Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle un pulkstenis

 

 

Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle ir atjaunota.

Tā priecē liepājniekus un Liepājas viesus.

Stāsts būs par katedrāles pulksteni, bet par to raksta beigās.

Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle,  sāksim ar iepazīšanos.

Svētās Trīsvienības katedrālē atrodas pasaulē lielākās nepārbūvētās mehāniskās ērģeles.

Svētās Trīsvienības katedrāle, torņa augstums sasniedz 55 metrus.

Svētās Trīsvienības katedrāle ir kultūrvēsturiska celtne un luterāņu baznīca Liepājā. Baznīcas adrese Lielā ielā 9.

Dievnama iekšējā un ārējā arhitektūra veidota vēlīnā baroka stilā ar klasicisma iezīmēm. Katedrāles interjeru raksturo rokoko stilam raksturīgā greznība un piesātinātība.

Katedrāli cēla no 1742. līdz 1758. gadam.

Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ērģeles ir viens no pašiem interesantākajiem pasaules ērģeļbūves pieminekļiem.

To lielums, tapšanas vēsture, vizuālais un muzikālais skaistums jau gadsimtus saista gan ērģelniekus, gan ērģeļmeistarus, gan arī klausītājus.

Svētās Trīsvienības katedrāle

Par pašu baznīcu Imants Lancmanis grāmatā „Liepāja no baroka līdz klasicismam” (Rīga, „Zinātne”, 1983) raksta:

„Liepāja … vēlējās pārspēt hercogistes galvaspilsētu, uzceļot vācu draudzei atsevišķu, vēl lepnāku baznīcu. Īpaši tāpēc, ka Jelgavas Trīsvienības baznīcā, tāpat kā pilsētā, visu noteica muižnieki, bet birģeļiem nācās klusēt un pakļauties.

Liepājā bija otrādi, te bagātie namnieki prata cīnīties par varu un, to ieguvuši, prata noturēt savās rokās. Ne jau aiz pārmērīgas dievbijības, bet vēloties sevi parādīt, apliecināt pilsētas nozīmi feodālās Kurzemes priekšā.  

Liepāja radīja šo pilsoņu katedrāli, grezno parādes ēku, tik dīvaini svešu un neiederīgu koka noliktavu fonā un prātīgo birģeļu dzīves stilā.”

Svētās Trīsvienības katedrāle un pulkstenis.

Liepājnieki un pilsētas viesi ir ievērojuši, ka vairs nedarbojas katedrāles pulkstenis. Ir atjaunota skaista fasāde un pulksteņa ciparnīcas, taču katra diemžēl rāda citu laiku.

No būvvēstures zināms, ka pulkstenis uzstādīts tornī 1870.gadā.  Pašreizējais pulksteņa mehānisms izgatavots 1906.gadā.

Taču baznīcas vēsturē ir visai skopi dati par pulksteņa uzstādīšanu, mehānisma uzbūvi un veiktajiem remonta darbiem.

Pulkstenim ir 4 ciparnīcas, no kurām ziemeļu puses ciparnīca nedarbojas jau vairāk kā desmit gadus.

2019.gadā līdz ar fasādes restaurāciju vizuāli ir atjaunotas visas ciparnīcas, taču  visu darbība ir bojāta, līdz ar to pulkstenis vairs nerāda pareizu laiku un tā darbība ir apturēta, lai novērstu turpmākos mehānisma bojājumus.

Man arī radās jautājums.

Kam tad ticēt Dieva namam vai interneta pulkstenim?

Šeit ir maza ironija, bet tā nav goda lieta Vilnīša kunga vadītajai Liepājai. Nu kā ir tā ir! Tomēr cerība ir!

Veicot sākotnējo pulksteņa mehānisma apskati, tika konstatēts, ka precīzai bojājumu noteikšanai un novēršanai nepieciešama padziļināta pulksteņa mehānisma izpēte.

Neveicot šo izpēti, pulksteņa darbību nav iespējams atjaunot.

Labu Dienu!

 

Paldies, ka izlasījāt šo ziņu, neaizmirsti abonēt (ja kas bez maksas) jaunākos rakstus!

ABONĒŠANA!

 

Dalies ar šo ziņu

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

scroll to top