Kartupelis, kas tos atveda uz Eiropu, spāņi vai angļi
Kartupelis.
Ienirsim vēsturē un uzzināsim taisnību par kartupeli. Senais kalendārs vēsta, ka pirms 435 gadiem, 1586. gada 3. decembrī kartupelis ieraudzīja Eiropas krastus.
Lai skatītu svarīgu reklāmu, piemeklētu tieši TEV, izslēdz reklāmu bloķētāju! Raksta turpinājums zemāk:Tātad, Eiropā tie atvesti no Amerikas un tas noticis Anglijā. Šis apstāklis uzreiz rada šaubas.
Kartupelis un šaubas.
Domāju, ka pamatotas! Kur tad Kolombs un Spānijas pretenzijas uz kartupeļa atvešanas godu? Rodas šaubas par Anglijas primāro ietekmi. Tāpēc, ka kartupeļu dzimtene ir Dienvidamerika, spāņi tur valdīja līdz 1586. gadam. Tas ir vesels gadu simts.
Briti devās vairāk uz ziemeļu reģioniem, kur tolaik šis dārzenis nebija tik izplatīts. Saskaņā ar leģendu par kartupeli, kuras dēļ 3. decembris tika iekļauts neaizmirstamu datumu kalendārā, zināmi amizanti fakti.
Leģenda.
Tika apgalvots, ka kartupeļi ārstē tuberkulozi, trakumsērgu un vienlaikus uzlabo libido gan dāmām, gan kungiem. Tāds kā uztura bagātinātājs no tā laika pavārmākslas XVI gadsimtā. Tas, ka šī ir tikai leģenda, vēsta, ka arī vēstījums periodiski mainās.
Citā versijā tiek apgalvots, ka tas bija Tomass Hariots kas atveda kartupeļus no Kolumbijas. Starp citu, tajā pašā 1586. gadā.
Tomēr kaut kā jāšaubās – vai tiešām spāņi bija tik lieli neprašas, ka visus 100 valdīšanas gadus ne reizi nenogaršoja kartupeļus un necentās tos vest mājās?
Kartupelis un pieņēmumi.
Tomēr, viss liecina, ka pirmatklājēji bija spāņi. To saka loģika, kas kā zinām ir patiesības māte. Taču briti ir spītīgi un izvirza vēl vienu leģendu. Viņi izvelk dienas gaismā savu iecienītāko pirātu un bandītu, un vienlaikus Viņa Majestātes Frensisa Dreika flotes admirāli.
gadā viņš uz Angliju atveda kartupeļus. Tos viņam ieteica kā brīnišķīgu produktu. Dreiks tos sāka audzēt savā… dārzā.
Protams, ka kādu dienu viņš nolēma pārsteigt savus draugus un lika pavāram, kurš neko nezināja par kartupeļiem, pagatavot tos galdam. Viņš apcepa lakstus. Kā jau varēja gaidīt, nevienam sacepums nepatika. Dreiks dusmās lika visu izrakt kopā ar saknēm un sadedzināt.
Tieši pelnos viņi atrada ceptus bumbuļus. Nez kāpēc izmēģināja un viņiem tie patika.
Tā kartupeļi nokļuva uz eiropiešu galda.
Tiesa, dažreiz Dreika vietā angļi vienkārši raksta “admirālis”. Anglijā viņam pat tika uzcelts piemineklis, ko 1939. gadā nopostīja vācu bombardēšana.
Taču, nav pārliecības par visu šo leģendu patiesumu. Ja vēlamies meklēt kartupeļu audzēšanas pionierus Eiropā, tad tas būtu jādara Spānijā.
Ir daži ticami dati, kas liecina, ka tas notika ilgi pirms 1586. gada un noteikti ne Anglijā.
Kartupelis un ticamākā versija.
Pat spāņi, kas atklāja Jauno pasauli, ne uzreiz saskārās ar kartupeļiem. Bolīvija tiek uzskatīta par kartupeļu dzimteni, kā arī Peru un Kolumbija. Tieši tur pirmo reizi kartupeli varēja redzēt konkistadors Fransisko Pissaro, kurš 1532. gadā iekaroja inku impēriju.
To aprakstījis cits konkistadors, Gonsalo Džimīns de Kesada savā tā laika darbā “Jaunās Granadas karalistes iekarošanas kopsavilkums”.
Viņš saka, ka indiešiem ir prece, ko viņi sauc par “jonām” un “kubijām”. Pirmie ir līdzīgi trifelēm, pēdējie pēc formas ir līdzīgi rāceņiem, bet pēc garšas ir aptuveni vienādi.
Taču gods atklāt kartupeļus, kā augu eiropiešiem, ja pieņemam, ka nav citu pretendentu, pienākas pirmās enciklopēdijas par Dienvidameriku autoram. Priesterim un ģeogrāfam Pedro Ciezam de Leonam.
Viņš sniedz kartupeļa pirmo aprakstu, uzglabāšanas metodes un vissvarīgāk, kā pareizi gatavot. Acīmredzot tieši de Leons 1551. gadā atveda kartupeļus no Peru uz Spāniju, beidzot savu vicekaraļa palīga dienestu.
Kopš 19. gadsimta, kad tos pa īstam izgaršoja, kartupeļi ir kļuvuši par neticami populāru produktu.
Jā, par “otro maizi”.
Kartupeļi joprojām ir vissvarīgākais produkts uz Zemes, darba tautas trifele. Ja kas, arī ekonomikas un sabiedrības labklājības rādītājs.
Tāpēc ikvienam, kurš atveda kartupeļus uz Eiropu, mums vajadzētu būt pateicīgiem. Piekrītu! Man kartupeļi ir viens no galvenajiem ēdieniem. Kā jau minēju, darba tautas trifele.
Labu Dienu!