Kodolieroči, Hirosimas un Černobiļas sprādzieni, atšķirība

Kodolieroči.

Bez uztraukuma un aizdomām par šo tematu ir pagrūti rakstīt. Tomēr, kamēr ir daudz nezināmo un kaimiņos atrodas neprognozējams ļaunums par to ir jārunā no dažādiem aspektiem.

Kodolieroči, vai tiks pielietoti?

Nezinu, bet var tikt izmantoti, ja “Vladimira Putlera” skatījumā tiks apdraudēta viņa režīma pastāvēšana. To teica publiskotajā ikgadējā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) publiskajā ziņojumā.

Kādu postu nodara kodolieroči?

Precīzāk, kāda atšķirība no Hirosimas un Černobiļas sprādzieniem? Tālajā 1945. gadā divas atombumbas tika nomestas divās Japānas pilsētās uz Hirosimas un Nagasaki. Daudz vēlāk, 1986. gada 26. aprīlī, Černobiļas atomelektrostacijā eksplodēja ceturtais kodolreaktors.

Mūsdienās Hirosimā un Nagasaki droši dzīvo aptuveni 1,6 miljoni cilvēku, un tā dēvētā Černobiļas aizlieguma zona ir aptuveni 30 km diametrā ap bijušo spēkstaciju. Starp citu, joprojām ir tik pat kā neapdzīvota.

Kāpēc tā un kas ir bīstamāk?

Bumba, kas nokrita uz Hirosimu ar nosaukumu “Kid” (mazulis), bija aptuveni trīs metrus gara, svēra aptuveni 4,5 tonnas un saturēja aptuveni 63 kg urāna.

Kodolieroči
Kodolierocis eksplodēja 600 metru augstumā virs Hirosimas, rezultātā notika sprādziens ar 16 kilotonnu jaudu. Tā kā Hirosima atrodas līdzenumā, “Kid” nodarīja milzīgus postījumus.

Gāja bojā 70 tūkstoši cilvēku, tikpat daudz tika ievainoti, gandrīz 70% pilsētas ēku tika iznīcinātas. Pēc neilga laika no vēža nomira vēl aptuveni 1900 cilvēku.

Kodolieroči, “Fat Man Bomb”

Uz Nagasaki nomestā “Fat Man” (resnulis) bumba saturēja vairāk nekā sešus kilogramus plutonija un eksplodēja 500 metrus virs pilsētas, izraisot sprādzienu ar 21 kilotonnas jaudu.

Kodolieroči

“Fat Man Bomb”

Tā kā bumba eksplodēja ielejā, lielāko pilsētas daļu sprādziens neskāra. Neskatoties uz to, no 45 tūkstošiem līdz 70 tūkstošiem cilvēku gāja bojā uz vietas, vēl 75 tūkstoši tika ievainoti.

Černobiļa.

Kas attiecas uz Černobiļas avāriju, tad to bija iespējams novērst. Reaktora konstrukcijā bija būtiski trūkumi. Reaktora dzesēšanai bija pārāk maz ūdens, un tas sāka ātri pārvērsties tvaikā. Rezultātā notika sprādziens, un tajā “izšļakstījās” aptuveni desmit tonnas kodoldegvielas.

Precīzus datus par radioaktīvās noplūdes rezultātā mirušo cilvēku skaitu ir grūti atrast. Padomju režīms visu slēpa un neko neatklāja.
Tātad, 30 kilometru garajā Černobiļas aizlieguma zonā ir piesārņojums ar radioaktīviem izotopiem, kā cēzijs-137, stroncijs-90 un jods-13, kas padara cilvēku dzīvi šeit nedrošu un bīstamu.

Kodolieroči

Apkārtne ir pamesta un bez cilvēkiem.

Hirosimā vai Nagasaki tas notika citādi. Šo atšķirību nosaka divi faktori: Černobiļas atomelektrostacijas reaktorā bija daudz vairāk kodoldegvielas.

Turklāt sprādziens notika uz zemes, nevis gaisā. Secinājums ir tikai viens, jebkurš kodolieroču vai atomelektrostacijas sprādziens ir bīstams.
Lielākie postījumi būs no atombumbas sprādziena, toties atomelektrostacijas sprādziens būs ar “ilgspēlējošām” sekām uz daudziem desmitiem gadu.

Par to var liecināt Marijas Kirī nāves apstākļi.

Marija Kirī nomira no aplastiskās anēmijas. Viņa saslima ar šo reto radioaktīvo slimību eksperimentu laikā, kuru rezultātā tika atklāts polonijs un rādijs. Kirī ir vienīgā sieviete, kas ieguvusi Nobela prēmiju uzreiz divās disciplīnās: ķīmijā un fizikā.

Viņas pētījumi arī palīdzēja franču fiziķim Anrī Bekerelam atklāt urānu 1896. gadā. Ir pagājuši vairāk nekā simts gadi, un slavenās zinātnieces personīgās mantas, tostarp viņas drēbes, mēbeles, recepšu grāmatas, laboratorijas ieraksti, joprojām ir piesārņotas ar radioaktīvām vielām.

Tie tiek uzskatīti par Francijas nacionālo dārgumu un tiek glabāti ar svinu aizsargātās kastēs “Bibliothèque Nationale” Parīzē.
Bibliotēkas apmeklētājiem ir jāparaksta veidlapa, kurā norādīts, ka viņi ir iepazinušies ar briesmām.

Tur ir jāvalkā aizsarglīdzekļi, lai izvairītos no piesārņojuma ar rādiju 226, kura pussabrukšanas periods ir 1600 gadi.

Protams, ja ir vēlēšanās iepazīsties ar Kirī darba dienasgrāmatām un žurnāliem. Tas nozīmē, ka apmeklētājiem būs jāveic piesardzības pasākumi vēl piecpadsmit gadu simti.

Starp citu, arī Kirī ķermenis bija piesārņots ar radioaktīvām vielām!

Zārks, kurā viņa tika apglabāta, ir ļoti smags. No iekšpuses tas ir aizsargāts ar svina slāni, kura biezums ir 2,5 centimetri. Marija Kirī un viņas vīrs Pjērs Kirī ir apglabāti Parīzes Panteonā.

Nekad un nekur nedrīkst izmantot kodolieročus, tā ir aksioma bez kuras izpildes var zust visa dzīvība uz Zemes.

Labu Dienu!

 

Paldies, ka izlasījāt šo ziņu, neaizmirsti abonēt (ja kas bez maksas) jaunākos rakstus!

ABONĒŠANA!

 
Noklikšķiniet, lai novērtētu šo ziņu!
[Kopējais: 0 Vidējais: 0]

Dalies ar šo ziņu

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

scroll to top