Kukaiņi, dārzkopjiem ieteicams saprast dārza dabīgo vidi

Kukaiņi dārzā sastopami ļoti bieži.

Pēdējā laikā daudzi dārznieki nodarbojas ar apzinātu sava dārza dabīgu kopšanu. Kas būtu dabīga dārza kopšana? Tā ir cenšanās atbrīvoties no kaitēkļiem, bez plaša spektra insekticīdu izmantošanas.

Kukaiņi šajā jautājumā var palīdzēt.

Kā tā! Mēs taču cīnāmies pret dažādu kaitēkļu invāziju dārzā. Taču! Ir sastopami arī plēsīgi kukaiņi, kas var palīdzēt atbrīvoties no kaitīgiem kaitēkļiem.

Jā! UN VĒL!

Neaizmirstiet par apputeksnējošo kukaiņu priekšrocībām, jo ​​bez tiem nav iespējams iegūt augļus. Noderīgie kukaiņi dārzā. Tie būs dārza apputeksnētāji un entomofāgi vai  vajadzīgie kukaiņi jūsu dārzā.

Sāksim ar neapstrīdama labuma nesējiem.

Medus bites.

Atgādinu izcilā fiziķa Alberta Einšteina paziņojumu, ka pēc visu bišu ( Anthophila ) nāves, cilvēcei būs atvēlēti tikai četri gadi dzīves.

Patiešām, medus bites un kamenes ir apputeksnētāji. Tās apputeksnē astoņdesmit procentus no visiem kultivētajiem augiem. Mūsdienās bišu skaits visā pasaulē strauji samazinās, jo tiek pārmērīgi izmantoti herbicīdi.

Papildus augu apputeksnēšanai, bites savāc medu.  Arī ziedputekšņus, ražo bišu līmi –  propolisu, vasku, peru pieniņu. To izmanto zāļu pagatavošanai, tāpat kā bišu indi.

Pat no beigtām bitēm izgatavo tinktūru, ko izmanto tautas medicīnā.

KukaiņiBite (Anthophila).

Kamenes.

Kamenes ( Bombus ) ir vieni no labākajiem kultivēto augu apputeksnētajiem. Var paslavēt kamenes, to mierīgās izturēšanās, aukstumizturības un darba spēju dēļ.

Turklāt, kamenes “pakaļa” ir garāka nekā medus bitei. Tas padara to par lielisku apputeksnētāju tādiem augiem kā sarkanais āboliņš.

Tikai vienas dienas laikā viens šāds smags strādnieks apputeksnē apmēram tūkstoš ziedu. Starp citu, kamenes var apputeksnēt pat tomātu ziedus.

Kameņu ģimenes visbiežāk dzīvo pazemē, bet var arī ieņemt dobumus vai pat putnu mājas. Pavasarī pārziemojusi kamenes karaliene būvē ligzdu un dēj olas, no kurām izšķiļas mazas strādnieku kamenes.

Visas strādājošās kamenes ir “sievietes” ar nepietiekami attīstītiem dzimumorgāniem. Vasaras vidū parādās jauni tēviņi un mātītes, kuru uzdevums ir turpināt ģinti pēc pārošanās.

Tikai apaugļotas jaunas mātītes pārziemo, kā arī vecā karaliene. Tēviņi un strādājošās kamenes iet bojā.

KukaiņiKamene (Bombus).

Vientuļās bites- OMSIJA.

Slavenākā no tām ir  Osmija, kas ārvalstīs tiek pat īpaši audzēta bumbieru un citu augļu koku apputeksnēšanai.

Fakts ir tāds, ka osmijs (tāpat kā kamenes) nelido tālu no savas dzīvesvietas, bet čakli apputeksnē savu darba zonu, palielinot dārza ražu. Vēl viens vientuļo bišu pluss ir tas, ka tās ir mierīgas un nemēdz iekost.

Viņas strādā arī lietainā, mākoņainā laikā. Lai dārzā piesaistītu atsevišķas bites, iekariniet ķekarus ar sausiem niedru kātiem.

Ieteicams tos novietot zem ēku jumtiem, kas atrodas dārzā.  Atsevišķas bites un kamenes piesaista ziedošs vītols, smaržīgie augi, kā arī medus augi, piemēram, āboliņš.

KukaiņiOsmijas bite.

Mārīte.

Mārīte un tās kāpuri ir ļoti rijīgi plēsēji. Mārīte labprāt ēd laputis, krustziežu blusas un citus kaitīgus kukaiņus, kā arī zālēdāju ērces.

Lai pilnībā attīrītu kaitēkļus no 10 m² platības, jums vajadzētu no 100 līdz 500 šo vaboļu. Lielākā un redzamākā ir sarkanā septiņraibā mārīte ( Coccinella septempunctata ).

Vienā dienā tā var apēst aptuveni divus simtus laputu. Tās kāpuri ir vēl rijīgāki. Lai dārzā piesaistītu mārītes, varat iestādīt tādus augus kā kliņģerītes, koriandru, ķimenes un dilles.

Tā pat derēs pelargonija, biškrēsliņi, rudzupuķes, pelašķi un facēlija. Lai piesaistītu mārītes, jūs varat arī apkaisīt laputu skartos augus ar cukura sīrupu. Ņemam 150 g cukura uz litru silta vārīta ūdens. Ziemošanai mārītei var atstāt koku mizas gabalus.

Kukaiņi(Coccinella septempunctata).

Zeltactiņa.

Zeltactiņu dzimta (Chrysopidae) pieder pie tīklspārņu kārtas. Tā ir ļoti skaista kukaiņveidīga būtne ar zeltainām acīm un zaļiem caurspīdīgiem spārniem. Ar izteiktu sparnu tīklojumu.

Gan pieaugušie kukaiņi, gan to kāpuri ar prieku ēd laputis, baltās mušas un citus kaitēkļus. Bieži vien zeltactiņas tiek īpaši audzētas siltumnīcu saimniecībām.

Zeltactiņu olas ir redzamas karājamies uz garām stīgām zem augu lapām. Tās piesaista papardes.

Kukaiņi(Chrysopidae).

Ugunsdzēsēja vabole.

Ugunsdzēsēju vabole, kas visiem zināma jau no bērnības. Sauc arī par mīkstvaboli ( Cantharidae ). Tā iznīcina kāpurus, laputis un pat mazus gliemežus.

KukaiņiMīkstvabole (Cantharidae)

Mušas, kas atgādina lapsenes.

Ziedmušas (Hoverfly Syrphidae) pēc krāsas atgādina lapsenes, taču atšķirībā no tām, tās var karāties gaisā vienā vietā.

Ar uzvedību tās cenšas imitēt lapsenes. Tās sīc līdzīgi lapsenēm un ar vēdera kustībām imitē dzelšanu. Tādējādi ziedmušas retāk kļūst par laupījumu putniem, jo tikai dažu sugu putni ķer ar dzeloni apbruņotās bites un lapsenes

Gan pašas mušas, gan to kāpuri ar prieku ēd laputis. Pieaugušās mušas ēd arī nektāra un laputu izdalījumus.

KukaiņiHoverfly Syrphidae

Palapsenes jeb podnieklapsenes, arī vientuļās lapsenes(Eumeninae)

Lielu labumu dod ( Eumeninae ), jeb vientuļās lapsenes , kas baro savus kāpurus ar kukaiņiem. Vientuļās lapsenes “ķer” kāpurus, zirnekļus un citus kukaiņus, paralizē tos un iedēj tajos olas.

Diezgan briesmīgi! Kāpurs ēd šādu “dzīvo konservu”. Līdz laikam, kad ir pietiekami pieaudzis. Pienāk brīdis un no nelaimīgā kukaiņa “rāpjas ārā”, jau lapsene.

Protams, lapsenes var kaitēt, ja to ligzda atrodas dzīvojamā rajonā. Tad tā būtu jāiznīcina. Ja ligzda jūs netraucē, tad labāk tos neaiztikt.

Starp lapsenēm visbīstamākie ir sirseņi (līdz 4 cm gari), kas baro savus pēcnācējus ar medus bitēm, lapsenēm un citiem kukaiņiem.

Tikai dažu sirseņu kodums var būt nāvējošs, jo tas izraisa anafilaktisku šoku.

KukaiņiPalapsenes jeb podnieklapsenes, arī vientuļās lapsenes(Eumeninae).

Braucēji ( parasitica ).

Braucēji dēj olas dārza kaitēkļu kāpuros, kā kāpostu lapu kāpuros, ziemas kodēs, un daudzos citos kaitīgos kāpuros.

Izceļas ar neparastu instinktu. Piemēram, lidojot virs koka vai kāpjot uz tā stumbra, viņi ar precizitāti var noteikt mizas biezumu. Lai atrastu vaboļu kāpurus, kas var kļūt par viņu laupījumu.

Tāds braucējs kā Trichogramma dēj olas kaitīgo kukaiņu olās. Šāda braucēja vai jātnieka  mātīte vienā gadā var izdēt vairāk nekā piecsimt olu!

kukaiņiBraucējs (Parasitica).

Plēsonīgais bugs( Macrolophus ).

Plēsonīgas bugs, vai Mirical kukainis  ( Macrolophus ).  Siltumnīcās ēd balto mušu, laputis. Parasti Mirical izmanto, lai visās attīstības stadijās bioloģiski apkarotu šādus kaitēkļus:

  • siltumnīcu baltblusiņa (Trialeurodes vaporariorum)
  • tabakas baltblusiņa (Bemisia tabaci), jo īpaši oliņas un kāpuri

Ar Mirical var apkarot arī šādus kaitēkļus:

  • parastā tīklērce
  • tripši (t. sk. Echinothrips americanus)
  • tauriņu oliņas
  • tomātu alotājkode (Tuta absoluta)
  • laputis (mazākā mērā)
  • lapu alotāju kāpuri (mazākā mērā)

kukaiņiMakrolofusi (Macrolophus).

Zemes vabole.

Zemes vabole ( Carabidae ) vai melnā vabole.  To sauc arī par skrejvaboli.

Tā spēj ātri skriet, interesanti pavērot tās pārvietošanās īpatnības. Iznīcina ne tikai dažādus kaitīgus kukaiņus, bet arī gliemežus. Viena šāda vabole vasarā spēj iznīcināt vairāk nekā tūkstot kaitīgu kukaiņu.

Vaboles sugu skaita ziņā ir vislielākā grupa starp kukaiņiem un dzīvajām būtnēm vispār!  Ir konstatētas vairāk nekā 360 000 sugas, kas sastāda 40 % no visa kukaiņu sugu kopskaita.

Vaboles un to kāpuri ir zoofāgi, tātad plēsīgi. Viņas pārtiek no citiem kukaiņiem un to kāpuriem, sliekām un gliemežiem. Dažas ģints Carabus sugas spēj ar žokļiem sadragāt sīkāku gliemežu čaulu.

Skrejvaboles ir viena no lielākajām Latvijas vaboļu dzimtām.

kukaiņiZemes vabole (Carabidae).

Skudras.

Skudras ( Formicidae ) lielākoties nes neapšaubāmu labumu. Tās iznīcina daudz kaitīgu kukaiņu. Ir arī sliktums. Melnās dārza skudras audzē laputis, kuras izmanto, kā sava veida “slaucamās govis”.

Daudzi dārzkopji nevar sadzīvot ar šiem kukaiņiem. Es uzskatu, ka skudras nav tas labākais variants dārzā.

kukaiņiSkudra (Formicidae)

Spāres.

Viens no vecākajiem kukaiņiem uz planētas ir spāres ( Odonata ).  Vienas dienas laikā iznīcina līdz tūkstoš asinssūcēju kukaiņu, galvenokārt odus.

Neskatoties uz nedaudz biedējošo izskatu, spāres ir nekaitīgas. Turklāt spāres kalpo par barību daudziem putniem. Piemēram, strazdiem vai mazajam riesta piekūnam.

Nesen zinātnieki atklāja, ka spārēs ir poli-nepiesātinātās omega-3 taukskābes. Tātad putniem pat ļoti noderīgs lidojošais kukainis.

kukaiņiSpāre (Odonata).

Apmēram tā, sadzīvosim ar dārza labajiem kukaiņiem!

Labu Dienu!

 

Paldies, ka izlasījāt šo ziņu, neaizmirsti abonēt (ja kas bez maksas) jaunākos rakstus!

ABONĒŠANA!

 

Dalies ar šo ziņu

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

scroll to top