Liepājā uzceltas simboliskas Jāņu pūdeles, kā ar to dizainu

 

Liepājā tiek gaidīti Līgo un Jāņi.

Pilsēta rotājas svētku noskaņu gaidās.

Jā ir karsti, termometra rādījumi grozās ap 30 grādiem.

Liepājā, kā jau katru gadu, tiek veidoti Līgo rotājumi un paceltas Jāņu pūdeles.

Saprotama lieta, ka galvenais rotājums ir Jāņu vainags.

Liepājā ir izveidota galvenā ekspozīcijas vieta.

Tā ir deviņus metrus augsta, to rotā apjomīgs ozola zaru vainags. Īsajās krēslas stundās būs degoša jāņuguns. Naksnīgajiem garāmgājējiem tas varētu būt patīkams pārsteigums.

Dienā saules zaķīši spoguļojas dekoratīvajās ozolkoka lapiņās, kas darinātas no zeltaina spoguļmateriāla un piestiprinātas pie virvēm.

Liepājā

Virves stiepjas visapkārt pūdelei, radot asociācijas ar Līgo nakts ugunskura dzirkstelēm. It kā jau pieņemami, bet tas dizaina noformējums? Ja godīgi, nu ne visai! Svētku sajūtu tas radīs, bet viss tā vecīgs.

Varbūt kļūdos, ko domājat Jūs liepājnieki?

Starp citu, šajā objektā ir muzikālais fons.  Pūdele rotā pilsētas centrālo laukumu, kur  līdz 24. jūnijam skanēs Līgo dziesmas un tautiskas melodijas mūsdienīgās apdarēs.

Liepājā
Liepājā

Kā atvasinājums no galvenās jāņuguns divos pilsētas skvēros ir uzstādītas nedaudz zemākas pūdeles. To galotnes rotā nevis ozollapām apvīta uguns muca, bet liels un apaļš ozollapu vainags.

Kur būs rotājumi?

Liepājas centrā, Rožu laukumā, Graudu un Ausekļa ielu krustojumā, kā arī Ganību/Zirņu/Tukuma ielu sadalošajā joslā.

Liepājā

Liepājā

Ganību iela

Latviešu tautas tradīcijām bagātāko svētku noskaņu rada arī karodziņi ar latvju rakstu motīvu pie apgaismojuma balstiem pie abām pilsētas robežām.  Klaipēdas un Brīvības ielas posmos, kā arī uz Ganību un citām ielām

Pilsētas zālienos var atpūsties, spēlēt bumbu un sauļoties, protams, pēc sevis atstāt tīru vidi.

Liepājā, pludmalē.

Var nosvinot Līgo vakaru burvīga saulrieta pavadījumā un sagaidīt Jāņu rītu ar brokastīm jūras krastā.

Dažādas, Jāņu dienai veltītas aktivitātes un pasākumus varēs baudīt arī Liepājas apkārtnē.

Durbes pusē

  • No 18. līdz 20.jūnijam Dižlāņu muižas parkā Vecpilī apskatāma mākslinieces Agneses Rudzītes brīvdabas un brīvpieejas izstāde ”Māksla zārdos, māksla sārtos”. Izstādes atklāšana notiks 19.jūnijā pulksten 18. Plānota muzikālā tējnīca “Zem ozola” ar amatierkolektīvu sezonas noslēgumu un Vinetas Jaunzemes digitālo fotoizstādi Baltajā zālē.
  • 20.jūnijā no pulksten 18 Durbes pilskalnā − Līgo svētku tirdziņš.
  • 21.jūnijā Durbes pilskalnā − kokļu meistara Pētera Korāta godināšana 150 gadu jubilejā.
  • No pulksten 22 apmeklētāji aicināti doties pastaigā ap Gulbīšu dīķi, kur skanēs Laimas Jansones kokle un Ievas Nīmanes pūšamo instrumentu spēle.
  • No pulksten 23 līdz pusnaktij skaņas, gaismas, ugunskura valdzinājums Durbes pilskalnā.
  • 23.jūnijā pulksten 13 Dunalkā un pulksten 18 Vecpilī − joku luga ”Ak, šī jaukā lauku dzīve” Vecpils amatierteātra izpildījumā. Grupas ”Pa ceļam” koncertprogramma ”Pa papardēm vien!”.
  • No 23.jūnija līdz 5.jūlijam Dunalkas kultūras nama un Vecpils ”Dižlāņu muižas” logos būs skatāma alus kausu izstāde.

Aizputes pusē

  • 19. jūnijā no pulksten 19 ”Alus dārzā” Cīravas centrā – ”Nedaudz savādāka diena”. Vakara un nakts pastaigas, muzikāls sveiciens un ugunīgs sveiciens ”Saulītei par godu”.
  • 23.jūnijā no pulksten 23 atpūtas kompleksā ”Lauku kūrorts” − Līgo ”Lauku kūrortā”. Lustēšanās kopā ar Ballīšu grupu un vakara vadītāju Annu Žaneti Riekstiņu.

Priekules pusē

  • 19. jūnijā pulksten 19 pie Gramzdas tautas nama − folkloras kopa ”Atštaukas” aicina uz jestru un lustīgu ielīgošanu. Mājražotāja produkcija (zivis, kūpinājumi u.c. labumi) no ”Šefpavāra gardumi” (Rihards Ķempis)
  • 21.jūnijā pulksten 20 Krotes Tradīciju laukumā − Saulgriežu sagaidīšana. Folkloras kopa ”Traistēni” aicina uz kopīgu sadziedāšanu, sadancošanu un Saulgriežu ugunskura aizdegšanu. Īsāko nakti ieskandinās muzikants Valters Zīverts. Var ņemt līdzi cienastu sev un draugiem.
  • 22.jūnijā pulksten 12 Bunkas kultūras nama pagalmā − Dienvidkurzemes mājražotāju saiets – Saulgriežu tirgus. Gardumi un amatnieku izstrādājumi no visas Dienvidkurzemes. Būs arī kāds Līgo svētku pārsteigums.

Nīcas pusē

21.jūnijā Saulgriežu sagaidīšana:

  • pulksten 18.30 − Ziedu vainagu meistarklase kopā ar Agnesi no ziedu darbnīcas ”Afrīna”. Vietu skaits ierobežots, pieteikšanās pa tālruni: 26 434 429.
  • pulksten 20 pie Bārtas tilta ”Plostniekos” − muzicēs postfolk grupa ”Saule i tuvāk”.
  • pulksten 22.30 Bernātos pie ”Dzintariņa” − brīvdabas kino ”Sprīdītis”.

Rucavā

  • 23.jūnijā no pulksten 8 − Līgo dienas tirgus. Nenoguli, jo rucavnieku gardumus izķer ātri – malkas krāsnī cepta maize, siers, medus, zemenes un citi našķi.

Labu Dienu!

 

6 komentāri par “Liepājā uzceltas simboliskas Jāņu pūdeles, kā ar to dizainu

  • uz
    Patstāvīgs links

    Ganību Zirņu ielas krustojumā galīgi garām. Vainags šķībs ,līks un tie striķi drausmīgi….

  • uz
    Patstāvīgs links

    Jocīgi, šeit pasūtījuma darbs, bet tik ļoti pavirši veidotas dekorācijas.

  • uz
    Patstāvīgs links

    Piecas dienas pēc kārtas – no 20. līdz 24.jūnijam – kritīs attiecīgā datuma nacionālais karstuma rekords. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem 20.jūnija rekords ir +32,1 grāds 1917.gadā.

    Arī 21.jūnija rekords saglabājies no tālā 1917.gada, kad gaiss sakarsa līdz +32,4 grādiem. Līdz šim augstākā gaisa temperatūra, kas Latvijā reģistrēta 22.jūnijā, ir +31,2 grādi 1936.gadā, savukārt Līgo dienas rekords ir +31,8 grādi 1964.gadā, bet Jāņu dienā līdz šim nav reģistrēta par +30,6 grādiem augstāka gaisa temperatūra – tik silts laiks 24.jūnijā bija 1935.gadā.

    Pirmdien un otrdien valsts lielākajā daļā gaidāma svelme līdz +31..+34 grādiem, savukārt Līgo dienā un Jāņu dienā tik stiprs karstums var saglabāties valsts austrumu daļā, augstākā gaisa temperatūra prognozēta pierobežas novados Latgalē.

    Iespējams, Kurzemē un Vidzemes piekrastē, ieplūstot vēsākam gaisam no jūras, gaisa temperatūra svētkos ievērojami pazemināsies.

  • uz
    Patstāvīgs links

    Jāņu ticējumi un buršanās

    Kad Jāņa rītā bez saules iet uz avotu mazgāties, tad paliek skaists.

    Jāņa naktī vīzes jāapaun ačgārniski, ar purniem uz papēžiem, tad jāsatinas baltā palagā un jāuzmeklē papardes zieds. Tad var iet, kur grib, un darīt, ko grib, neviens neredz.

    Papardes ziedot ziedus nobirdina nezdodziņā. Nezdodziņš ir jāaizsien un jāpaglabā. Tad visu var zināt, kas notiek pasaulē.

    Ja Jāņa dienas pusdienā vai pusnaktī redz kur naudu kaltējamies, tad vajadzīgs uzmest no kreisās kājas kaut ko virsū un tā uguntiņu apslāpēt, tad tās vietā paliekot naudas čupiņa zemē.

    Jāņu naktī ap pusnakti jābrien pa ūdeni, tad rītā būs nauda pastalās.

    Jāņu vakarā pušķo laukus: kāpostos sprauž liepu zaru, lai mīksti kāposti izaug, rudzos ozolzaru, lai cieti zari, pīlādzi pie vārtiem, lai sātāns netiek iekšā, mežrozes pie kūts, lai raganas netiek govis slaukt.

    Kas Jāņa naktī kopojas, tam labība sagāžas veldrē.

    Cik tālu spīd liesmas no Jāņu ugunīm, tik tālu visi lauki paliekot auglīgi un labība to gadu labi izdodoties.

    Jāņa dienas naktī vajaga noģērbties plikam, aiziet uz rudzu lauku un trīsdeviņas vārpas aizlauzt no dienvidiem uz ziemeļa pusi.

    Laužot var saimniekam novēlēt visādu nelaimi, sev atkal var prasīt kādu daļu no saimnieka rudziem. Kad rudzus nopļauj, tad viss notiek, kas novēlēts. Kad rudzu lauzējs iet pie saimnieka pirkt drusku rudzu, tad vēlāku visa novēlētā daļa pāriet pie lauzēja.

    Jāņa dienā dzen sievas visus savus lopus: govis, aitas, cūkas uz kopu ganību. Tur iztaisa zemē caurumu, kur tad ieliek olu, karašas, alu. Nu uzkur tur uguni un tura maltīti. Tas esot lopiem par labu.

    Jāņu nakti nekad nevajaga pirmajam dzīt lopus ganos, jo tad raganas noburot govis un tās paliekot klibas.

    Lai pienu padarītu vāju, tad Jāņu rītā, itin agri, kad lopi tiek dzīti laukā, jāiet pa viņu pēdām ar slauktuvi uz rokas un jāsaka: “Tev tā sūkal’, man tas krējums! Tev tā sūkal’, man tas krējums!”

    Lai byutu pīna daudz, tad Juoņu nakti juoizslauc ūtra saiminīka guovis.

    Jāņu vakarā vecenes, kurām ir sakari ar ļauniem gariem, staigājot pa kaimiņu laukiem, plūkdamas zāli, ar nolūku atņemt kaimiņu govīm pienu. Jāņu nakti laidaros šīs vecenes esot ieradušās suņu izskatā un zīdušas pienu.

    Jāņa vakarā lauž lapu žagarus, saulei noejot sien deviņi zari slotā, saulei lecot staigā pa kaimiņu ganībām, slauka rasu ar slotiņu piena slaucenē un dod govīm dzērienā, runājot šos piena vārdus: “Ai Dieviņ, mīļā Māra, sēd’ manā laidarā! Trīs upītes ietecēja manās govu nāstiņās, vien’ no jūras, vien’ no Ventas, treš’ no maniem kaimiņiem. No radziņiem pupiņos, no pupiņiem manā slaucenē: baltu pienu, biezu krējumu, dzeltānu sviestu dod (jāmin lopu spalva)!”

    Kad Jāņa sestdienas vakarā uz piena tolenīšiem uzliek liepu lapas, tad govīm tai gadā ir arvienmīksti pupi.

    Ja Jāņu dienā neviena mājlopa vai putna nekauj, tad tanī gadā no mājlopiem kāds nobeidzas.

    Kā Ziemas svētkos, tā arī Jāņos lopi pusnaktī runājot par cilvēku likteni. Tie esot lopu laiki, kur viņiem jādod svētku barība.

    Kad Jāņa nakti zirgus atstājot ganībās, tad ar tiem jājot lietuvēni un raganas.

    Jāņa dienā vajagot zirgu ar olām dzirdīt, tad tiekot stipri un apaļi.

    Ja priekš Jāņa dienas iznīcina vienu odu, tad rodas simts vietā; bet ja pēc Jāņa dienas vienu iznīcina, tad simts iznīkst.

    Jāņa dienā jālec pāri ugunskuram, tad vasaru neēd odi.

    Pa Jāņu nakti varot dabūt velnu redzēt, ja pliks stāvot vārtu starpā.

    Jāņu nakti saimnieks uzmauc sev kaklā zirga sakas, loku grožus, iet pa otra saimnieka tīrumu un met tur olu vanckarus, ja grib otru noburt.

    Ja viena saimniece grib, lai otrai saimniecei nebūtu daudz piena, tad viņa Jāņu vakarā iet ar dvieli govis slaukt un paņem arī spaini līdz. Ja kūts nav vaļā, viņa stāv pie durvīm un slauc to dvieli.

    Otra lopiem pienu var atburt, ja Jāņu rītā iet pa ganu ceļu, vico ar rīksti un skaita: “Sviests, krējums manā ķērnē, viņu (kaimiņu) ķērnē sulas vien!

    Lielo piektdienu vajaga iestādīt zirni; Jāņos paņemt zirņa ziedu, piespraust to pie cepures un ieiet baznīcā, tad var redzēt raganu.

    Jāņa nakts ir raganu nakts. Tad tās pulkstens divpadsmitos skrienot burdamas pa kaimiņu sētām, laukiem un ganībām.

    Jāņa rītā ejot raganas ar slaucenēm un slotu, rasu slaucīdamas, caur ko govīm atraujot pienu. Jāņa dienas vakarā saimnieks sēž pagalmā, lai nenāk raganas un nedara kādu ļaunumu viņa lopiem, bet ja kāds nāk, tad viņš to uzskata par burvi un sit nost.

    Jāņa dienā mājas māte liek nātres uz logiem un sliekšņiem, lai raganas pakaļas sadedzinātu.

    Jāņu vakarā jāsadedzina raganu vēmekļi un pelni jāizkaisa uz krustceļiem, tad skauģi un būrēji nenāks tai mājā.

    Ja Jāņa vakarā ieliek padusē olu un tura līdz nākošiem Jāņiem, tad no tās izšķiļas pūķis.

    Juoņa dīnas vokorā uz vuortim juolīk vaca veize, lai rupuči nalāktu klāvā un nazeistu gūvu.

    Jāņu vakarā meitas iet pie dīķa un met vaiņagus, kuras vaiņags noplūdīs, tad tā šogad precēšoties, bet ja nenoplūdīs, tad neprecēšoties.

    Jāņu vakarā meitas apsmērē naudas gabalu vienā pusē ar sarkanu krāsu, aiziet pie upes un met viņu ūdenī, ja naudas gabals iekritīs ar sarkano pusi, tad tā precēs nabagu, bet ja naudas gabals nokritis ar nesmērēto pusi, tad precēs bagātu vīru.

    Jāņu nakti meitām vajaga mest Jāņu vaiņagus ozolā. Kurš vaiņags uz pirmo sviedienu pakaras zaros, tā meita to pašu gadu izies tautās. Kuras meitas vaiņags nokrīt zemē, tai vēl tautas jāgaida. Cik reizes vaiņags nokrīt zemē, tik gadi jāgaida.

    Jāņu naktī jaunām meitām krustceļā jāvij vainadziņš no 9 šķiru puķēm. No katras šķiras jāņem 9 ziedi. Ar šo vainadziņu galvā jāiet gulēt. Kas sapņos vainadziņu noņems, tas apprecēs.

    Jāņa naktī meitai jānoģērbjas kailai, jāuzliek rožu vaiņags galvā; kurš puisis to noķers, tas būs meitas nākamais vīrs.

    Jāņa naktī meitas, gulēt iedamas, novilkušas visas drēbes līdz kreklam, arī apavus, un atstājušas pie gultas zemē. Kurš ir meitas brūtgāns, tas nākot nakti pie gultas, bet drēbēm pāri nekāpjot, tikai paceļot un noliekot uz krēsla un tad vēl tuvojoties gultai.

    Meitām jāiet Jāņu naktī līgot; ja gulēsi Jāņu nakti, mūžam vīra nedabūsi.

    Ja Jāņa dienā tik ilgi līst lietus, kamēr zirgu var apseglot, tad būs auglīga vasara.

    Pīlādzi, bet ar nenokostu galotni, pārnes zāļu dienā un svēpē ar to bērnus.

    Drudzi var atstāt uz ceļa, kad ņem Jāņa vakarā grieztu pīlādža koka spieķi, vai, ja tāda nav pie rokas, krāsns čauksturi, un kad drudzis sāk kratīt, kāpj tam mugurā un jāj uz krustceļu. Še spieķis vai čauksturis jānosviež un jāsaka: “Kas pirmais šo spieķi (čauksturi) ieraudzīs, tam lai drudzis paliek!” Tad slimajam jāiet atkal uz māju, atpakaļ neskatoties.

    Jāņa naktī sists sviests jājauc kopā ar sagrauzdētu krupi un ar to niezis jāsmērē, tad tas noejot.

    Ja Jāņa dienā ņem adatu rokās, tad uz pirkstiem metas augoņi.

    Jāņa dienas naktī jāņem gluži melns suns jeb teļš, jāiet ar to uz mežu, tur jāuzvāra lielā katlā ūdens, un tur jāiemet paņemtais kustonis tik ātri, ka suns nedabū kaukt jeb teļš bļaut.
    Katlam jāuzliek vāks un tikmēr jāvāra, kamēr gaļa atkrīt no kauliem.
    Kad tas izdarīts, tad jānodzēš uguns un jāņam kauli laukā. Nu ir jābāž kauli cits pēc cita mutē un jāprasa otram: “Vai tu mani redzi?” Kad otrs atbild: “Redzu”, tad jāņam atkal cits kauls, kamēr otrs saka, ka neredzot.
    Ja šādu kauliņu pie sevis turot, tad, lai ejot kur iedams, neviens kauliņa nesēju neredzēšot.

    Jāņa naktī skrienot tāda pelīte ar zālīti mutē. Tā pelīte esot jānoķer un jāizņem tai zālīte no mutes. Ar to zālīti cilvēks varot palikt neredzams.

    Ja Jāņu vakaru izlaiž caur skursteni baltu balodi, tad to cilvēku visi mīlot.

    Jāņa vakaru vajagot iet uz kaimiņu robežas ēst, tad apēdīšot kaimiņa lauka svētību.

    Ja kāds grib otru noskaust, tad vajaga Jāņa vakarā kurināt pirti un lūgt to pirtī, kuru grib noskaust.

    Jāņos nedrīkst čūskas pieminēt, tad tās nāk mājā.

    Jāņa naktī, kad parādās zvaigznes, ja atminēsi savu zvaigzni, tad paliksi svēts.

    Nu kā ? Patika….

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *