Kuldīga, vienas dienas apciemojums.

 

 

Kuldīga…tā nu sanācis, ka šo skaisto pilsētu apmeklēju darba vajadzības spiests.

Teikšu, ka nav jau tā, ka pirmo reizi…vienkārši šoreiz iekrita pilnīgi brīva stunda.
Pats jaukākais, ka līdzi bija foto – video rīki un tici…meklējot labu vietu tam vienīgajam un skaistākajam foto momentam ieraudzīju pilsētu citādāku…

Mazliet ievadam par pilsētu…

Senā Kurzemes pilsēta atrodas Ventas krastā, kur izveidojies Rumbas ūdenskritums. Pilsētas lepnums ir senais mūra tilts pāri Ventai (1873. - 1874.), kā arī vecpilsēta ar 17. un 18.gadsimta dzīvojamām ēkām.

To raksturīga iezīme ir kokgriezumiem rotātas durvis, virsgaismas lodziņi un dakstiņu jumti.

Šodien pilseta ir rajona (novada) centrs ar 13,5 tūkstošiem iedzīvotāju.

Pilsētas vēsturiskais centrs un apbūve vērtējama kopā ar unikālo dabas ainavu. Pilsētas vēsturiskā apbūve un daba veido neatkārtojamu vienotu ansambli, kādam līdzīga nav ne vien Latvijā, bet arī cituviet Eiropā.

Vēsturiski Ventas upe un Ventas ūdenskritums ir ieņēmuši nozīmīgu lomu pilsētas attīstībā. Pasaules mantojumā iekļauti objekti, kuri ģeogrāfiski ir saistīti ar Ventas ieleju: vecpilsēta, pils uzkalns, pils un Ventas kanāls.

Pilsētu labi raksturo gleznotāja Kurta Fridrihsona vārdi:

„Ielas šeit neatgādina pagātni, bet gan to saglabā – pagalmos ir vēl kāda viduslaiku smarža ar visu kokmateriālu, jumtu un apmetuma dziļo izpratni. Tur jūs atradīsiet tik mazas, tik nodrupušas un tomēr pasakainas mājas, ka jums šķitīs, ka tās atstātas tikai gleznotājiem par prieku vai kādas vasaras nakts pastaigai gar tām. Tur viss pārvēršas kā Šekspīra līdzībās.”

Minēto un citu acīm redzamo iemeslu dēļ Kurzemes vecāko pilsētu iecienījuši dažādi mākslinieki: gleznotāji, fotogrāfi, filmētāji un laikam arī tagad es.