Latvijas Gāze, par ko domā tauta un Valsts funkcionāri

Latvijas Gāze.

Kalvīša kompānija vai “Gazprom” filiāle, šogad pirmajā pusgadā strādājusi ar rekordlielu peļņu. Augstāki tarifi kopā ar lielāku šīs kompānijas peļņu liek uzdot jautājumu. Vai energokompānija pelna uz iedzīvotāju rēķina? Ziniet ko tauta saka: “Pelna gan”!

Lai skatītu svarīgu reklāmu, piemeklētu tieši TEV, izslēdz reklāmu bloķētāju! Raksta turpinājums zemāk:  

To var manīt pēc Kalvīša smaidīgā ģīmja. Viņam pilnīgi vienalga vai vienkāršā tauta varēs norēķināties par gāzi, vai paliks parādos. Vienlaicīgi varam saskatīt , ka Kariņš ir mazliet norūpējies, kā nekā būs daļa no izmaksām tautai un uzņēmumiem jākompensē.

Papildus visai šai burzmai ap gāzi nav saprotams būtiskais.

Vai gāze ir?  Vai tās nav!

Ir divējādi viedokļi, kas negrib sakrist ar vienkāršo aritmētisko. Kalvītim nepietiks, Kariņam liekas, ka pietiks! Ko darīt domājošiem politiķiem un Valstij? Ir viedoklis, konfiscēt visus Inčukalna krājumus un Kalvīša “Gasprom” filiāli Valsts interesēs.

Latvijas likumdošanā ir noteikts, ka gadījumos, ja gāzes publiskais tirgotājs nespēj nodrošināt savas saistības, Latvijas valstij ir tiesības. Jā, pārņemt šim uzņēmumam piederošos gāzes uzkrājumus.

Tomēr, tas var būt piņķerīgi un Eiropas Savienība var to nesaprast pareizi. Vēl jau pastāv iespējamie tiesāšanās darbi.

Tomēr, jāatgriežas pie Kalvīša intervijām.

Viņš tajās vairākkārt, tā gauži nemanāmi atgādina, ka Inčukalnā esošā gāze nav “Latvijas gāzes” īpašums – tā pieder citiem komersantiem.

Ko var darīt valdībai?

Viens no veidiem ir gāzes iegāde brīvajā tirgū un, izmantojot esošo infrastruktūru. Tālāk gāzes nogāde līdz uzglabāšanas vietai, Latvijas gadījumā līdz Inčukalna gāzes krātuvei.

Vēl ir iespēja iegādāties nepieciešamo daudzumu no sašķidrinātās gāzes termināļiem, konkrēti no Klaipēdas. Vēl var izmantot jau krājumā esošās gāzes rezerves, kuras, kā var nojaust no atsevišķu amatpersonu izteikumiem, ik pa brīdim tiek papildinātas.

Aigars Kalvītis daudzas jo daudzas reizes ir norādījis, ka liela daļa Inčukalnā krātuvē glabātās gāzes nebūt nav ne paša uzņēmuma, ne Latvijas valsts īpašums. Ja uzmanīgi paanalizē “Latvijas gāzes” vadītāja publiskos izteikumus, nevar nepamanīt dažas nianses.

Latvijas Gāze un nianses.

Piemēram, runājot par gāzes apgādi, Kalvītis saka, ka gāze visdrīzāk būs. Ko nozīmē visdrīzāk? Citreiz izsakās šādi: “Pēc manas informācijas, puse apjoma krātuvē ir” Un vēl – īpašu bažu, ka gāzes varētu pietrūkt, nav.

Seko mājiens pēc mājiena gan par cenām, gan alternatīviem enerģijas veidiem utt. Vai Kalvītis grib mūs brīdināt? Vai tikai piesegt savu aizmuguri? Ziema jau pie namdurvīm, un, šķiet, atbildes mēs saņemsim jau visai drīz.

Zinot mūsu politiskās elites divkosību, Kalvītis šobrīd negrib palikt “malējais” vai peramais zēns. Cik tad tur tā darba, mainīt kažoku, noliegt jebkādu saistību ar notiekošo.

Saprast Kalvīti var, jo “Gasprom” taisās bankrotēt un Krievijas iesāktais karš, visdrīzāk beigsies ar Krievijas sakāvi. Ko tad? Tad jau Kalvītis nevarēs braukt ciemos pie Putina, kā to darīja iepriekš.

Tā nu tas ir, augšējā plaukta ierēdņi ar savām algām pat nejutīs, ka gāze ir ievērojami dārgāka, bet ko lai dara tauta? Pat nav skaidrības ir gāze Inčukalnā vai tā, tomēr, nav domāta Latvijas iedzīvotāju lietošanai.

Labu Dienu!