Komēta, sen neredzēts viesis pēc 50 tūkstošiem gadu
Komēta.
Tai ir savs nosaukums C / 2022 E3 (ZTF). Saskaņā ar NASA datiem tā atradīsies Saulei vistuvāk 12. janvārī. Galvenais ir apstāklī, ka februāra sākumā tā pietuvosies Zemei minimālā attālumā. Tuvošanās Zemei notiks pirmo reizi pēc 50 tūkstošiem gadu.
Komēta, sen neredzēta!
Sen neredzētais viesis tika atklāts pavisam nesen – 2022. gada 2. martā, izmantojot “Zwicky Transient Facility” kameru, kas atrodas “Palomar” observatorijā. Komēta pārvietojas orbītā ap Sauli, un vistuvāk Zemei tā paies garām 1.-2.februārī.
Tas būs 42 miljonu kilometru attālumā no mūsu planētas. Pēc kosmiskiem mērogiem tas ir diezgan tuvu. Paredzams, ka novērotāji ziemeļu puslodē to varēs redzēt netālu no Ziemeļzvaigznes.
Saskaņā ar NASA datiem, ziemeļu puslodē komēta būs redzama rīta cēlienā. Ja apbruņosies ar binokli, tad gandrīz visu janvāra daļu, bet dienvidu puslodē februāra sākumā.
Atkarībā no tā, cik spilgta komēta kļūs tuvāko nedēļu laikā, C/2022 E3 (ZTF) var kļūt redzama pat ar neapbruņotu aci tumšās debesīs. Tā būs vērojama līdz janvāra beigām – īpaši tumšās debesīs ārpus pilsētas.
Pēc pieejamiem datiem, komētas ķermenis sastāv no ledus un putekļiem. Attēlos sastāva īpatnību dēļ komēta atšķiras no citiem debess ķermeņiem ar spilgti zaļganu mirdzumu.
Tiek uzskatīts, ka objekta diametrs ir viens kilometrs. Komētu būs iespējams atšķirt no zvaigznēm, pateicoties putekļu un lādētu daļiņu “astei”, kā arī apkārt esošajam gaismas oreolam.
Tas veidojas, komētai tuvojoties Saulei, kas ledu pārvērš gāzveida stāvoklī. Šī iemesla dēļ komētas attēls ir izplūdis, ja skatīsimies ar teleskopu. Protams, ja tu pie tāda nokļūsi to lielo noslogotības dēļ.
Domājat, ka ar to astronomu pētījumi un atklājumi šī gada sakumā ir beigušies? Nebūt nē!
Lūk, vēl viens atklājums.
Jauns pētījums ir ļāvis precizēt mūsu Piena Ceļa galaktikas robežas. Izrādījās, ka robeža atrodas vairākus desmitus tūkstošu gaismas gadu tālāk no galaktikas centra, nekā to pieļāva teorētiskie aprēķini.
Tādējādi faktiski mēs jau saskaramies ar mums kaimiņos esošo Andromedas galaktiku. Starp galaktikām gandrīz nav palicis brīvas vietas!
Vairāk nekā “200 RR Lyra” mainīgā tipa zvaigžņu noteikšana gar robežu malām ļāva precizēt Piena ceļa ārējās robežas.
Pateicoties savām īpašībām, “RR Lyra” tipa mainīgās zvaigznes ļauj precīzi noteikt attālumus līdz tām. Faktiski tās ir vietējās bākas, kuru īpašības ir ļoti līdzīgas un ļauj precīzi novērtēt to diapazonu.
Tieši to jaunajā darbā pētīja astronomu grupa Kalifornijas Universitātē Santakrusā. Saskaņā ar aprēķiniem, no Piena Ceļa galaktikas centra līdz tās malai ir viens miljons gaismas gadu.
Pārsteidzoši!
Ir fakts, ka nevaram precīzi izmērīt gāzu mākoņa ārējās robežas ap mūsu galaktiku – tā saukto halo – no iekšpuses, jo šī ir ļoti reta gāze.
Viena no “200 RR Lyra” zvaigznēm ir pusceļā starp Piena ceļu un Andromedu. Starp citu, uz kuru mēs virzāmies ar kosmisku apmēru negadījumu. Ja to var saukt par negadījumu, kad saplūdīs Piena ceļš ar Andromedu. Taču tas notiks ļoti, ļoti tālā nākotnē.
Šis pētījums no jauna definē to, kas veido mūsu galaktikas ārējo malu, sacīja viens no pētījuma autoriem. “Mūsu galaktika un Andromeda ir tik lielas, ka starp tām gandrīz nav vietas.”
Pēc mērījumiem izrādījās, ka Piena Ceļa ārējā robeža ir par 40 tūkstošiem gaismas gadu tālāk, nekā prognozēja teorētiskie aprēķini.
Ja to formulējam no humora puses, tad turpmākajās teritoriālajās prasībās pret Andromedas iedzīvotājiem, šim faktam vajadzētu būt nozīmīgai lomai.
Labu Dienu!
