Karš Ukrainā, apritējis vesels šausmu un ārprāta gads

Karš Ukrainā.

Pagājušā gada 24. februārī uzsāktā Krievijas agresija Ukrainā iedragāja to pasaules kārtību, kāda pastāvēja pēc Aukstā kara beigām. Krievijas iebrukumam Ukrainā iestiepjoties jau otrajā gadā.

Kijevas Ekonomikas augstskolas ekspertu jaunākie aprēķini liecina, ka gada laikā Ukrainas infrastruktūrai iebrucēji ir nodarījuši zaudējumus vairāk nekā 137 miljardu ASV dolāru apmērā.

Karš Ukrainā, nodarītais posts.

Vislielākais posts nodarīts mājokļiem – iebrucēji kopumā bojājuši vai iznīcinājuši gandrīz 150 000 dzīvojamo māju. Nopietni zaudējumi nodarīti arī citai civilajai infrastruktūrai:

*mājokļu fondam – 54 miljardi ASV dolāru;
*rūpniecībai un uzņēmumiem – 13 miljardi ASV dolāru;
*izglītības iestādēm – 8,6 miljardi ASV dolāru;
*kultūras, sporta un reliģiskajām iestādēm – 2,2 miljardi ASV dolāru.

Karš Ukrainā

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievijas karaspēks ir bojājis, iznīcinājis vai sagrābis vismaz 84,3 tūkstošus lauksaimniecības tehnikas vienību, gandrīz 3 tūkstošus veikalu, 593 aptiekas, gandrīz 195 tūkstošus privāto automašīnu.

Karš Ukrainā, cīnītāji.

Ukrainā par tās brīvību cīnās ne vien ukraiņu karavīri, bet arī brīvprātīgie no citām pasaules valstīm, kuri papildinājuši aizstāvju rindas.
Frontē sastopami arī latvieši, kuri turp devušies lai cīnītos par Ukrainas brīvību.

Latvietis ar iesauku Halks pusgadu nenogurstoši frontē cīnās par Ukrainas uzvaru, savukārt Ukrainā karojošajiem karavīriem palīdzību sniedz latviešu kaujas mediķis ar iesauku Dnipro spoks.

Karš Ukrainā
Gada laikā Krievijas armija veikusi daudzus kara noziegumus un iznīcinājusi veselas pilsētas. Rietumvalstis jau ilgstoši meklē veidus, kā panākt starptautiska tribunāla izveidošanu Krievijas kara noziegumu izvērtēšanai un vainīgo sodīšanai.

Karš Ukrainā, secinājumi.

Karš ir mainījies redzējums par katras valsts vietu un lomu. Latvijai būtiskākais pavērsiens ir tas, ka pretēji savām iecerēm Maskava izraisījusi NATO atdzimšanu.

Gada laikā izdarītie secinājumi.

*Krievijas iebrukums Ukrainā izgaisināja Rietumu ilūzijas, ka ar Krieviju var sadarboties kā ar prognozējamu partneri.
*Rietumu drošības infrastruktūra bija balstīta uz pieņēmumu, ka mūsdienu pasaulē vairs nav iespējams plaša mēroga konvencionāls karš.
* ANO kā “globālā policista” misija ir cietusi neveiksmi.
* NATO nācās atgriezties pie savām saknēm, pirmkārt rūpējoties par alianses dalībvalstu kolektīvo drošību.
* Baltijas valstu drošības uzlabošanā ieguldīti ievērojami resursi, bet tas nav pabeigts process.
*Ukrainai un Rietumiem ir jārunā ar Krieviju no spēka pozīcijām.
*Ilgtermiņa tendences rāda, ka ASV vairāk satrauc Ķīnas, nevis Krievijas radītie draudi.

Karš Ukrainā, Latvija un NATO.

Latvija, Igaunija un Lietuva kā NATO priekšējās līnijas valstis ir bijušas vienas no aktīvākajiem un skaļākajiem, aicinot citus sabiedrotos būtiski stiprināt alianses spēju stāties pretī izaicinājumiem, ko pastiprina Krievijas agresīvā pieeja.

Ar alianses atbalstu reģionā ir īstenoti vairāki nozīmīgi drošību nodrošinoši pasākumi, kas ir veicinājuši visu trīs Baltijas valstu drošību un stiprinājuši to aizsardzības spējas.

Lai gan alianses īstenotie pasākumi ir veicinājuši militāro spēku līdzsvaru reģionā, paliek jautājums, vai šie pasākumi ir pietiekami, lai atturētu agresoru no jebkāda veida neparedzētiem soļiem.

Uzvaru Ukrainai!

 

Paldies, ka izlasījāt šo ziņu, neaizmirsti abonēt (ja kas bez maksas) jaunākos rakstus!

ABONĒŠANA!

 

Dalies ar šo ziņu

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

scroll to top