Liepāja, 18. martā svinēs 394. dzimšanas dienu!
Šodien ir mūsu Liepājas 394. dzimšanas diena!
Šogad atzīmēsim arī simtgadi kopš tās dienas, kad mūsu pilsēta kādu laiku bija Latvijas galvaspilsēta. Tici vai netici, bet tāds periods Latvijas vēsturē ir bijis.
Latvijas Republikas pirmā jeb Pagaidu valdība nokāpa no kuģa “Saratov” Liepājas ostā.
Visu notikumu sapņotāji un īstenotāji ir cilvēki. Gan toreiz, gan šodien, gan rīt.
Labi, ko nu tur, runāsim par Liepāju.
Pirmo reizi Liepāja (gan saucās citādāk) dokumentos minēta 1253. Gadā, kā mazs zvejnieku ciemats un to sauca jaukā vārdā … “Līvas ciems”.
1625. Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers, atrodoties Grobiņas pilī, 18.martā dāvā pilsētas tiesības Liepājai un 20.martā tās robežu apstiprināšanas rakstu.
Līvas ciems.
1626. Polijas karalis Sigismunds III apstiprina pilsētas tiesību dokumentu. 1638. Liepājā ir ap 1000 iedzīvotāju. Tagad ir vairāk liepājnieku, bet ja brauksim prom uz Īriju un citām svešzemju pilsētām, tad varam atgriezties pirmsākumu skaitļos.
1994. gada 31. augustā Liepājā pilnībā beidz pastāvēt bijusī padomju jūras kara flotes bāze.
Pašvaldības vēlēšanās par Pilsētas domes priekšsēdētāju ievēlē Teodoru Eniņu. 1997. gada 18. februārī Saeima pieņem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumu.
1997. gada 18. martā uz pirmo sēdi pulcējas jaunievēlētie pilsētas domnieki. Par Pilsētas domes priekšsēdētāju ievēlē Uldi Sesku.
2019. gadā pie stūres ir ticis Vilnītis, bet Sesks nekur nav pazudis, turpat vien grozās.
Ieskats Liepājā: