Lielceļu bedres un neceļi Kurzemes pusē.

Lielceļu bedres ir Latvijas realitātes šova neatņemama sastāvdaļa.

Skumji, ka esam šajā valdības neizdarības šovā iesaistīti bez abpusējas piekrišanas. Tas notiek katru gadu un situācija paliek arvien sliktāka…. ceļi brūk un ir daudzi ceļi, kas diemžēl vairāk nav atjaunojami.

Iet bojā lielceļi… vietējās nozīmes šosejas un grants ceļi vispār netiek remontēti. Bedrīšu lāpīšana nav remonts… tas ir ielāps uz ceļinieku netīrās sirdsapziņas.

Vai Jūs zināt, kaut vienu valsti pasaulē, kur pēc jauna ceļa nodošanas ekspluatācijā dod tikai divu gadu garantiju !

Nav tādas valsts !

Vai tiešām valdībai nav saprotams, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsme nav iedomājama bez kvalitatīviem un atbilstoši uzturētiem ceļiem.

Nesen Rīgā notika konference, vai kas tamlīdzīgs, ko vainagoja ierēdņu tukšā pļāpāšana un satiksmes ministrijas jaunā ministra Anrija Matīsa rezumējumi… fascinē konferences nosaukums :

Latvija AR vai BEZ ceļiem?

No visa izrietošā varēja saprast, ka uz 100% jaunu ceļu Latvijā nebūs- nekad… pat netika apsvērta tāda ideja, ka varbūt uz tālo 2020.gadu tiks veikti radikāli uzlabojumi.

Pēc Latvijas Valsts Ceļu apsekojumu datiem, 2012.gadā gandrīz 50% autoceļu ar melno segumu un 40% autoceļu ar grants segumu bija klasificējami kā sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esoši un tiem ir nepieciešama pilnīga segas rekonstrukcija.

Ceļu kvalitātes ziņā Latvija 144 pasaules valstu konkurencē ierindota 99.vietā, liecina jaunākais Pasaules ekonomikas foruma (WEF) Globālās konkurētspējas ziņojums, kas ietver datus par 2011.-2012.gadu.

Ceļu kvalitāte ziņojumā ietvertajās valstīs novērtēta ar vienu līdz septiņiem punktiem. Viens punkts nozīmē, ka ceļu sistēma valstī ir ļoti neattīstīta. Savukārt septiņi punkti nozīmē, ka ceļu sistēma atbilstoši starptautiskajiem standartiem ir plaša un efektīva.

Latvijas ceļu stāvoklis novērtēts ar 3,2 punktiem, Latvijai ierindojoties vienā līmenī ar Melnkalni, Tanzāniju, Zimbabvi, Zambiju, Senegālu un Tadžikistānu.

Igaunija ierindota 61.pozīcijā, salīdzinot ar 51.vietu pirms gada. Igaunijā ceļu sistēma novērtēta ar 4,2 punktiem, bet Lietuvā - ar 5,2 punktiem un 33 vietu.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi Latvijā katru gadu ir apmēram 330 miljoni latu, no kuriem tikai 19% tiek izmantoti ceļu remontiem un uzturēšanai.

Mazs skatījums par stāvokli ar ceļiem Kurzemes pusē, ko viennozīmīgi varam nosaukt ar realitātes šausmu filmas nosaukumu : Nebeidzamās Lielceļu bedres.

Lai pievērstu valsts amatpersonu uzmanību “slavenā ceļa”, kas savieno Liepāju ar Rucavu un Lietuvas robežu, sliktajam tehniskajam stāvoklim, 12.martā plkst.10 šī ceļa posmā uz Latvijas un Lietuvas robežas tiks rīkota simboliska bedru aizlāpīšanas talka.

Nesakārtotais, bedrainais ceļš no Lietuvas robežas līdz Liepājai ir milzīgs mīnuss - daudzi lielie tūristu autobusi nebrauc pa šo ceļu, izvēloties citus maršrutus, un tāpēc pabrauc Liepājai.

Par to, ka nodokļu maksātāji regulāri lauž savus automobiļus pat nepieminu. Runājot par šo tēmu var pasprukt kāds ļoti piparots lamu vārds… valsts ierēdņu virzienā.

KĀPĒC !

Degvielas cena Lietuvā, pārrēķinot no litiem latos, ir praktiski tāda pati, kā pie mums, atšķirība ir pāris santīmos.

Taču ir viens “BET”.

Mēs lejam degvielu un katru gadu, ejot tehnisko apskati, maksājam ceļa nodokli. Lietuvieši apskati iet reizi divos gados, bet ceļa nodoklis viņiem ietverts degvielas cenā.

Lietuvietis izbrauc to pašu, bet izdevīgāk. Un pa daudz, daudz reižu labākiem ceļiem. Kur tie mūsu nodokļi paliek, es, protams, nezinu, bet ceļi kaimiņos ir vienkārši fantastiski labi !

Par to, ka nekas nemainās noskaties video par Grobiņas -Ventspils šosejas stāvokli pāris gadu atpakaļ… ŠEIT.

Un salīdzinājuma pavisam svaigs video no 2013.gada marta. Redzēsi viss ir palicis vēl sliktāk ! Video skaties HD kvalitātē un pilnizmērā, lai labāk saskatītu problēmas nopietnību.

Viens tehnisks jautājums YouTube zinošajiem… kāpēc izveidotā filma, ko esi ievietojis YouTube ir sliktākā kvalitātē nekā oriģināls, kas tāpat ir HD.

Vai tik nav pie vainas bitreits ?