Lieldienas, īpašās tradīcijas un olu krāsošanas pamācība

Lieldienas.

Kristīgo Lieldienu tradīcijas mūsdienās ir savijušās ar latviskajām paražām un laicīgiem pasākumiem. Kristiešiem šis ir Kristus augšāmcelšanās laiks.

Latviešu tradīcijās ienākušas tādas kristiešu tradīcijas kā klusā nedēļa pirms Lieldienām, Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena.

Tomēr šo tradīciju ievirze latviešiem nav aizgūta no kristiešiem, bet gan mantota.

Lieldienas un TRADĪCIJAS.

Tā ir tautas maģisko priekšstatu izpausme, kas galvenokārt saistīta ar dažādiem ticējumiem par laika pareģošanu, auglības nodrošināšanu un veselību.

Ola ir apaļa kā saule un ola ir sava veida atdzimšanas simbols.

Ola ir pašas dabas radīts ideāls iepakojums jaunajai dzīvībai. Jauna dzīvība ir reāla auglības izpausme, vienalga, vai tas ir mazs, zaļš asniņš, tikko atskrējis lopiņš vai cilvēka zīdainis.

Lieldienas, viens no ticējumiem ir tāds

Kuram sitoties pirmajam ola saplīst, tam mazāka laime. Ola ir arī noslēpums, burvestība, ārstniecisks līdzeklis, barība, zīme. Šodien tikai retais tic olai kā zīmei vai noslēpumam, taču katru pavasari olas krāso un izgrezno miljoniem cilvēku visā pasaulē.

Ar olām Lieldienās saistītas daudz tradīciju un rotaļu.

Meitas dod olas puišiem par šūpošanu, ar olām mainās, ar tām sitas. Ola ir saules simbols, ko jau no seniem laikiem uzskatījuši par stiprinājumu un maģisku līdzekli dzīvībai un auglībai, un arī dzīvnieku auglības iemiesojums.

Pavasara saulgriežos it īpaši pastiprinās šis auglības spēks. Olas Lieldienās tiek arī ziedotas dieviņiem, lai tie sargātu māju no burvjiem un raganām. Tās tika izmantotas arī buršanas aktos gan ļaunuma uzsūtīšanai, gan ļaunuma atvairīšanai.

Lieldienās ēdieni galvenokārt ir no labības produktiem un piena. Lieldienu īpašie ēdieni ir apaļi, saules simboliku attēlojoši, tādi ir vārītas olas un zirņi.

Lieldienās ēdot zirņus, var iegūt bagātību un turību. Olu ēšana vajadzīga, lai augtu apaļš kā ola, tas attiecināms arī uz lopiem.

Ēdot olu bez sāls, vasarā daudz melos.

Olas vārot, nedrīkst pūst uguni, lai olas nepārsprāgtu, arī runāt un smieties nav vēlams. Kad ola labi lobās, aug labi lini un būs viegli tos kult.

Lieldienās olas tiek nestas arī uz kapiem, simbolizējot atdzimšanu, lai arī mirušais divreiz atdzimtu.

Ja Lieldienas rītā pirms saules lēkta nomazgā muti tekošā ūdenī vai zirgu silē, tad visu gadu būs jautrs miegs.

Lieldienu rītā jāvelk gluži jauns krekls mugurā – tāds, kas vēl nekad nav valkāts.

Kas olu bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos. Bērniem Lieldienās jāēd daudz olas, lai augtu apaļi kā olas.

Lieldienas rītā pirms saules lēkta jāuzliek sāls uz staba gala un jāatstāj līdz saules rietam, – derīgs visām slimībām.

Lieldienu naktī redzētie sapņi piepildās.

Lieldienas, Lieldienu olu krāsošana.

Ar sīpolu mizām olas var nokrāsot dzeltenīgi brūnas, ar alkšņu mizām – iesarkanas, bērzu lapām un sūnām – dzelteni zaļas, kumelītēm – viegli dzeltenas, rudzu zelmeni – koši zaļas.

Lai iegūtu vienkrāsainas olas, tās vāra nokāstā novārījumā, mazliet raibākas sanāks, ja biezumus atstāsi katliņā. Ja gribi lāsumainas vai rakstainas, samitrini olu, ar lupatiņu pietin mizas vai putraimus klāt un cieši nosien.

Lai iegūtu svītrainas olas, tās jāapsien ar dažādu krāsu diegiem. Var nosiet arī ar baltiem, bet tad tās jāvāra krāsainā ūdenī.

Pervēsim, māsiņas,
Raibas oliņas,
Šķiņķosim bāliņam
Lieldienas rītā.

To, cik sena ir olu krāsošana, pateikt nevar, taču pie senākajām Lieldienu tradīcijām tā nepieder. Visparastākais un visbiežāk sastopamais olu krāsošanas veids bija vārīt tās sīpolu mizās, tad olas ieguva zeltaini brūnganu krāsu.

Tautas ticējumos minēti arī citi krāsošanas paņēmieni…

  Ar bērza slotu pervē uz Lieldienām olas.

Sarkanas olas

Varam iegūt ar sarkanajām bietēm. Puslitru sarkano biešu sulas savāra ar 2 ēd.k. etiķa, klāt pievārot arī olas, un ļauj tām pāris stundu sakrāsoties.

Sarkanu krāsu vēl piešķir avenes, dzērvenes, dzērveņu, arī vīnogu sula un asinszāle. Savukārt sarkanbrūno var iegūt, olas iekrāsojot ar alkšņu mizām.

Brūnas olas

Iegūsim no melnās tējas novārījuma vai sīpolu mizām. Toņu dažādībai šo mizu novārījumam var pieliet melleņu sulu. Savukārt kafijas novārījums (100 g smalki samaltas kafijas uz litru ūdens), kas lēnām uzvārīts, dos pauteļiem gaišu brūnumu.

Melnas olas

Iegūst, vārot kopā ar melnajiem rīsiem (nevis tā sauktajiem savvaļas rīsiem, kas ir garenas graudzāles, bet rīsiem, kas izskatās kā jau parasti rīsi, tikai melni).

Zaļas olas

Dzīvīgi zaļu toni olām piešķirs rudzu zelmenis, pelašķi vai piparmētras. Zaļgandzeltenas olas varēs celt galdā, ja izmantos bērzu lapas. Novārījumu gatavo no jaunu vai kaltētu bērzu lapām. Tās aplej ar ūdeni un kārtīgi nostādina.

Olas tajā vāra 10 minūtes. Šādu nokrāsu var iegūt arī no dzeltenām ābolu mizām un kumelītēm (8 ēd. k. kumelīšu ziedu pārlej ar litru verdoša ūdens un pusstundu ļauj ievilkties). Novārījumu izkāš caur sietu, ieliek tajā jau vārītas olas un atstāj uz pāris stundām.

Zilas, pelēkzilas un lillīgas

Olas var iegūt no mellenēm vai upenēm, vai šo ogu ievārījuma: ber katlā, pielej ūdeni, liec olas un vāri aptuveni 10 minūtes, tad ļauj, lai ievelkas vēl vismaz 10 minūtes. Gaiši zilas oliņas sanāk no violetas krāsas ziedu, piemēram, lavandas, novārījuma, kam piejauktas 2 tējk. citronu sulas.

Par zilumzālēm kalpo arī sarkanais kāposts (pirms tam sakapā, aplej ar 6 ēdk. etiķa un nakti izturi) un tumšo vīnogu sula.

Dzeltenas un oranžas

Saules dzeltenu krāsu piešķirs kurkuma. 3 ēd. k. kurkumas uzvāra ar puslitru ūdens. Tur ieliek olas un ļauj vairākas stundas iekrāsoties. Dzelteni iekrāsos arī pūpolu zari ar mizu, seleriju vai ķimeņu sēklas, tāpat kliņģerīšu ziedi.

Gaiši dzeltenu toni piešķirs apelsīnu vai citronu mizas, nātru vai spinātu lapas, tāpat burkāni un ābeļu zariņu mizas. Bet oranžīgu zeltainumu dod asinszāles lakstu uzlējums.

Rozā, violetas un lillā olas

Tā nokrāso aroniju sula (uzvāri ½ l aroniju sulas, liec tajā tikko vārītas olas un atstāj uz pāris stundām!). Savukārt ½ l sarkano biešu sulas, kas sajaukta un uzvārīta kopā ar 2 ēdk. etiķa, kalpo par ideālu krāsvielu aveņsarkanām olām – atstāj šajā šķidrumā tās uz pāris stundām! Rozā toni dod dzērvenes, avenes.

Ja nav žēl tik gardas tējas, violetas olas var iegūt no tējas Karkade.

Lieldienas
Lieldienas
Lieldienas

PRIECĪGAS LIELDIENAS UN IEVĒROSIM LIELDIENU TRADĪCIJAS!

 

Paldies, ka izlasījāt šo ziņu, neaizmirsti abonēt (ja kas bez maksas) jaunākos rakstus!

ABONĒŠANA!

 

Dalies ar šo ziņu

7 Atziņas “Lieldienas, īpašās tradīcijas un olu krāsošanas pamācība”

  1. Vārds saka:

    Mūsu Tēvs debesīs!
    Svētīts lai top Tavs vārds.
    Lai nāk Tava valstība.
    Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.
    Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien.
    Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.
    Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī no ļauna.
    Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi.
    Āmen.

  2. dievturis saka:

    Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības.

    Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par «Kunga dienu». Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu sāka svinēt kā Kristus augšāmcelšanās dienu.

    Teologi no dažādām Romas impērijas malām savulaik diskutēja par to, kurš tad ir īstais Lieldienu datums. 325.gadā Nīkajas koncilā teologi atteicās no likuma, ka Lieldienas ir svinamas vienlaikus ar Pashā svētkiem, un noteica, ka tās jāsvin svētdienā pēc pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma.

    Taču neskaidrības turpinājās, svētkus turpināja svinēt dažādos datumos, jo Romas impērijā par pavasara sākumu bija dažādi viedokļi. 525.gadā Dionisijs Eksigijs 21.martu noteica kā pavasara sākumu. Astronomiski pavasaris sākas 20. vai 21.martā, kad diena un nakts ir vienādā garumā.

    Tikai 800.gadā, kad valdīja Kārlis Lielais, visa kristīgā pasaule sāka svinēt Lieldienas vienā datumā. Taču vienprātība ilga tikai līdz viduslaikiem, kad 1582.gadā pāvests Gregors veica kalendāra reformu. Katoļi un evaņģēliskie kristieši pieņēma reformēto kalendāru, bet lielākā daļa pareizticīgo kristiešu turas pie Juliāna kalendāra.

    Pareizticīgo un vecticībnieku baznīcās svin Pūpolsvētdienu jeb Kunga ciešanu svētdienu, savukārt pēc nedēļas, tiks svinēti Kristus Augšāmcelšanās svētki.

    Lieldienās ir ieradums svētīt arī ēdienus, jo arī pats Kristus ir svētījis un pavairojis maizi un ir devis svēto komūniju, proti, ēdienu, kurš pastāv mūžīgai dzīvei.

    Lieldienu svētdienas rītā pie «Kristus kapa» notiek vēl īpašs rezurekcijas jeb augšāmcelšanās
    dievkalpojums ar svinīgu procesiju, kas iet trīs reizes ap baznīcu un noslēdzas ar Svēto misi pie galvenā altāra.

    Lieldienās mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā krāsa.

    Ciešanu laikā baznīcās dominē violetā krāsa, taču, sākot ar Lieldienām līdz Vasarsvētkiem, altārpārsegi, stolas un citi liturģiskie priekšmeti pārsvarā būs baltā krāsā.

    āmen…

  3. ola saka:

    Ko dara Lieldienās ar OLU:

    Vācijā: gatavo olas no koka

    Aizvien populārāka kļūst koku rotāšana ar krāsainām olām. Par rotājumu izmanto nokrāsotas koka olas, tās iesien koku zaros. Notiek pat konkursi, kuros sacenšas par lielāko rotājumu skaitu. Kāds kungs izgatavojis rekordu – 10 000 koka olu rotājumu.

    Čehijā: neprecētas meitas per ar pātadziņu

    Lieldienās Čehijas neprecētās meitas gaidīt gaida, kad viņas nopērs ar pātadziņu – no vītola zariem savītu īpaši Lieldienu tradīcijām gatavotu. Puiši per meitas, sitot ar pātadziņu pa meitu kājām. Tā meitām vēlot veselību, laimi un pārticību. Interesanti, ka Latvijā seni ticējumi saka, ka perot Pūpolsvētdienā, nekādā gadījumā nedrīkst sist pa kājām, jo tad kājas kļūšot ļoti apaļas.

    Rumānija: dedzina ugunskuru un iet pirtī

    Rumānijā Lieldienas ir ļoti reliģiski svētki, kad ievēro baznīcas rituālus, bet bez tiem pastāv arī tautas tradīcijas. Pirms Lieldienām noteikti jāperas pirtī un jāvelk tīras vai pat jaunas drēbes. Lieldienās dedzina ugunskurus un krāso olas.

    Šveice: naudas spēle «divdesmitnieciņš»

    Cīrihē kopš seniem laikiem ir populāra spēle, kura saucas «divdesmitnieciņš». To spēlē šādi: bērns pastiepj pretī pieaugušajam krāsotu olu, kuram uz tās jāuzmet 20 rapenu monētiņa tā, lai tā ieurbtos čaumalā. Ja monēta nokrīt zemē, tad tā pieder bērnam.

    Grieķija: sit podus un ēd jēra iekšas

    Grieķijā, Korfu salā (grieķu valodā Kerkira) visvairāk tūristus sajūsmina senā tradīcija – pēc Kristus augšāmcelšanās paziņošanas no ēku augšējiem logiem tiek nomesti lielāki un mazāki māla podi.

    Grieķijā tiek arī ievērots gavēnis un daudzas kristietības tradīcijas. Loģiski, ka pēc tā seko gastronomiskas izvirtības. Lieldienu galdam grieķi izvēlas jēra gaļu – ne tikai grilētu uz iesma, bet pagatavotas tiek arī lopa iekšas un subprodukti. Piemēram, zupa «Mageiritsa» sastāv no jēra zarnu buljona, kam pievienota vārīta ola.

    ASV: šķiņķis, sparģeļi un pirmā lēdija

    Arī ASV plaši atzīmē Lieldienas – komercija sit augstu vilni. Gatavojoties svētkiem, ģimenes jau laicīgi dekorē māju un iepērk šokolādes olas, kuras Lieldienu rītā slēps no savām atvasēm. Jā, te mīt milzu zaķis, kurš dēj šokolādes olas.

    Amerikāņu galdā tiek celts šķiņķis ar jaunajiem sparģeļiem.

    Izrādās, arī amerikāņi ripina olas – tas tradicionāli tiek darīts Baltā nama zālienā, kur namamāte ir pati valsts pirmā lēdija.

    Zviedrija: saldumu diedelēšana

    Zviedrijā Lieldienās svin tā saucamo Garo sestdienu. Tradīcijas piekopēji aptin ap galvu lakatus un kā «Lieldienu sievas» jeb «Lieldienu raganas» pie citu cilvēku durvīm prasa saldumus. Viņi tic, ka pirms Lieldienām aktivizējas raganu spēks, tāpēc to mēģina piekukuļot.

    Tradicionāli zviedri ēd pavasara jēru, laša sacepumu un pildītu zivi.

    Polija: ūdens liešana uz galvas

    Lai gan Polijā Lieldienas atzīmē ļoti reliģiski,ir šādas tādas lietas, kuras palikušas no seniem, pagānu laikiem. Viena no tām ir pēršana ar vītola zariem – pirmajās Lieldienās to dara puiši meitenēm, bet otrajās meitenes, kurām puisis patīk, – atbild ar pērienu. Šādi var noskatīt arī sev līgavu.

    Polijā pēc Lieldienām svētki turpinās slapjajā pirmdienā – Šmigus-Dyngus dienā. Šajā dienā ikvienam ir atļauts pat nejaušam garāmgājējam bez brīdinājuma uzliet uz galvas spaini ūdens.

    Francijā: milzu omletes cepšana

    Ja garšo omlete, tad Lieldienas jāpavada Francijas pilsētiņā Hauksā (Haux). Tur katru gadu Lieldienu brīvdienās galvenajā laukumā tiek cepta milzu omlete. Leģenda vēsta, ka savulaik Napoleonam tā iegaršojusies vietējā krodziņā gatavotā omlete, ka nākamajā dienā viņš pasūtījis milzu omleti no visām pilsētiņā atrodamajām olām, lai pamielotu savu armiju.

    Karību salās: pūķu festivāls

    Karību salās Lieldienu laikā debesīs redzami daudzi un dažādi koši pūķi. Katrs pūķis sevī nes laimes vēlējumus. Izrādās, šī tradīcija radās no kāda svētdienskolas skolotāja, kurš bērniem šādi atgādināja par Kristus augšāmcelšanos.

    Filipīnās: krustā sišana un bērnu celšana aiz galvām

    Pavisam interesanti Lieldienas ik gadu atzīmē Filipīnās, kuras ir vienīgā Āzijas valsts, kas savu kristietību apliecina ar asiņainu grēku nožēlošanu, kuras laikā grēkotāji paši sevi sit ar pātagām. Pēc tam arī trīs brīvprātīgie tiek sisti krustā.

    Tiklīdz Lieldienu svētdienā sāk skanēt baznīcu zvani, vecāki savus bērnus paceļ aiz galvas, tā cerot, ka bērni izaugs lielāki par viņiem.

    Austrālijā: bilbijs un ūdens smelšana kāzām

    Austrālijā mīt kāds dzīvnieks bilbijs (bilby), kurš atgādina zaķi, tomēr tas nav tas pats. Šis dzīvnieks vēl aizvien ir Lieldienu galvenais simbols. Tā kā dzīvnieks ir apdraudēto sugu sarakstā, to kopš seniem laikiem mēģina glābt. Izrādās, ka pirmās šokolādes zaķu figūriņas radās tieši te – jo tās tirgoja, lai cilvēki atcerētos par bilbijiem un tos saudzētu.

    Ļoti skaista tradīcija Austrālijā saistāma ar saderinātajiem – viņi šajā dienā iesmeļ ūdeni un to taupa līdz kāzu dienai, kurā šis ūdens tiek izšļakstīts vienam uz otru. Process nes laimi un ilgu kopdzīvi.

  4. ortinologs saka:

    Lai nodrošinātu labu dzīvi, aizbaidītu slimības un ļaunumu, senāk izplatīta tradīcija bija putnu dzīšana.

    Putni simbolizēja ļaunumu un slimības, tāpēc, aizdzenot tos no sētas un lauka, tika aizdzītas arī slimības un citas likstas.

    Nav jāskumst arī tiem, kas Lieldienas pavadīs pilsētā – simboliski no dzīvokļa palodzes var aizdzīt vismaz kādu balodi.

    SVINAM LIELDIENAS !

  5. k saka:

    Lieldieninas sanakusas,
    Daudzas olas sadejusas;
    Keriet Jus to zaki ciet,
    Lai Jums ari olas tiek!

  6. Zuze saka:

    Pēc izvārīšanas olas strauji jāieliek aukstā ūdenī – tas palīdzēs olas čaumalu viegli atdalīt no baltuma un pēc nolobīšanas ola būs skaista un gluda.

  7. Kitija saka:

    Pārbaudi, pirms liec vārīties!

    Nebūs labi, ja svētku noskaņa tiks sabojāta ar vecu, vairs neēdamu olu, tāpēc pirms likšanas vārīt katru vajadzētu pārbaudīt.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

scroll to top