Katastrofāla domāšana, šādi brīži nav nekas neparasts

Katastrofāla domāšana.

Var rasties pamatots jautājums, kas tas ir un vai man piemīt šāda veida domāšana. Varu daudzus nomierināt vai gluži otrādi satraukt. Ir, jā ir tāds dvēseles stāvoklis, kad viss nostājas pret tevi.

Katastrofāla domāšana, kā tas notiek?

Vai saņēmi zvanu no nezināma numura? Tas izrādījās krāpnieks! Tiesu izpildītāji neliek mieru! Elektrības rēķins nepatīkami pārsteidz, zini, ka ir pienācis laiks gaidīt nepatikšanas. Vēl trakāk ja tam visam nāk klāt niķīgs bērns, kuram iespējams ir drudzis.

Protams, tas ir meningīts, pneimonija vai cita bīstama slimība. Vai tavs mīļotais sašutis, lasot ziņu par karu Ukrainā?
Viņam noteikti ir cita, viņš mani pametīs, un es visu mūžu būšu viena. Tā darbojas katastrofāla domāšana, kad jebkurš notikums tiek uztverts, kā nopietna problēma.

Katastrofāla domāšana

Kā iemācīties ne tikai nekrist panikā, bet arī “ietīt” stresa ietekmi sev par labu? Un kādas ir stresa priekšrocības un kādi ir galvenie trūkumi?

Katastrofāla domāšana, ne tikai satraukums.

Katastrofāla domāšana nav izņēmuma doma par nākotnes problēmām. Tā ir domāšanas iezīme un ir iracionāla. Tev nav nekādas kontroles pār to. Tu nemēģini apzināti domāt par slikto, sliktais vienkārši darbojas tavā nervu sistēma.

Ja kas, uztraukties par kaut ko ir normāli. Piemēram, cilvēks var būt nervozs pirms sarežģīta notikuma, medicīniskās apskates, tikšanās ar biznesa partneri vai randiņa.

Uztraukums ir noderīga lieta jo tas mudina cilvēku rīkoties. Piemēram, kā apgūt eksāmena materiālu, pārbaudīt automašīnu pirms gara brauciena vai izvēlēties labāko uzvalku randiņam. Satraukums neiznīcina un nenomāc, bet tikai kļūst par vienu no veidiem, kā mijiedarboties ar pasauli un iegūt jaunu pieredzi.

Katastrofāla domāšana ir pavisam kas cits.

Tas negatīvi ietekmē cilvēka garīgo un fizisko stāvokli un nemaz nepalīdz viņam atrisināt radušos problēmu. Tas iegremdē cilvēku destruktīvās fantāzijās un tajā pašā laikā neļauj apkopot savas domas.

Tā vietā, lai sagatavotos nopietnam darbam, cilvēks būs bēdīgs, sūdzēsies draugiem par grūtībām darba vietā un iedomāsies, ka viņu rīt atlaidīs un ar kaunu izraidīs no darba vietas.

Vēl trakāk, viņam būs jāmeklē darbs, par to jāsaņem nožēlojama alga un jāmirst badā. Tendence it visā saskatīt katastrofu var novest pie tā, ka cilvēks sāk nopietni žēloties par savu neveiksmīgo dzīvi. Ja apkopo viņa domas, tad it kā laicīgi nenokārtots darba uzdevums nozīmē visa beigas.

Katastrofāla domāšana, uzmācīgas domas.

Nekas īpašs nenotiek, bet cilvēks ir pārliecināts, ka šobrīd viss ir ļoti slikti. Jūsu tuvākais cilvēks neatbild uz tālruņa zvaniem? Viņš noteikti cieta avāriju un bezsamaņā guļ uz ceļa.

Sāp vēders!  Tas noteikti ir apendicīts, būs jāveic operācija, un tas nav fakts, ka jūs pamodīsities pēc anestēzijas.

Katastrofāla domāšana, domas uz nākotni.

Tu esi pārliecināts, ka katastrofa priekš tevis noteikti notiks. Priekšnieks izteica nopietnu piezīmi! Šausmas, pienācis laiks pakot mantas, viņš mani noteikti atlaidīs. Bērns saņēma skolā sliktu atzīmi! Iespējams, paliks uz otro gadu, netiks augstskolā, strādās par sētnieku.

Visi šie stāsti veselam cilvēkam šķiet dīvaini, bet katastrofālas domāšanas gadījumā tie ir ikdienišķi. Domāšana darbojas neatvairāmi, jūs to nevarat vienkārši atcelt — mainiet to uz pozitīvo tikai ar vienu frāzi: “Nedomāt par slikto!”

Ar katastrofālu domāšanu cieši robežojas “Elzas sindroms” — ieradums izdomāt nepatikšanas un žēloties par to, kas, iespējams, nekad nenotiks.

Šī domāšanas īpatnība nosaukta pēc brāļu Grimmu pasakas, kas stāsta par “gudro” meiteni Elzu, kura izplūda rūgtās asarās, dodoties uz pagrabu pēc alus krūkas, jo domāja, ka šajā pagrabā kaut kad tālā nākotnē ar viņas hipotētisko bērnu var notikt nelaime.

Katastrofāla domāšana, fizioloģija.

Cilvēks ir tā sakārtots, ka līdz 70% no visām viņa domām ir negatīva pieskaņa. Tieši uz tām viņš ir pataloģiski fiksēts.
Tas, starp citu, izskaidro faktu, ka cilvēki labprātāk raksta negatīvas atsauksmes internetā nekā labas vai uzmundrinošas.

Ja, piemēram, restorānā tevi labi apkalpo, tas tiek uztverts kā norma, un nav par ko runāt un daudz domāt. Ja viesmīlis ir rupjš, pavārs ilgi gatavoja pasūtījumu vai mūzika ir pārāk skaļa, jūs noteikti vēlēsities par to runāt vai domās nosodīt.

Katastrofāla domāšana, psiholoģija.

Ir novērots, ka fiksācija uz negatīvo ir daudz satrauktu cilvēku īpašība, kas pagātnē guvuši kādu psiholoģisku traumu. Viens izriet no otra: trauma izraisa katastrofu, un domāšanas īpatnība vairo trauksmi.

Hormoni.

Psihologi uzskata, ka tieksme it visā saskatīt katastrofu ir sava veida bauda. Pirmkārt, cilvēks nāk klajā ar briesmīgiem tagadnes vai nākotnes attēliem, un tad, kad tas nenotiek, viņš no sirds priecājas.

Starp citu, tas arī izskaidro faktu, kāpēc daudzi cilvēki aizraujas ar katastrofu un šausmu filmām: pēc tās noskatīšanās ir ļoti patīkami apzināties, ka jūsu realitātē viss ir patiešām labi. Kortizols un dopamīns, kas rodas šajā procesā, tikai pastiprina šādu aizraušanos.

Katastrofāla domāšana

Katastrofāla domāšana, nevēlēšanās risināt problēmas.

Katastrofa ir viens no veidiem, kā neko nedarīt, lai atrisinātu savas problēmas, bet gan pāriet uz kāda cita vai izdomātām problēmām. Patiešām, šajā gadījumā nevar uzņemties atbildību par reālo situāciju un diezgan nopietni baidīties no tās, kas vēl nav noticis un, iespējams, arī nenotiks.

Dzīve apokalipses gaidās.

Kāpēc tas ir slikti?

Daži cilvēki uzskata, ka ieradums visu “katastrofizēt” var pat noderēt – galu galā šajā gadījumā cilvēks var visu paredzēt un pasargāt sevi no iespējamām nepatikšanām. Taču psihologi brīdina, ka šāda domāšana nebūt nav nekaitīga.

Tāda domāšana pasliktina garastāvokli. Parāda visu melnās krāsās, tev jau gribas dzert nomierinošos līdzekļus vai pat zvanīt slimnīcām. Tas kopumā izraisa depresiju. Dzīve pastāvīgas trauksmes izjūtā rada apstākļus nopietnu garīgu traucējumu iedīgļiem.

Katastrofāla domāšana Iznīcina veselību.

Trauksme palielina slodzi uz sirdi un rada apstākļus dažādu slimību attīstībai. Jo vairāk cilvēks baidās, jo vairāk viņš izjūt diskomfortu.

Kā pārtraukt situācijas katastrofu?

Pieņemiet savu satraukumu. Ir bezjēdzīgi slēpt savas negatīvās jūtas. Tomēr ja jūs, teikšu tā, nevarat nebaidīties, tad neskatoties uz satraukumu jums ir jāpieņem šī sevis daļa, jāļauj tai pastāvēt un tā jāapzīmē.

Piešķiriet savām bailēm vārdu: no kā tieši jūs baidāties? Atvēli pusstundu dienā, lai runātu par savām bailēm skaļi vai raksti par tām uz papīra. Piemēram, jums ir sāpes vēderā.

Padomā, kas notiek?

Varbūt tas ir kuņģa vēzis, bet kāda ir šāda notikuma iespējamība? Ko jūs varat darīt, lai to pārbaudītu? Pieturieties pie pārbaudītiem avotiem, kad meklējat atspēkojumu. Domāju, ka saprati, ka jāapmeklē ārsts un pēc viņa apmeklējuma viss nokārtosies, satraukums zudīs.

Vai arī pajautājiet sev, ko jūs ieteiktu savam draugam šādā situācijā?

Nomieriniet sevi.

Atrodiet savu veidu, kā tikt galā ar trauksmi. Tie var būt elpošanas vingrinājumi, jogas prakse vai jebkura cita aktivitāte. Vienkāršākais veids, kā rīkoties ar ķermeni ir viegli veicams. Pārvērtiet uzmanību no galvas uz ķermeņa sajūtām – pieskarieties mājas sienai, ar roku pieskarieties zālienam, iedzeriet vēsu ūdeni utt.

Ja nevarat tikt galā pats, sazinieties ar psihologu. Speciālists palīdzēs noskaidrot, kas ar jums notiek, un pastāstīs, kā likt jūsu bailēm pazust uz visiem laikiem.

Nezinu vai tev tas derēs, bet es trauksmes brīžos klausos mūziku, kas man īpaši patīk. Ja galīgi nevaru sakārtot domu kamolu, eju dārzā un mazliet pastrādāju. Toties vīrs, cik noprotu mierinājumu rod pie datora. Esam dažādi, bet domu kamolu iesaku risināt pozitīvā gaisotnē.

Labu Dienu!

 

Paldies, ka izlasījāt šo ziņu, neaizmirsti abonēt (ja kas bez maksas) jaunākos rakstus!

ABONĒŠANA!

 

Dalies ar šo ziņu

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

scroll to top