziesmiņu nepietrūka:
Man Laimiņa uzsegusi
Dziesmu segu mugurā.
Brauc ar Dievu tu, Jānīti,
Ar to ziedu vezumiņu;
Brauc atkal citu gadu,
Mēs tev’ skaisti saņemsim.
Gauši nāca, drīz aizgāja
Tā lielā Jāņa diena:
Nebij dienu, ne nedēļu,
Vienu pašu vakariņu.
Lakstīgala balsi loka,
Meža galus trīcināja;
Ganu meita gavilēja,
Jāņu dienas gaidīdama.
Nāc nākdama, Jāņu diena,
Daudz tevīm gaidītāju;
Šī dieniņa, rīt dieniņa,
Parīt pati Jāņu diena.
Pērn bij Jāņi, šogad Jāņi,
Citā gadā ar būs Jāņi.
Nu, ļautiņi, priecājaties,
Nav vairs tālu Jāņa diena:
Noies saule, uzlēks saule,
Tad būs pati Jāņu diena.
Nāc, Jānīti, līksmoties
Jāņu dienas vakarā,
Tad tev būs medus, siers,
Rupju kviešu plācenīts.
Es to savu istabiņu
Ar meijam izpušķoju,
Saldu alu darināju,
Līgotājus gaidīdama.
Jāņi, laika prognoze.
Pašreizējās prognozes liecina, ka Latvijā būs diezgan liela varbūtība, ka lietus nebūs.
Tas gan nebūšot visā valsts teritorijā, bet kādā no reģioniem noteikti līs. Lielākā varbūtība, ka tas būs valsts austrumu daļā.
Tiek prognozēti silti Jāņi!
Vispār… ar tiem sinoptiķiem pat piedzēries policists netiks skaidrībā… 😉
STARP CITU … pēdējo 55 gadu laikā kopumā Latvijā Jāņu naktī līst retāk nekā katru otro gadu – 37 % gadījumu šajā naktī kaut kur Latvijā ir lijis. Biežāk lietus skāris ir Kurzemi – tur 40 % gadījumu ir fiksēts lietus, bet retāk lijis Zemgalē – vidēji 30 % gadījumu.
Cerot, ka lietus nesabojās svētku noskaņu,
Kaut arī saule uz brīdi noslīgst aiz apvāršņa, līgo naktī nekad nepaliek pa īstam tumšs, un visiem jāpaliek nomodā, lai sagaidītu saullēktu. Jauni pāri mēdz doties mežā un meklēt leģendāro papardes ziedu.
Vai, vismaz viņi paši tā apgalvo, kas to lai zina?
Kad esat sveicis uzlecošo sauli, nomazgājiet seju rīta rasā – saka, ka Jāņu rītā tā esot sevišķi veselīga.
Papildus dažas idejas, KĀ šogad līgot. 🙂 Ja Tev vēl kādas labas idejas, kur var skaisti nosvinēt Līgo svētkus, raksti komentāros!
Ko es, un mēs ēdīsim.
Vienmēr un it visur tradicionāli cienastā ir jābūt Jāņu sieram !
Tomēr ir novēroti ļoti tradicionāli ieradumi…
Pēc Jāņu obligātais veselības uzlabotājs…
PRIECĪGUS JĀŅUS UN LĪGO !
Jāņu nakti, meitiņ, sargi
Savu puķu vainadziņu,
Nakts ir silta, galva karsta,
Novīst puķu vainadziņš.
Lai Tev Jāņu siers ir salds, dziesmas skaņas un odi nekož!
Līgo!
Smaržos zāle, glāstīs vējš,
Dabu pāršalks lietus spējš.
Vienreiz gadā varam mēs
Ziedu meklēt papardēs!
Papardes zieda iegūšanas paņēmieni ir dažādi:
Jāņa naktī jāiziet uz papardēm un jāpaklāj zīda nēzdodziņš. Papardes ziedot ziedus nobirdina nēzdodziņā. Nēzdodziņš ir jāaizsien un jāpaglabā. Tad visu var zināt, kas notiek pasaulē. (LTT: L. Dragūne, Meirāni.)
Uz slotas kātu Jāņu naktī ir jālec 8 reizes ap 8, kas ir uzvilkts uz zemes. Tanī laikā nedrīkst sarunāties un arī ne smieties. Kad ir to izdarījis, tad uz slotas kāta jāšus ir jāaizlec līdz tuvākam papardes pudurim, bet tikai vienam: tad tas redzēs papardes ziedu ziedam. (LTT: L. Aizupe, Irlava.)
Jāņa naktī vajaga gulēt zem papardēm, tad dabūjot redzēt, kā tās pašā pusnaktī zied. Viņas noziedot vienā acumirklī. Papardes ziedot sudrabotiem, pēc citu nostāstiem zelta vai pat dimanta ziediem. Kad papardes ziedus ieliekot kāju apavās, tad varot iet, kur gribot, bet neviens to nedzirdot. Tāds cilvēks kļūstot laimīgs: viņš varot atsaukt tālus neredzamus cilvēkus, kad tikai klusām to vēloties. (LTT: D. Ozoliņš, Jaunroze.)
Zāļu vakarā jāiet uz mežu un jānostājas pie kādas papardes. Tēva reizi skaitot ar dzelzs nūju jāapvelk sev un papardei pēc iespējas liels riņķis un jāgaida līdz paparde uzziedēs. Kas dabūjis papardes ziedu, tas uz visu mūžu laimīgs. (LTT: L. Lupiķis, Dzelzava.)
par tāda papardes zieda esamību:
1. Kaut kur noteikti ir Tavs īstais papardes zieds.
2. Papardes zied par spīti lietum, vējam, aukstumam, odiem, knišļiem un citiem mošķiem.
3. Papardes zied ne tikai mežā, bet arī citās, bieži visai netradicionālās vietās.
4. Ja papardes ziedu meklēsi tradicionālā vietā (pļavā, mežā, upes krastā), ir svarīgi, lai kājas būtu siltas. Tas pasargās ne tikai no aukstuma, bet arī no iesnām un citām nepatīkamām vainām pēc tam.
5. Ja papardes ziedu meklēsi pus pa jokam, tad tomēr neaizmirsti par savu draudzeni - kontracepcijas tabletīti.
6. Prezervatīvs papardēs pasargās ne tikai no neplānotas grūtniecības, bet arī no seksuāli transmisīvām infekcijām.
7. Ja papardes zieda meklējumos Tu tomēr neesi īsti pārliecināta par partneri, tad, lai mazinātu iespējamās infekcijas risku, pēc tam ieteicams pačurāt. Pavisam nopietni!
8. Ja papardes zieds Tavā ceļā gadījies pavisam neplānoti, tad vēl 72 stundas darbojas avārijas kontracepcija.
9. Arī Līgo vakarā un Jāņu dienā ir vērts atcerēties par sava organisma imunitāti un maksts mikrofloru un lietot ne tikai Jāņu sieru, bet arī citus skābpiena produktus, piemēram, kefīru.
10. Ja Tavs papardes zieds tiešām ziedēs šogad, tad var gadīties, ka nākamgad martā kāds mazs ķipars kļūs par svarīgāko Tavā dzīvē!
Jāņu naktī tika piekops «senlatviešu» grupu sekss – kurš kuru noķēra, to dabūja. Tas bija katra kopienas dalībnieka sakrāls pienākums. No pienākuma izvairīties nevarēja neviens, kas bija uz to spējīgs.
Laikam ritot, Jāņu nakts izdarības kautrīgi attaisnoja ar papardes zieda meklēšanu.
Lai arī dabā nav sastopams papardes zieds, tas vienalga neatlaidīgi tika meklēts mežu biezokņos. Meitas un puiši, lai izskatītos smukāki, pucējās kā senos laikos, tā mūsdienās.
Puķu un ozola vainags ir neiztrūkstoša Jāņu atribūtika.
Ozola vainags simbolizē vīriešu spēku, puķu vainags – daiļumu. Lai gan mūsdienas pieņemts, ka ozolzaru vainags jāliek tikai Jāņa vārda nesējam.
Bet vai tad citi vīriešu kārtas pārstāvji nav pelnījuši ozola spēku?
Īpaši, ja vakara gaitā būs jādodas meklēt papardes zieds.
Lai staaveeja, kam staaveeja,
Jaaniitim, tam staaveeja -
Stallii beeri kumelinji,
Alus muca pagrabaa!
🙂
Gardu sieru, saldu alu, skanjas dziesmas, gaishu saartu, papardes ziedu un neviena oda!
Ozollapu vainags vīriem
Jāņu naktī ozollapu vainagi ir galvā teju visiem Jāņiem un ne tikai. Visvieglāk šādu vainagu pīt no sīkiem ozolzariņiem vai pat tikai lapām.
Lai vainags būtu pietiekami stingrs, ozolzariņus vai lapas ar auklu var pīt klāt biezākai auklai vai stieplei. Pa vidu lapām var vīt dažādus ziedus, smilgas un citus Jāņu laika daiļumus.
Ar ziediem papildināts un šaurāks ozollapu vainags piestāvēs arī sievietei.
Ziedu vainags
Meitu vainagos var iepīt iekšā visu, kas pļavā atrodams, jo šajā laikā katra zālītē ir enerģijas pārpilna. Lai ziedu vainadziņš būtu vienmērīgi biezs, svarīgi to pīt no vienāda garuma puķēm.
Jau pa gabalu smaržos un nēsātāju labi izcels jasmīnu vainags (to jāstiprina ar auklas palīdzību, līdzīgi kā ozollapu vainagu). Pie jebkura apģērba piestāvēs no smilgām vien darināta galvasrota.
Vispateicīgākās puķes vainagu vīšanai ir margrietiņas, rudzupuķes un sarkanais āboliņš, kā arī smilgas. Ticējumi gan vēsta, ka Jāņu vainagā jāiepin trejdeviņas zālītes.
Kalmju pinums
Smaržīgs un ļoti vienkārši darināms ir kalmju vainags. Nepieciešamas vien trīs (var arī sešas, veidojot dubultbiezu vainagu) iespējami garākas kalmju lapas, kuras vienā galā stingri sasien kopā un sāk vīt bizes veida vijumu.
Pa vidu tādā bizē var iepīt arī margrietiņas un citas jāņuzāles. Ik pa laikam pinumu piemēra, kad tas ir nepieciešamajā garumā, abus galus stiprina kopā vainaga formā un zaļa, smaržīga, ziedoša bize, ko likt galvā svētkos ir gatava.
Kļavu lapu cepure
Pēdējā laikā arvien vairāk latviešu svētkos rotājas ar kļavu lapu cepurēm. Tādas pirms svētkiem nopērkamas teju visos tirgos un vienlīdz labi piestāv gan vīriem, gan sievām.
Tā var kļūt arī par lielisku dāvanu svētku laikā. Kļavu lapu cepuru vīšana būs pa spēkam cilvēkiem ar priekšzināšanām floristikā.
Vienkāršāku idejas atvasinājumu gan var izveidot arī visi pārējie- no bieza papīra izveido cepures pamatni (papīra cepuri), kurai klāt pamīšus līmē kļavu lapas tā, lai papīra baltums nespīdētu cauri. Arī šeit cepuri var papildināt ar ziediem.
Nevīstoša galvasrota
Tiem, kuriem nav laika vai vēlēšanās rotāties ar ziedu vai lapu pinumiem, var izlīdzēties ar prievīti vai krāsainu lentu, ko sien ap galvu, atstājot aizmugurē nokarājamies garākus prievītes galus.
Vainags ne tikai galvā
Jāņu laikā vanagi domāti ne tikai galvas rotāšanai. Tie ir arī labi un noskaņu raisoši dekori gan telpām, gan pagalmam. Laukos vainagus vij arī dzīvniekiem (govīm), bet arī pilsētā, piemēram, mājokļa durvis var dekorēt ar krāsainu vainagu.
Piemājas teritorijā krāsainu vainagu var karināt kokā vai krūmā, to var novietot uz galda vai izmantot automašīnas dekorēšanai. Dekorēšanai paredzētus vainagus var veidot arī ļoti lielus vai ļoti mazus, tiem nav tik būtiski ievērot stingrību - svarīgāks ir vizuālais iespaids.
Nav svarīgākais, kā jūs svētkus svinēsiet – galvenais dariet tā, lai jums pašiem ir prieks!
Vijiet vainagus, cepiet pīrāgus, dziediet dziesmas, dedziet ugunskurus un mīliet viens otru!
VAIROJATIES…
Jāņu ticējumi un buršanās
Kad Jāņa rītā bez saules iet uz avotu mazgāties, tad paliek skaists.
Jāņa naktī vīzes jāapaun ačgārniski, ar purniem uz papēžiem, tad jāsatinas baltā palagā un jāuzmeklē papardes zieds. Tad var iet, kur grib, un darīt, ko grib, neviens neredz.
Papardes ziedot ziedus nobirdina nezdodziņā. Nezdodziņš ir jāaizsien un jāpaglabā. Tad visu var zināt, kas notiek pasaulē.
Ja Jāņa dienas pusdienā vai pusnaktī redz kur naudu kaltējamies, tad vajadzīgs uzmest no kreisās kājas kaut ko virsū un tā uguntiņu apslāpēt, tad tās vietā paliekot naudas čupiņa zemē.
Jāņu naktī ap pusnakti jābrien pa ūdeni, tad rītā būs nauda pastalās.
Jāņu vakarā pušķo laukus: kāpostos sprauž liepu zaru, lai mīksti kāposti izaug, rudzos ozolzaru, lai cieti zari, pīlādzi pie vārtiem, lai sātāns netiek iekšā, mežrozes pie kūts, lai raganas netiek govis slaukt.
Kas Jāņa naktī kopojas, tam labība sagāžas veldrē.
Cik tālu spīd liesmas no Jāņu ugunīm, tik tālu visi lauki paliekot auglīgi un labība to gadu labi izdodoties.
Jāņa dienas naktī vajaga noģērbties plikam, aiziet uz rudzu lauku un trīsdeviņas vārpas aizlauzt no dienvidiem uz ziemeļa pusi.
Laužot var saimniekam novēlēt visādu nelaimi, sev atkal var prasīt kādu daļu no saimnieka rudziem. Kad rudzus nopļauj, tad viss notiek, kas novēlēts. Kad rudzu lauzējs iet pie saimnieka pirkt drusku rudzu, tad vēlāku visa novēlētā daļa pāriet pie lauzēja.
Jāņa dienā dzen sievas visus savus lopus: govis, aitas, cūkas uz kopu ganību. Tur iztaisa zemē caurumu, kur tad ieliek olu, karašas, alu. Nu uzkur tur uguni un tura maltīti. Tas esot lopiem par labu.
Jāņu nakti nekad nevajaga pirmajam dzīt lopus ganos, jo tad raganas noburot govis un tās paliekot klibas.
Lai pienu padarītu vāju, tad Jāņu rītā, itin agri, kad lopi tiek dzīti laukā, jāiet pa viņu pēdām ar slauktuvi uz rokas un jāsaka: “Tev tā sūkal’, man tas krējums! Tev tā sūkal’, man tas krējums!”
Lai byutu pīna daudz, tad Juoņu nakti juoizslauc ūtra saiminīka guovis.
Jāņu vakarā vecenes, kurām ir sakari ar ļauniem gariem, staigājot pa kaimiņu laukiem, plūkdamas zāli, ar nolūku atņemt kaimiņu govīm pienu. Jāņu nakti laidaros šīs vecenes esot ieradušās suņu izskatā un zīdušas pienu.
Jāņa vakarā lauž lapu žagarus, saulei noejot sien deviņi zari slotā, saulei lecot staigā pa kaimiņu ganībām, slauka rasu ar slotiņu piena slaucenē un dod govīm dzērienā, runājot šos piena vārdus: “Ai Dieviņ, mīļā Māra, sēd’ manā laidarā! Trīs upītes ietecēja manās govu nāstiņās, vien’ no jūras, vien’ no Ventas, treš’ no maniem kaimiņiem. No radziņiem pupiņos, no pupiņiem manā slaucenē: baltu pienu, biezu krējumu, dzeltānu sviestu dod (jāmin lopu spalva)!”
Kad Jāņa sestdienas vakarā uz piena tolenīšiem uzliek liepu lapas, tad govīm tai gadā ir arvienmīksti pupi.
Ja Jāņu dienā neviena mājlopa vai putna nekauj, tad tanī gadā no mājlopiem kāds nobeidzas.
Kā Ziemas svētkos, tā arī Jāņos lopi pusnaktī runājot par cilvēku likteni. Tie esot lopu laiki, kur viņiem jādod svētku barība.
Kad Jāņa nakti zirgus atstājot ganībās, tad ar tiem jājot lietuvēni un raganas.
Jāņa dienā vajagot zirgu ar olām dzirdīt, tad tiekot stipri un apaļi.
Ja priekš Jāņa dienas iznīcina vienu odu, tad rodas simts vietā; bet ja pēc Jāņa dienas vienu iznīcina, tad simts iznīkst.
Jāņa dienā jālec pāri ugunskuram, tad vasaru neēd odi.
Pa Jāņu nakti varot dabūt velnu redzēt, ja pliks stāvot vārtu starpā.
Jāņu nakti saimnieks uzmauc sev kaklā zirga sakas, loku grožus, iet pa otra saimnieka tīrumu un met tur olu vanckarus, ja grib otru noburt.
Ja viena saimniece grib, lai otrai saimniecei nebūtu daudz piena, tad viņa Jāņu vakarā iet ar dvieli govis slaukt un paņem arī spaini līdz. Ja kūts nav vaļā, viņa stāv pie durvīm un slauc to dvieli.
Otra lopiem pienu var atburt, ja Jāņu rītā iet pa ganu ceļu, vico ar rīksti un skaita: “Sviests, krējums manā ķērnē, viņu (kaimiņu) ķērnē sulas vien!
Lielo piektdienu vajaga iestādīt zirni; Jāņos paņemt zirņa ziedu, piespraust to pie cepures un ieiet baznīcā, tad var redzēt raganu.
Jāņa nakts ir raganu nakts. Tad tās pulkstens divpadsmitos skrienot burdamas pa kaimiņu sētām, laukiem un ganībām.
Jāņa rītā ejot raganas ar slaucenēm un slotu, rasu slaucīdamas, caur ko govīm atraujot pienu. Jāņa dienas vakarā saimnieks sēž pagalmā, lai nenāk raganas un nedara kādu ļaunumu viņa lopiem, bet ja kāds nāk, tad viņš to uzskata par burvi un sit nost.
Jāņa dienā mājas māte liek nātres uz logiem un sliekšņiem, lai raganas pakaļas sadedzinātu.
Jāņu vakarā jāsadedzina raganu vēmekļi un pelni jāizkaisa uz krustceļiem, tad skauģi un būrēji nenāks tai mājā.
Ja Jāņa vakarā ieliek padusē olu un tura līdz nākošiem Jāņiem, tad no tās izšķiļas pūķis.
Juoņa dīnas vokorā uz vuortim juolīk vaca veize, lai rupuči nalāktu klāvā un nazeistu gūvu.
Jāņu vakarā meitas iet pie dīķa un met vaiņagus, kuras vaiņags noplūdīs, tad tā šogad precēšoties, bet ja nenoplūdīs, tad neprecēšoties.
Jāņu vakarā meitas apsmērē naudas gabalu vienā pusē ar sarkanu krāsu, aiziet pie upes un met viņu ūdenī, ja naudas gabals iekritīs ar sarkano pusi, tad tā precēs nabagu, bet ja naudas gabals nokritis ar nesmērēto pusi, tad precēs bagātu vīru.
Jāņu nakti meitām vajaga mest Jāņu vaiņagus ozolā. Kurš vaiņags uz pirmo sviedienu pakaras zaros, tā meita to pašu gadu izies tautās. Kuras meitas vaiņags nokrīt zemē, tai vēl tautas jāgaida. Cik reizes vaiņags nokrīt zemē, tik gadi jāgaida.
Jāņu naktī jaunām meitām krustceļā jāvij vainadziņš no 9 šķiru puķēm. No katras šķiras jāņem 9 ziedi. Ar šo vainadziņu galvā jāiet gulēt. Kas sapņos vainadziņu noņems, tas apprecēs.
Jāņa naktī meitai jānoģērbjas kailai, jāuzliek rožu vaiņags galvā; kurš puisis to noķers, tas būs meitas nākamais vīrs.
Jāņa naktī meitas, gulēt iedamas, novilkušas visas drēbes līdz kreklam, arī apavus, un atstājušas pie gultas zemē. Kurš ir meitas brūtgāns, tas nākot nakti pie gultas, bet drēbēm pāri nekāpjot, tikai paceļot un noliekot uz krēsla un tad vēl tuvojoties gultai.
Meitām jāiet Jāņu naktī līgot; ja gulēsi Jāņu nakti, mūžam vīra nedabūsi.
Ja Jāņa dienā tik ilgi līst lietus, kamēr zirgu var apseglot, tad būs auglīga vasara.
Pīlādzi, bet ar nenokostu galotni, pārnes zāļu dienā un svēpē ar to bērnus.
Drudzi var atstāt uz ceļa, kad ņem Jāņa vakarā grieztu pīlādža koka spieķi, vai, ja tāda nav pie rokas, krāsns čauksturi, un kad drudzis sāk kratīt, kāpj tam mugurā un jāj uz krustceļu. Še spieķis vai čauksturis jānosviež un jāsaka: “Kas pirmais šo spieķi (čauksturi) ieraudzīs, tam lai drudzis paliek!” Tad slimajam jāiet atkal uz māju, atpakaļ neskatoties.
Jāņa naktī sists sviests jājauc kopā ar sagrauzdētu krupi un ar to niezis jāsmērē, tad tas noejot.
Ja Jāņa dienā ņem adatu rokās, tad uz pirkstiem metas augoņi.
Jāņa dienas naktī jāņem gluži melns suns jeb teļš, jāiet ar to uz mežu, tur jāuzvāra lielā katlā ūdens, un tur jāiemet paņemtais kustonis tik ātri, ka suns nedabū kaukt jeb teļš bļaut.
Katlam jāuzliek vāks un tikmēr jāvāra, kamēr gaļa atkrīt no kauliem.
Kad tas izdarīts, tad jānodzēš uguns un jāņam kauli laukā. Nu ir jābāž kauli cits pēc cita mutē un jāprasa otram: “Vai tu mani redzi?” Kad otrs atbild: “Redzu”, tad jāņam atkal cits kauls, kamēr otrs saka, ka neredzot.
Ja šādu kauliņu pie sevis turot, tad, lai ejot kur iedams, neviens kauliņa nesēju neredzēšot.
Jāņa naktī skrienot tāda pelīte ar zālīti mutē. Tā pelīte esot jānoķer un jāizņem tai zālīte no mutes. Ar to zālīti cilvēks varot palikt neredzams.
Ja Jāņu vakaru izlaiž caur skursteni baltu balodi, tad to cilvēku visi mīlot.
Jāņa vakaru vajagot iet uz kaimiņu robežas ēst, tad apēdīšot kaimiņa lauka svētību.
Ja kāds grib otru noskaust, tad vajaga Jāņa vakarā kurināt pirti un lūgt to pirtī, kuru grib noskaust.
Jāņos nedrīkst čūskas pieminēt, tad tās nāk mājā.
Jāņa naktī, kad parādās zvaigznes, ja atminēsi savu zvaigzni, tad paliksi svēts.
Nu kā ? Patika….
@Maija,
Nu ja,ka patika
Jāņos ir ieteicams pieturēties pie maksimāli vienkārša uztura, kas dos spēku un drosmi izpildīt visus iepriekšminētos punktus - siers un alus. Atceries, Jāņu vakars ir tas vakars, kad tev patiešām garšo ķimeņu siers.
Sods par ugunskuru kurināšanu pilsētas pludmalēs – līdz 71 eiro, par ugunskuru kurināšanu apstādījumos – līdz 350 eiro, par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu – līdz 350 eiro, Piejūras dabas parkā – līdz 1000 eiro, bet par ugunskuriem aizsargājamajās teritorijās pie Baltijas jūras – līdz 1400 eiro.
Pingback: Līgo un Jāņi, kā svinēšu un ko iesaku. | Pa'grūddienis
Pingback: Līgo un Jāņu dienas, padomi, kā labāk un interesantāk svinēt