Dzērājšoferi, kā pareizāk cīnīties pret šo sērgu
Dzērājšoferi.
Kā zināms, kopš 2005.gada rudens par transportlīdzekļu vadīšanu kunga prātā personai draud bargas sankcijas.
Ne tikai tiesību atņemšana uz laiku, bet arī naudassods, kas mērāms vairākos simtos latu, un administratīvais arests.
Diemžēl pieredze rāda, ka arī trīskāršais sods nelīdz – dzērājšoferi joprojām nerimstas.
Satiksmes ministrs Ainars Šlesers iesaka desmitkāršot sodus par braukšanu dzērumā. Tā kā Valsts policijas statistika rāda, ka gada laikā dzērumā tiek noķerti aptuveni 10 tūkstoši autovadītāju.
A.Šlesers aicina sodu par braukšanu dzērumā palielināt līdz 5000 latu, jo uzskata, ka līdzšinējie sodi, kuri nepārsniedz 500 latu, acīm redzot nebiedē autovadītājus, jo ir samērā neliela summa.
Nu tas Šleseram tā liekas, kas kā zināms ir pārpilns ar kosmiskām idejām.
Viņaprāt, nepieciešams motivēt šoferus nebraukt dzērumā… iebiedējot viņus ar lielām naudas summām un tiesību atņemšanu uz visu atlikušo mūžu.
Piemēram, gadījumos, kad alkohola daudzums vadītāja asinīs pārsniedz vienu promili, ministrs iesaka tiesības atņemt uz visu mūžu, citos gadījumos – uz pieciem gadiem.
Neticu, ka ministra ierosinājums situāciju uzlabos. Drīzāk tāds solis būs iespēja kaut nedaudz papildināt valsts tukšo kasi.
Dzērājšoferi un nauda.
ar naudassoda palielināšanu apturēt neizdosies. Pirmkārt, tie, kuri brauc ar 30 tūkstošu un vairāk vērtām mašīnām, spēs samaksāt sodu arī tad, ja ciparam 5 būs nevis divas, bet trīs nulles.
Otrkārt, nedrīkst aizmirst, ka pēdējā laikā dzērumā pie stūres visbiežāk tiek pieķerti nevis šoferi, bet gan personas bez tiesībām – puišeļi, kuri tās vēl nav ieguvuši, vai arī zilīši, kas tiesības sen jau nodzēruši. Un tie nu ir gadījumi, kad neiestājas administratīvā atbildība ar tiesību atņemšanu un naudassodu, bet gan kriminālatbildība.
Un, kamēr lieta nonāk līdz tiesai, paiet ļoti ilgs laiks. Un tas šajos kamikadzēs, kas patiesībā ir potenciāli slepkavas uz ceļa, rada visatļautības izjūtu.
Vajadzētu nevis palielināt naudassodus, bet gan izdarīt grozījumus likumdošanā. Nevis pēc dzērājšofera apstādināšanas un protokola sastādīšanas ļaut viņam mierīgi doties mājās izgulēties un sakopties.
Llai pēc tam nekauņa, svaigs kā gurķītis, izdomājis visādus brīnumstāstus un pieaicinājis advokātu, stātos tiesas priekšā. Dzērājšoferim pienāktos nekavējoties nokļūt policijas izolatorā.
Apreibušu nevar vest pie tiesneša? Labi! Ļausim viņam izgulēties un atžirgt uz lāviņas, bet pēc tam vedīsim uz tiesu. Lai tiesnesis redz aizpampušo ģīmi… Un arī administratīvais arests izciešams nevis pēc divām nedēļām vai mēnešiem, bet gan nekavējoties.
Ja nebūs iespējas izlūgties viltus slimības lapu vai sarunāt bezmaksas atvaļinājumu darbā, varbūt kāds aizdomāsies par iespējamo darba zaudēšanu un to, vai vērts sēsties pie stūres lielā dūšā.
Jau sen Ceļu policijas darbinieki izteikuši ierosinājumu izdarīt grozījumus, iekļaujot šo punktu likumdošanā, taču tas joprojām nav darīts.
Tāpat ceļu policisti, lai cīnītos ar tiem, kas turpina braukt skurbulī ar jau nodzertām tiesībām, iesaka konfiscēt automašīnas, taču arī šis ierosinājums augšās pagaidām nav sadzirdēts.
Un visbeidzot dzērājšoferis administratīvā aresta diennakšu vietā, ko pavada, dīki zvilnējot uz lāviņas, varētu veikt sabiedriski derīgu darbu, piemēram, slaucīt ielas, lasīt Karostas kāpās gružus un tamlīdzīgi.
Būtu vismaz savu uzturēšanu godam atpelnījis, nevis tērējis nodokļu maksātāju naudu. Turklāt varbūt, publiskā vietā rosoties, beidzot paliktu kauns.
Labu Dienu!