Latvijas inflācija, protams, rodas jautājums kāpēc

Latvijas inflācija.

Latvijā ir liela inflācija, kas liek satraukties par valdības adekvātu rīcību gan tūlīt , gan nākotnē. Pavisam īss fakts. Salīdzinot ar 2015.gadu, patēriņa cenas 2023.gada janvārī bija par 41,9% augstākas. Precēm cenas pieauga par 44,3%, bet pakalpojumiem – par 33,4%.

Latvijas inflācija, ko darīt?

Inflācija Latvijā var būt rezultāts dažādiem faktoriem.

1. Pieaugošās importa izmaksas.

Pieaugošās importa izmaksas, piemēram, zemākas valūtas vērtības, importēto preču cenu pieaugums, kā arī transporta un pārvadājumu izmaksas, var izraisīt inflācijas pieaugumu.

2. Valsts parāds.

Valsts parāds var būt vēl viens faktors, kas veicina inflācijas pieaugumu, jo tā var izraisīt valsts iestāžu lēmumu samazināt naudas kārtību un palielināt inflāciju, lai samazinātu parāda nastu.

3. Nepietiekams uzņēmējdarbības rezultāts.

Nepietiekams uzņēmējdarbības rezultāts un sliktā ekonomikas situācija var izraisīt, ka uzņēmumi cenšas kompensēt savas zaudējumus ar preču un pakalpojumu cenu pieaugumu, kā rezultātā var rasties inflācija.

Latvijas inflācija, kas būtu jāveic valdībai.

Lai novērstu inflāciju, valdība var veikt pasākumus, piemēram, samazināt valsts parādu, veicināt uzņēmējdarbības attīstību, veidot politiku, kas veicina ekonomikas stabilitāti. Uzraudzīt preču un pakalpojumu cenu pieaugumu, lai nodrošinātu inflācijas kontroli.

Turklāt, lai samazinātu inflācijas ietekmi uz iedzīvotāju tēriņu jomu, valdības var īstenot pareizus pasākumus.

1. Regulēt preču un pakalpojumu cenas.

Valdības var regulēt dažu preču un pakalpojumu cenas, lai samazinātu inflācijas pieaugumu un nodrošinātu, ka cenas atbilst ekonomikas realitātei.

2. Samazināt valsts parādu.

Samazināts valsts parāds var samazināt inflācijas spiedienu un palīdzēt uzturēt ekonomikas stabilitāti.

3. Uzturēt naudas kārtību.

Valdība var uzturēt naudas kārtību, kontrolējot naudas pieejamību un nodrošinot, ka nauda tiek izmantota tikai atbilstoši ekonomikas vajadzībām.

4. Attīstīt uzņēmējdarbību.

Valdība var atbalstīt uzņēmējdarbību, lai nodrošinātu ekonomikas stabilitāti un samazinātu inflācijas spiedienu.

5. Novērst nevienlīdzību.

Valdība var veikt pasākumus, lai novērstu ekonomikas nevienlīdzību, tai skaitā, nodrošinot, ka iedzīvotājiem tiek nodrošināts piekļuvis lētākām preču un pakalpojumu cenām.

Visi šie pasākumi var palīdzēt samazināt inflācijas ietekmi un nodrošināt, ka Latvijas ekonomika attīstās stabilā un veselīgā virzienā.

Latvijas inflācija skaitļos un procentos par 2023gada janvāri.

Statistikas pārvalde informē, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2023.gada janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (7,9 procentpunkti).

Pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (7,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (1,7 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,9 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,8 procentpunkti).

Latvijas inflācija gada griezumā.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 28,2%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+42%), konditorejas izstrādājumiem (+26,3%), miltiem un citiem graudaugiem (+39,1%).

Makaronu izstrādājumiem (+35,1%), rīsiem (+31,4%), brokastu pārslām (+22%). Cenas kāpa žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+24,1%), mājputnu gaļai (+37,0%), cūkgaļai (+24,7%).

Gaļas izstrādājumiem (+26,5%), liellopu gaļai (+30,4%). Dārgāks bija siers un biezpiens (+30,0%), piens (+45,3%), piena produkti (+32,1%), olas (+35,2%) un jogurts (+20,1%).

Cenas pieauga kafijai (+34,4%), svaigiem augļiem (+20,3%), cukuram (+86,2%), svaigiem dārzeņiem (+13,4%), augu eļļai (+44%), šokolādei (+19,6%).

Konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+28,3%), sviestam (+24,7%), saldējumam (+18,6%), mērcēm un garšvielu piedevām (+43,2%), augļu un dārzeņu sulām (+17,7%), atspirdzinošiem dzērieniem (+22,5%), saldētām zivīm (+38,7%).

Gada laikā sadārdzinājās arī sāls un garšvielas (+36,6%), žāvēti, citādi konservēti vai apstrādāti dārzeņi (+22,9%), olīveļļa (+25,6%), ievārījums un medus (+15,5%), saldumi (+21,1%).
Svaigas vai atdzesētas zivis (+16,6%), margarīns (+34,8%), žāvēti augļi un rieksti (+20,7%), tūlītējai lietošanai gatavie ēdieni (+23,4%) un tēja (+18,8%).

Latvijas inflācija, komunālie maksājumi.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 48,1%. Gada laikā būtiskākais cenu pieaugums bija siltumenerģijai (+69,6%), elektroenerģijai (+89,8%), cietajam kurināmajam (+82,5%) un dabasgāzei (+79,5%).

Sadārdzinājās ūdensapgāde, kanalizācijas pakalpojumi, atkritumu savākšana, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kā arī materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam.

Latvijas inflācija veselība.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 10,3%. Gada laikā dārgāki kļuva farmaceitiskie produkti, zobārstniecības pakalpojumi un ārstu speciālistu pakalpojumi.

Transports.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 12,3%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 17,8%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 26,7%, benzīns – par 8%, bet auto gāze – par 5,2%.

Cenu kāpums bija personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem, automašīnām.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, mājokļa mēbelēm, pirmsskolas izglītībai, apaviem, apģērbiem, galvenajām mājsaimniecības ierīcēm, kā arī mājokļa uzkopšanas un mājsaimniecības pakalpojumiem.

Novērtējums galīgi negatīvs!

Saprotam, ka valdība nav efektīvi rīkojies ar nodokļu maksātāju naudu. Nav izstrādāti reāli Latvijas attīstības plāni.
Vai nu savākušies nekompetenti “darboņi”, vai arī korumpantu sērgas pārņemtie dīkdieņi.

Labs piemērs ir Skultes termināls, par kura lietderību un izmaksām tautai netiek sniegtas patiesas ziņas. Ir pat viedoklis, ka tas var kļūt par otro “OIK” nodokļu maksātājiem.

Labu Dienu!

Protams, ja pēc šādām ziņām, tā var būt laba!