Kapusvētki Liepājā ar rūgtumu piegaršu, kāpēc ir tāda attieksme

Kapusvētki.

Tā ir īpaša atzīmēšanas tradīcija, kad cilvēki pulcējās visās Latvijas kapsētās.

Lai skatītu svarīgu reklāmu, piemeklētu tieši TEV, izslēdz reklāmu bloķētāju! Raksta turpinājums zemāk:  

Piemin sev tuvos aizgājējus “citā saulē”. Pašlaik kapu vietu apmeklēšanas un aizgājēju pieminēšanas tradīcija ir ierindota Latvijas kultūras kanonā.

Katra tauta jūtas spēcīgāka, ja tā skaidri apzinās savas pamatvērtības. Latviešu kapu kopšanas tradīcijas ir izcila kultūras vērtība.

Jau vēsturiski ir izveidojies tā, ka latvieši un lietuvieši ir teju vienīgie Eiropā, kas godina savus aizgājējus, rīkojot ik gadu kapusvētkus.

Tā ir unikāla un vienreizēja parādība, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām. Kapusvētku svinēšana ir kristietības ieviesta tradīcija, kas arhīvos minēta jau 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā.

Kapusvētkos mācītājs notur dievkalpojumu.

kapos – lasa sprediķi un kopā ar mirušo piederīgajiem dzied korāļus un kristīgās dziesmas. Bieži vien tiek pieaicināti mūziķi, kas vēl bez paredzētajām kopdziesmām kapusvētku atmosfēru papildina ar sevis izvēlēto repertuāru.

Jau no rīta liepājniekus manam dodoties uz Liepājas Centrālajiem kapiem.

Kapusvētku rituāli ir apaudzēti arī ar citu – laicīgu saturu, piemēram, pirms kapusvētkiem piederīgie rūpīgi sakopj tuvinieku kapu kopiņas. Mazpilsētās un laukos kapusvētki ir reize, kad satikties un aprunāties.

Vismaz reizi gadā kapusvētkos satiekas sen neredzēti radinieki, tā ir laba radu un draugu saieta vieta, ar vieenu nosacījumu.

Latvijas kapsētu atšķirība ir tā, ka laika gaitā apbedījuma vietā latvieši ir sākusi veidot rakstus ar grābekļiem. Tas saistīts ar senu tradīciju slaucīt apbedījuma vietas zemi ar egļu zariem, lai citā saulē aizgājušais cilvēks neatrastu ceļu atpakaļ.

Pašlaik līdzīgu rituālu, paši to neapzinoties, veic daudzi cilvēki ar grābekļa palīdzību, ar šādu dekoru nobeidzot kapa vietas apkopšanu.

JA KAPSĒTA IR SAKOPTA

Kapusvētki iegrimst gružu kalnos..vismaz tā tas ir Liepājā. Var jau vainot ekonomisko situāciju vai pat pandēmiju. Es gan vainotu Liepājas deputātus vienaldzībā, kas izpaužas ar nevēlēšanos palīdzēt kapsētu sakārtošanā, kā tas piedienētu Eiropā.

Iedalīt līdzekļus normālam gružu izvešanas procesam, tas taču nemaksā zelta kalnus. No otras puses aizgājēji jau vēlēšanās nebalso.

Pilnīgi pieņemama Liepājas deputātu morāle.

Kas jāredz liepājniekiem apmeklējot kapsētu:

Tā ir necieņa pret aizgājušo. Sagandē atmiņu tuviniekiem. Ei, domē sēdošie, tā ir necieņa pret  jūsu vēlētājiem, kas vēl ir dzīvi!

Centrālie kapi. Izvietota Latvijas karogu rinda, bet visi viņi ir apdriskāti. Kauns domei!

Atkārtoju, VISI!

Labu Dienu liepājnieki!