Līgo un Jāņi, gaidīti un svinami svētki, visiem joņotājiem

Līgo un Jāņi!

Ja kas, tiek gaidīti un gatavošanās tiem notiek savlaicīgi. Vasaras saulgriežos, kad visgarākajai dienai seko visīsākā nakts, mūsu tauta svin Jāņus.

Nav svarīgākais, kā jūs svētkus svinēsiet – galvenais dariet tā, lai jums pašiem ir prieks! Vijiet vainagus, cepiet pīrāgus, dziediet dziesmas, dedziet ugunskurus un mīliet viens otru!

Līgo un Jāņi ir lielākie un mīlētākie latviešu svētki.

Visiem zināms, ka šajā naktī nedrīkst iet gulēt! Visas aktivitātes notiek ārā un koncentrējas ap lielu ugunskuru. Meitenes lasa pļavās puķes, pin un liek galvā vainadziņus, kamēr vīrieši, kam Jānis vārdā, saņem dāvanā kuplu ozollapu vainagu.

Par Jāņu zālēm sauc visus zaļumus, kas plūkti Jāņu dienā un Jāņu vakarā, taču tautas dziesmās visbiežāk pieminētas madaras, vībotnes, āboliņš un buldurjānis.

Nāc nākdama, Jāņu diena,
Mēs jau tevi gaidījuši;
Mīkstu sieru sasējuši,
Saldu alu darījuši.

Jānīts sēd kalniņā,
Zelta kokli koklēdams.
Nāc, Jānīti, sētiņā,
Nāc meitiņu pulciņā,
Tad māmiņa tev iedos
Jāņa siera gabaliņu.

Līgo un Jāņi liek ievērot ticējumus.

Kas strādās Jāņu nakti, tam maksās dubultā.
Ja Jāņi iekrīt sestdienā, pirmdien darbā būs grūti.
Kas ejot rasā mazgāties, tam mājās esot atvienots karstais ūdens.
Ja Jāņos neesi sadzēris ar Jāni, tad tevi visu gadu paģiras mocīs.
Jāņu naktī vajaga nopīt divus vainadziņus un pusnaktī aiziet uz upi un iemest; ja vainadziņi saplūst kopā, tad izved tautās, ja nesaplūst, tad neizved.
Ja dzērājam nezinot iedod ķēves mīzalus, tad tas vairs nedzer.
Ja no rīta ceļoties tūliņ dzied, tad vakarā esot jāraud.
Zāle aug līdz Jāņa vakaram, bet jau ar Jāņa dienu sāk briest.
Tādēļ zālēm un tējai jāievāc augi līdz Jāņa dienai.
Ja grib, lai gari mati aug, tad Jāņu naktī pusnaktī vajag pāris stopinj matos saliet.
Tur, kur līgotāji Jāņu naktī ejot par pļavām (un nokārtojas:), augot labāki zāle.Jāņa dienas rītā jānogriež papardes kāts pie pašas pamatnes, uz nogriezuma būs redzams kāds burts, ar to burtu sāksies nākamā vīra vai sievas vārds.

Līgo un Jāņi, padomi.

Zināms, kā to darījuši senču–senči un kā būs to mums darīt!

Gatavot mielastu – Jāņos neiztikt bez siera, pīrāgiem, dažādiem, vēlams apaļiem, raušiem un plāceņiem, pašceptas maizes un maizītēm, pirmajām zemenēm un alus.

Kurināt pirti – peroties pirtī, cilvēks nomazgājas un arī attīra savas domas, sagatavojas Jāņiem.

Gatavot ugunsriteni – Līgo vakarā, tiklīdz noriet saule, godinot saules ceļu, no kalniem jāripina degošus riteņus.

 Taisīt lāpas – uguns kā auglības nodrošinātājs un aizsargs pret ļaunumu aizdedzinātajās lāpās jāņem līdzi visur, arī ejot aplīgot citus līgotājus, tādēļ Latvijā Jāņos bija pazīstami arī gājieni ar lāpām.

Taisīt saules vārtus – lai novietotu vārtus tā, ka vienos saule riet, bet otros lec, vajadzīga saimnieka gudrība.

Salasīt puķes un zāles – Jāņu vakarā plūktām zālēm piemīt dziednieciskas un pat maģiskas īpašības. Ar tām pušķo cilvēkus, māju, palīgēkas, arī mājlopus.

Pīt vainagus – zāles, kas sapītas aplī, ir dabas svētības, skaistuma, spēka un mūžības simbols, tādēļ līgot vajadzētu ar vainagu galvā.

Izrotāt māju – ar zālēm, zariem, ziediem izpušķota māja ir īpaši pietuvināta dabai, kas dod enerģiju mājā mītošajiem cilvēkiem.

Līgo un Jāņi, pušķoties pašām un pušķot bērnus.

Iziet cauri trīs vārtiem – Jāņu vārtus taisa mājas pakalnā no divām bērzu meijām, kas galotnēs saliktas kopā. Vasaras saulgriežos ir ļoti būtiski godināt sauli, vakarā to pavadot, no rīta sagaidot. Trešie vārti ir domāti jāņubērniem.

Mazgāties rīta rasā – rīta rasai esot dziedinošs spēks, tāpēc pa to jābrien basām kājām, jo saskaņā ar ticējumu tad būs nauda pastalās.

Sagaidīt sauli – līksmošana un dziesmu dziedāšana ir saulei veltīts rituāls, tādēļ saule jāsagaida tieši ar dziesmām.

Līgo un Jāņi, Jāņuguns.

Lai nu cik īpaša, bet arī jāņuguns tomēr ir uguns — tā ir jāaizdedzina. Tieši šajā ziņā atšķirību no senčiem nav nekādu. Laukos visu gadu vai vismaz pavasara otro pusi visu lieko krauj skaistā kaudzē un taupa.

Ja ir iespēja, jāņuguni parasti krauj lielākoties paaugstinātās vietās. Ja Jāņu taka ir iestaigāta, tas vienmēr notiek vienā un tajā pašā vietā. Ja reiz runājam par tradīcijām — jāņuguni cenšas pacelt pēc iespējas augstāk.

Jo ticējums apgalvo — cik tālu spīd uguns, tik tālu viss ir kārtībā, zemē auglība, laukos labība, meita mājās. Svarīgi ir arī tas, ka ar jāņuguni mēs atbaidām ļaunos garus — uh, Jāņu naktī pilns gaiss ar raganām, vilkacēm un laumām.

Taisnības labad jāteic, ka arī uz zemes kurta jāņuguns ir labāka par tumšu nakti. Zvejnieki savulaik jūrmalā dedzināja vecās darvotās laivas, bet kurzemnieki palaida jūrā degošu mucu.

Daudzi būs pamanījuši stabu, kura galā deg uguns. Tā ir veca vidzemnieku paraža — tā saucamā pūdele. Ir tikai viens priekšnoteikums visām dedzināšanām — jāņuguns jāiededz tieši tajā brīdī, kad saule riet.

Līdz mūsdienām saglabājusies paraža lēkt pāri ugunskuram. Tāpēc tagad to nemēdz kurt pārāk augstu. Bet jāatceras tikai kāda svarīga nianse — ja reiz lecam pāri ugunij, sadevušies rokās, nedrīkstam atrauties viens no otra, tad laimes nebūs.

Līgo un Jāņi

Līgo un Jāņi, laiks papardes zieda meklēšanai.

Papardes ziedu tikai tad varot atrast, ja meklējot kopā ar sev nolemto cilvēku. Papardes zieda iegūšanas paņēmieni ir dažādi:

Jāņa naktī jāiziet uz papardēm un jāpaklāj zīda nēzdodziņš. Papardes ziedot ziedus nobirdina nēzdodziņā. Nēzdodziņš ir jāaizsien un jāpaglabā. Tad visu var zināt, kas notiek pasaulē.

Uz slotas kātu Jāņu naktī ir jālec 8 reizes ap 8, kas ir uzvilkts uz zemes. Tajā laikā nedrīkst sarunāties un arī ne smieties. Kad ir to izdarījis, tad uz slotas kāta jāšus ir jāaizlec līdz tuvākam papardes pudurim, bet tikai vienam: tad tas redzēs papardes ziedu ziedam.

Jāņa naktī vajag gulēt zem papardēm, tad dabūjot redzēt, kā tās pašā pusnaktī zied. Viņas noziedot vienā acumirklī. Papardes ziedot sudrabotiem, pēc citu nostāstiem zelta vai pat dimanta ziediem.

Kad papardes ziedus ieliekot kāju apavos, tad varot iet, kur gribot, bet neviens to nedzirdot. Tāds cilvēks kļūstot laimīgs: viņš varot atsaukt tālus neredzamus cilvēkus, kad tikai klusām to vēloties.

Zāļu vakarā jāiet uz mežu un jānostājas pie kādas papardes. Tēva reizi skaitot ar dzelzs nūju jāapvelk sev un papardei pēc iespējas liels riņķis un jāgaida līdz paparde uzziedēs. Kas dabūjis papardes ziedu, tas uz visu mūžu laimīgs.

Seksuālajā sfērā Jāņi ir laiks, kad var notikt ikdienas normu pārkāpumi vai vienkāršāk- erotiska vaļība.

Senči apgalvo,  erotiskam vaļībām ir maģiska nozīme,  jo pastāv uzskats, ka ar līdzīgām darbībām var labvēlīgi ietekmēt radošo veģetācijas spēku, veicinot vispārēju dabas enerģijas kāpināšanu.

Mūsdienās cilvēki ir daudz atvērtāki un progresīvāki, tāpēc papardes zieda meklēšanas jēdziens ieguvis daudz viennozīmību interpretāciju.

Lai stāvēja, kam stāvēja
Jānītim tam stāvēja
Stallī bēri kumeliņi
Alus muca pagrabā!

Tu,meitiņa, strupa, resna,
Kas jel tevi šķeterēja?
Ēdolnieki šķeterēja
Jāņu nakti pieguļā.

Es godiga mātes meita,
Ar puišiem neplēšos,
Pacēlusi lindraciņus,
Skrienu salmu pūnitî.
Proties puisi, nāc uz mani,
Saukt es tevi nedrīkstēju.

Smaržos zāle, glāstīs vējš,
Dabu pāršalks lietus spējš.
Vienreiz gadā varam mēs
Ziedu meklēt papardēs!

Līgo un Jāņi,  apmēram tā!

Svinam un Līgojam!

Gardu sieru, saldu alu, skaņas dziesmas, gaišu Jāņu ugunskuru, papardes ziedu un neviena oda! Labam noskaņojumam viena nerātna dziesma, iederas papardes zieda meklējuma dēkā…

LABU SVINĒŠANU!

 

Paldies, ka izlasījāt šo ziņu, neaizmirsti abonēt (ja kas bez maksas) jaunākos rakstus!

ABONĒŠANA!

 

Dalies ar šo ziņu

3 Atziņas “Līgo un Jāņi, gaidīti un svinami svētki, visiem joņotājiem”

  1. Olga saka:

    Ja lietojat alkoholu, jāatceras, ka jebkuri alkoholiskie dzērieni ir nopietna papildu slodze organismam, īpaši – sirds un asinsvadu sistēmai, aizkuņģa dziedzerim, aknām un nervu sistēmai.

    Tādēļ visu ar mēru – gan ēdienu, gan dzērienus! Atcerieties, ka īsti padzerties pēc maltītes var tikai, lietojot ūdeni.

  2. laimisk saka:

    Liepājā un novados! LĪGO!

    liepājanovados

  3. dudis saka:

    Liepājā

    Sestdien, 23.jūnijā, pulksten 20 Līgo svētki sāksies Liepājā, koncertdārzā “Pūt, vējiņi!”. Ieeja 5 eiro.

    Sestdien, 23.jūnijā, pulksten 21 līgošana sāksies “Vēju dārzā”. Muzicēs Stepans Budreckis. Ieeja bezmaksas.

    Sestdien, 23.jūnijā, pulksten 22 – līgo balle ar dj Woot “Red Sun Buffet” Pludmales bārā. Ieeja bezmaksas.
    Novados

    22.jūnijā pulksten 14 Bunkā pie kultūras nama Jāņu dienas ielīgošana ar dziesmām no Snēpeles neatkarīgās lauku kapellas “Kā ir, tā ir”, ar Līgu un Jāņu sumināšanu, gardumu tirdziņu un jautru kopā būšanu.

    22.jūnijā no pulksten 16 līdz 21 Priekules ielu tirdzniecības laukumā Aizputes iela 18 (līdzās veikalam “Top!”) notiks Zāļu dienas tirgus.

    22.jūnijā pulksten 20 Aizputē, Misiņkalna estrādē, sāksies Saulgriežu svinības “Līgo saule, līgo bite!”. Pulksten 21.30 koncertēs “Rumbas kvartets”, bet pulksten 23 zaļumballe ar Gunti Veitu.

    22.jūnijā pulksten 20 Sikšņos, Brūnu birzī, ar izrādi “Dūdene zin” viesosies Kalvenes dramatiskais kolektīvs. Pulksten 23 zaļumballe, kurā dančus spēlēs grupa “Melnraksts”.

    23.jūnijā pulksten 18 Pāvilostas Upesmuižas estrādē – amatierteātris ar izrādi “Trīnes grēki”. Bet pulksten 23 balle, kurā muzicēs grupa “Piemare”.

    23. jūnijā pulksten 19 Gramzdas Mācītāja (Mednieku) parkā Līgo vakars.

    23.jūnijā pulksten 20 Kalvenē, Ābelnieku estrādē, būs amatierteātra izrāde “Līgošanas nerātnības” un zaļumballe kopā ar duetu “Tomēr jāpadomā”.

    23. jūnijā pulksten 20 pie Priekules kultūras nama iedegs Jāņugunis un varēs skatīties lustīgu “dejdziedamo” gabalu pēc R. Blaumaņa darba motīviem “Skroderdienas Priekulē”.

    23.jūnijā pulksten 20 Rudes estrādē pasākums “Līgo Nīcas novadiņi!”. Muzicēs apvienība “Duets”.

    23. jūnijā pulksten 20.30 Kalētu Līgo parkā vasaras saulgriežu svētki “Nāc, nākdama, Jāņu diena!”, kuros norisināsies Līgo danči kopā ar muzikantu Andi no Talsiem.

    23.jūnijā pulksten 22.30 Vērgales muižas laukumā sāksies Līgo zaļumballe.

    23.jūnijā pulksten 23 Vaiņodē, Vībiņu parkā, būs Līgo nakts zaļumballe ar grupu “Vētrasputni”. Bet Vaiņodes stadionā – ar Kristapu Šēnbergu.

    23.jūnijā pulksten 18 Rucavas kultūras namā amatierteātra izpildījumā joku luga “No saldenās pudeles”. No pulksten 21.30 par lustīgu sadancošanos gādās “Rucavas muzikanti”.

    23.jūnijā pulksten 19 pie Vecpils saieta nama Līgo dienas pašdarbnieku izrāde “Jāņu mikslis klasiķu gaumē”. Pulksten 21 zaļumballe ar mūziķiem no Kuldīgas.

    23.jūnijā pulksten 17 Durbes pilskalnā Līgo svētku muzikāls uzvedums pēc operetes “Zaļā pļava” motīviem. Pulksten 22 zaļumballe kopā ar apvienību “Neoplāns”.
    Kurzemē

    Šogad jau 18.reizi Kuldīgā notiks pliko Jāņabērnu skrējiens, uz kuru tiek gaidīti drosmīgi un veselīgi domājošie līgotāji. Jāņu naktī ap pulksten 3 vecā Kuldīgas tilta sākumā, pie bijušajām dzirnavām, atskanēs starta šāviens “Pliko skrējienam 2018”. Tas vedīs pāri Ventai – pāri senajam 164 metrus garajam velvju tiltam. Finišā ikviens varēs veldzēt slāpes pie alus kausa.

    Atšķirībā no citviet Latvijā rīkotajiem līdzīgiem pasākumiem, šo neviens nerīko, tajā vienkārši piedalās bez jebkādas dzimuma, vecuma vai rasu diskriminācijas. Vienīgais pieļaujamais piesegs skrējienā – Jāņu vainags vai pirts cepure, bet tikai galvā. Kājas var būt apautas, taču ne līdz padusēm.

    Skrējiena ierobežošanai tilta ietvaros, neļaujot tam izlauzties līdz Pārventas dzīvojamo māju rajoniem, otrpus tilta notiks tā saucamā “bremzēšana” ar vēsu aliņu katram skrējiena dalībniekam.

    Veci kuldīdznieki zina stāstīt, ka Jāņu naktī vajagot iet uz Ventmalu un atrast papardes ziedu, tad atradējs būs laimīgs un piepildīsies viss, ko viņš vēlēsies. Tāpat veci ļaudis zina teikt, ka Jāņu naktī ap pusnakti jābrien pa Ventu, tad atradīs naudu pastalās.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

scroll to top