Klimata izmaiņas Latvijā, vai tas ir nopietni, vai mums jāuztraucas

 

 

Klimata izmaiņas!

Vai tas ir nopietni?

Vai mūs baida?

Zinātnieki, kā nozīmīgākās klimata pārmaiņu tiešās izpausmes Baltijas jūras reģionā prognozē jūras līmeņa paaugstināšanos, siltākas un īsākas ziemas, biežākas un intensīvākas vētras.

Tā teikts Vides ministrijas sagatavotā informatīvā ziņojumā “Par piemērošanos (adaptāciju) klimata pārmaiņām”.

Zinātnieki norāda, ka jūras līmeņa paaugstināšanās veicina plūdu riska iespējas, biežākas un intensīvākas vētras ar lielāku vēja ātrumu, kā arī palielinās jūras krasta erozijas risks.

Eksperti prognozē izmaiņas nokrišņu sadalījumā, ieskaitot spēcīgu lietusgāžu un kopējā nokrišņu daudzuma palielināšanās, mazāk nokrišņu vasarās, toties vairāk ziemā.

Pētījumi rāda, ka temperatūra būtiski palielinās janvārī, februārī un martā. Latvijā kopumā pēdējos 50 gados atmosfēras nokrišņu gada daudzumam ir tendence palielināties. Savukārt pārmērīgs sausums un stipri vēji palielina meža degšanas iespēju.

Latvijā gar atklātās Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krastu 5 līdz 10 kilometru platā joslā dzīvo vairāk nekā miljons cilvēku.

Aptuveni 67 procenti no 496 km garās krasta līnijas ir jutīgi pret noskalošanu vētru laikā. Pēdējo 70 gadu laikā, vētrām noskalojot no 50 līdz 250 m platu pamatkrasta joslu, Latvija kļuvusi mazāka par 1200 hektāriem.

Izplatītā informācija, patiesībā,  pārsteigumu nesagādā!

Var jau ironiski teikt, ka bērnībā zāle bija zaļāka un debesis augstākas, taču, ja atskatāmies gadus desmit tālā pagātnē, atliek vien secināt, ka klimatiskie apstākļi mūsu mazajā Latvijā, patiesi, bijuši citādi.

Bijušas īstas ziemas, kad sals kniebis ar visu 30 grādu niknumu, un sniegs, kā pirms Ziemassvētkiem uzkritis, turējies līdz pat aprīļa sākumam.

Tagad par ziemas priekiem bieži varam tikai sapņot – Ziemassvētki un Jaungads atbrien pa dubļiem. Savukārt uz pavasara pusi, kad jau atgriežas saulīte, ziema par mums aizmirst jau februārī. Šogad gan, ziema mazliet ir sasparojusies un pat  Liepāju ir apciemojusi ar sniega daudzumu, kas gan ilgi nenoturas, jo nokūst.

Tomēr, klimata izmaiņas ir jūtamas un pat vairs nav apstrīdami klimatiskie cikliskumi, kas pēc novērojumiem ieiet jauna fāze.

Vētras.

Pēdējo gadu laikā tās kļūst arvien negantākas – pamanās ne tikai kokus lauzt un ļaudis tumsā atstāt, bet katru gadu apēd pa gabalam piekrastes.

Daļa ļaužu priecājas, ka nav vairs bargo ziemu, taču siltajam un mitrajam klimatam ir arī nelāgas sekas. Vairojas mošķi. Piemēram, novērojama ozolu mūķenes masveidīga savairošanās, daudzviet  lapu koki pilnīgi atlapoti lielās platībās.

Speciālisti mierina, ka apgrauztie koki pamazām atlabšot, no snaudušajiem pumpuriem izplaukšot jaunas lapas. Tomēr, viņi arī brīdina, ka šī kaitēkļu suga ir jutīga pret ziemas salu, tātad, ja šī ziema būs maiga, vairošanās varētu turpināties ar katru gadu vairāk.

Diemžēl ozolu mūķenes nav vienīgie kukaiņi, kas mīlīgā klimata dēļ pastiprināti vairojas.

Kārtīgu ziemu trūkums, kad mošķi izsalst, veicina arī citu kukaiņu izplatību. Odu ik gadu kļūst arvien vairāk, Latvijā reģistrēti pat ar malāriju inficēti odi.

Tāpat speciālisti ar katru gadu biežāk brīdina sargāties no ērcēm.

Pirms vairākiem gadiem man radās iespēja sadzirdēt organizētā pasākumā gaišreģi Pāvelu Globu, kad viņš uz pāris dienām bija ieradies Liepājā.

Astrologs, taujāts, kas nākotnē sagaida mūsu pilsētu, pareģoja, ka Liepāja, kas atrodas starp ezeru un jūru, reiz būšot līdzīga Venēcijai. Turpinoties globālajai sasilšanai, ūdens līmenis celšoties, daļu pilsētas appludinot.

Ir arī drūmāka prognoze, piekrastes pilsētu nogrimšana, ko apstiprina zinātnieku pētījumi!  Negribas, protams, šim pareģojumam ticēt, taču jūra nāk aizvien tuvāk, gruntsūdens līmenis ceļas. Varbūt jāsāk apsvērt iespēju auto mainīt pret laivu?

Turklāt tādu, kas pārsegta ar moskītu tīklu, lai varētu patverties no mošķiem. Tomēr, tomēr pārmaiņas jūtamas jau šodien:

Klimata izmaiņas
Klimata izmaiņas
Klimata izmaiņas

Ir vērts pārdomāt un izvērtēt, vai klimata izmaiņas mani neskars tieši!

 

Kopīgot šo ziņu

PinIt
Nospied "CTRL" un "D" reizē! Kāpēc? Tāpēc, lai vēlāk varētu atgriezties pie raksta!

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

19 − deviņi =

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

Šī vietne izmanto Akismet, lai samazinātu surogātpastu. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.
Atgriezties uz augšu