Kapadokija, Turcijas apgabals kuru ieteicams apmeklēt

Kapadokija.

Tas ir apgabala nosaukums Mazāzijas pussalā, kas pieder mūsdienu Turcijas teritorijai. To raksturo vulkāniskas izcelsmes kalnaina ainava, senas pazemes apmetnes un klintīs izcirsti klosteri.

Kapadokija ir vēsturisks reģions.

Tas atrodas Turcijas vidienē. Te ietilpst tādas pilsētas kā Goreme, Uchisar, Urgup un Ortahisar, no kurām tūristu apmeklētākā ir Goreme, kurā iespējams nakšņot kādā no alu viesnīcām.

Teritorijai ir liela vēsturiskā vērtība, tāpēc tā ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Pilsētas sāka izrakt 3 tūkstošus pirms mūsu ēras. Goreme atrodas 540 km attālumā no Antālijas, 586 km no Kemeras un 500 km attālumā no Alanjas.

Kapadokija un Goreme.

Šajā 300 km2 lielajā nacionālajā parkā ir daudzas alu baznīcas un klosteri. To sauc par brīvdabas muzeju. Jau 6.-9. gadsimtā Goreme bija nozīmīgs kristiešu centrs, kur atradās vairāk nekā 400 baznīcu ēku.

Mūsdienās parka teritorijā ir daudz darbojošos klosteru, tajos joprojām var redzēt pirmo kristiešu sienu gleznojumus vai bizantiešu mozaīkas. Te apskatāmas daudz klintī izcirstas baznīcas ar ļoti skaistām freskām. Lielākā daļa šo baznīcu tapušas 10-12. gadsimtā.

Senā Avanos pilsēta.

Pilsēta ir interesanta ar savu atrašanās vietu, jo to no pārējās Kapadokijas atdala Kyzylyrmak, garākā upe Turcijā.
Ūdens artērijā ir lielas rūdas un sarkanā māla atradnes, tāpēc šeit ir parādījušies daudz prasmīgu amatnieku un podnieku.

Ikviens iedzīvotājs vai tūrists var apgūt podniecības pamatus pie vietējiem meistariem. Avanos ir slavena arī ar savām paklāju aušanas darbnīcām, kurās tiek ražoti skaisti paklāji.

Pilsētas centrā atrodas Aladdin Jami mošeja, Seljuk stila arhitektūras piemineklis. Viens no podniekiem savā darbnīcā iekārtojis unikālu matu muzeju, kurā ir 16 000 sieviešu cirtas. Man gan nav skaidrs priekš kam, gids tā arī neatbildēja uz šo jautājumu.

Kapadokija, alu pilsēta Učisara.

Šī mazā un mierīgā pilsētiņa kļuva slavena ar savu cietoksni, jo pat tulkojumā Uchisar nozīmē “3 cietokšņi”. Goreme no pilsētiņas ir tikai 4 km attālumā. Klints tika pielāgota aizsardzības struktūrai, kuras iekšpusē tika iebūvēti daudzi tuneļi un telpas dažādām vajadzībām.

Pārsteidzoši, ka šeit varētu paslēpties līdz 2600 cilvēkiem. Apskates vieta vienmēr izraisa patiesu interesi tūristu vidū. Tā ir labi redzama no daudzām pilsētas vietām. Skats ir pārsteidzošs un savā ziņā pat skaists.

Uchisar pilsēta atrodas Kapadokijas augstākajā vietā, tikai 5 km attālumā no Goreme. No Uchisar pils augšas paveras burvīga panorāma pār tuvējo apkārtni.

Kapadokija un akmens sēnes.

Neparasti ģeoloģiskie veidojumi ar konusa formas virsotnēm izskatās kā skursteņa caurules vai milzīgas sēnes. Tā skaidro gids. Tādu brīnumu var redzēt ielejā pie Zelves pilsētas. Man gan šie veidojumi vairāk atgādina to ko nerātni zēni zīmē uz žogiem. Vai man ir samaitāta fantāzija, domāju ka nē.

Taču piekritīsi, ka līdzība ir. Ekskursijās tūristi uzzina par skaistām leģendām, saskaņā ar kurām akmens sēnēs dzīvo burvju fejas. Faktiski vulkāniskās izcelsmes veidojumi ieguva savu izskatu ilgstoša vēja un ūdens darba rezultātā.

Kapadokija un Kaymakli.

Šajā lielajā pazemes pilsētā ir 8 līmeņi. Visos stāvos tika izbūvēti daudzi tuneļi un zāles, kas kalpoja kā virtuves, staļļi, vīna pagrabi, kapelas un noliktavas. Apmēram 15 tūkstoši cilvēku varētu paslēpties, ja rastos briesmas no iebrucējiem.

Kaymakli un citu pazemes pilsētu Derinkuyu savieno garš tunelis, kura garums ir 9 km. Tūristiem ir atvērti tikai 4 augšējie līmeņi, pārējos stāvos strādā arheologi.

Kapadokija un Derinkuyu Dungeon.

Senā pazemes pilsēta Derinkuyu ir pieejama tūristiem, tāpēc to noteikti ieteicams apmeklēt, atpūšoties Kapadokijā. Daudzpakāpju apmetne tika izveidota 8. gadsimtā pirms mūsu ēras. Daudzus gadus agrīnie kristieši šeit slēpās no reliģiskām vajāšanām.

Tagad arheologi ir atjaunojuši 11 līmeņus, no kuriem zemākais ir 85 m dziļumā. Plānots izrakt vēl 9 stāvus. Lai jau viņiem veicas, būs ko redzēt.

Pashabag jeb Mūku ieleja.

Pirms daudziem gadsimtiem šajā teritorijā apmetās mūki. Viņi klintīs uzcēla kapellas un kameras. Īpaši tūristus interesē Sv. Simeons, kas atrodas veidojumā ar trim sēņu formas virsotnēm. Zināms, ka piektajā gadu simtā gadsimtā šeit dzīvoja Simeons, kā vientuļnieks veselus 12 vai pat 15 gadus.

Cik zinu, šis svētais nosaukums ir dzirdēts Latvijā. Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Jelgavā.

Kapadokija, Zelves klinšu klosteris.

Komplekss pēc būtības ir brīvdabas muzejs. Pirmo reizi tā tika apdzīvota mūsu ēras 2.-5. gadsimtā. Taču, jau 11. gadsimtā šeit parādījās kristieši, kuri izgatavoja kapellas un celles. Cilvēki šeit dzīvoja, akmeņainajās cellēs, līdz 1952. gadam. Celles sāka pamest tikai pēc klinšu sabrukšanas briesmām.

Rožu ieleja.

Ielejas nosaukums radies, pateicoties tufu ģeoloģisko veidojumu maigi rozā krāsai. Burvīgums īpaši izteikts saulrieta laikā. Teritorijā, kas atrodas blakus viena otrai, atrodas divas grēdas, kuru garums ir 2 un 3 km.

Grēdas apvienojas netālu no tūristu skatu laukuma Aktepes plato. Ielejā atrodas vairākas būves, taču īpašu interesi rada vecākā no tām – Sv. Joahims un Anna. Vispār jau skaisti, bet tikai tad, gad ir saulriets, citādi neredzēsi skaisto krāsu spēli.

Labu Dienu!